Biedrības “Asociācija Ģimene” vadītājs Rihards Kostigovs uz sarunu aicinājis Somijas parlamenta deputāti Paivi Rasanenu. Ilggadējā politiķe, kas laikā no 2011. gada četrus gadus ieņēmusi arī augsto Somijas parlamenta iekšlietu ministres posteni, nekad nav slēpusi savu kristīgo pārliecību. Tieši tā viņu ir aizvedusi līdz šobrīd visā Eiropā rezonansi ieguvušai precedenta tiesas prāvai, kurā kāds politiķis tiek pratināts konkrēti par savu reliģisko ticību un tās iespējamo veicināto apdraudējumu, ko var sajust seksuālās minoritātes. Rihards: Iemesls šai sarunai ir traku notikumu apstākļi, kuriem mūsdienu vārda brīvības demokrātijā ir pat grūti noticēt, un stāsts ir par to, kā jūs īstenojāt šo brīvību. Pastāstiet par savu slaveno tvītu un apstākļiem, kas līdz tam noveda, lai mēs kā nevalstiskais sektors, kā arī mūsu sekotāji un pārstāvji politikā varētu gūt ieskatu, kādas nepatikšanas šobrīd piedzīvojat. Paivi: Paldies par uzaicinājumu. Kā jau minējāt, 28 gadus esmu sabiedriskajā dzīvē un parlamentā, taču tieši pēdējie gadi ir bijuši vispārsteidzošākie. Nekad neticēju, ka dzīvojot Somijā, es varētu nonākt šādā situācijā. Viss process sākās pirms 4 gadiem, 2019. gadā, kad Evaņģēliski luteriskā baznīca pieņēma lēmumu atbalstīt Helsinku Pride pasākumu. Es biju šīs baznīcas locekle. Biju vīlusies, un Tvitterī vaicāju, kā draudzes vadība var sponsorēt šo Pride parādi un kā tas saskan ar lepnumu, kas Bībelē ir aprakstīts kā grēks un kauns? Nopublicēju attēlu ar rakstu vietām no Bībeles vēstules Romiešiem, kur ir teikts par viendzimuma attiecībām. Kāds pilsonis iesniedza sūdzību, un policija sāka to izmeklēt. Pēc tam, kad tas tika nopubliskots, tika izvirzītas vēl citas kriminālapsūdzības par senu brošūru, ko biju rakstījusi jau 2004. gadā ar nosaukumu “Vīrieti un sievieti Viņš radīja” par seksualitāti un laulību no kristīgās perspektīvas. Bija arī... Lasīt tālāk
Laulības pieredzē dalās Valdis un Aiga Ozoli Kas sākās kā darba romāns, izvērtās mīlošās attiecībās ar uzvarām pār atkarībām un izklaidīgo dzīvi. Mēs satikām šo pāri – Valdi un Aigu Ozolus viņu īsā Latvijas apciemojuma reizē un uzzinājām, kas šo latviešu pāri no ikdienas IT sfērā aizveda līdz dzīvei īstā kartūziešu klosterī Spānijā. Viņi piedzīvojuši arī posmu, kad trīs mēnešu laikā trīs ar pusi tūkstošu kilometru nošķirtība attiecībās ienesa krīzi, ar ko bija jātiek galā. Kā viņi to paveica un cik reāli ir būt kopā ģimenē, audzināt divas meitas, kad esi burtiski brīvs kā putns – bez saistībām, parādiem, savas iekoptās mājvietas un nezinot atbildi – kad un vai atgriezīsies Latvijā? Viktorija: Jūs Latvijā esat apprecējušies un pasaulē laiduši abas meitas, bet kā tas nākas, ka šobrīd šeit esat kā ciemiņi?Valdis: Jā, mēs Latvijā esam ieradušies ciemos uz diviem mēnešiem, bet pēdējo gadu dzīvojam Spānijā Saragosā 16. gadsimtā celtā kartūziešu klosterī. Tā ir 500 gadus sena celtne, kur dzīvojuši īsti kartūziešu mūki, un tas ir viens no visstingrākajiem ordeņiem katoļu baznīcā. Mūki, kas tur dzīvoja, savā starpā netikās, nerunāja, dzīvoja pilnīgā nošķirtībā, lai lūgtu visu laiku Dievu. Rihards: Ja skatāmies kartē, kas jūs kā ģimeni un laulātu pāri burtiski noveda tik tālu – līdz Spānijas klosterim?Aiga: Mēs tiešām dzīvojam īstā mūku cellē. Kopā ar mums ir vēl citas ģimenes, kas no visas pasaules sabraukušas. Mēs pirms tā gada aizbraucām uz formāciju, tās ietvaros notika lekcijas, meitas tikmēr devās uz vietējo skolu. Pēcpusdienās mums bija kalpošanas. Valdis: Mēs esam kopienā “Chemen neuf”. Un šis klosteris ir viens no kopienas formācijas centriem. Vēl tādi ir Āfrikā, Francijā, bet Spānijā tieši aicinātas... Lasīt tālāk
Kā zināms, šodien Saeimā plānots balsojums par lēmuma projekta “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāku virzību” nodošanu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Iepriekšējā kolektīvā iesnieguma izskatīšana norisinājās 6. septembrī Saeimas Ārlietu komisijas sēdē. Biedrība “Asociācija “Ģimene”” atkārtoti vēršas ar aicinājumu izturēties kritiski pret nodomu ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija) un tā vietā vērsties pret reāliem vardarbības cēloņiem sabiedrībā. Biedrība nosūtījusi atklātu vēstuli Saeimas Ārlietu komisijai, Saeimas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijai, Pārresoru koordinācijas centram un Labklājības ministrijai ar izklāstu un viedokli par to, kādēļ Stambulas konvencija ir uzlūkojama kā nekvalitatīvs dokuments. “Šis dokuments šauri skatās uz vardarbības pret sievieti cēloņiem, koncentrējoties tikai uz vienu vardarbības cēloni – nevienlīdzīgu varas sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība. Vardarbības cēloņi ir daudzveidīgi, un uz vardarbību nedrīkst skatīties tikai caur viena cēloņa prizmu,” pauž biedrības “Asociācija “Ģimene”” valdes priekšsēdētājs Rihards Kostigovs. Lai uzskatāmāk parādītu vardarbības cēloņu daudzveidību, vēstulē sniegts ieskats vardarbības cēloņu personīgajos un sociālajos aspektos, kurus Stambulas konvencija nerisina. Personiskie vardarbības cēloņi sevī ietver gan psiholoģiskos, gan emocionālos, gan arī kognitīvos faktorus, savukārt sociālie cēloņi aptver ģimenes vides faktorus un ekonomiskās un sociālās atšķirības. Personīgie vardarbības cēloņi – Psiholoģiskie faktori: Psihiskās veselības problēmas: personas ar neārstētiem garīgās veselības traucējumiem, piemēram, depresiju, bipolāriem traucējumiem vai citiem personības traucējumiem, var būt vairāk tendētas uz vardarbīgu uzvedību.Psihotropo vielu lietošana: alkohola vai narkotiku pārmērīga lietošana var pasliktināt spriestspēju un palielināt agresīvas uzvedības iespējamību. Emocionālie faktori: Dusmas un neapmierinātība: apspiestas dusmas, neapmierinātība vai temperamenta īpatnības... Lasīt tālāk
Savulaik draugu izteiktā prognoze – “absolūti nesaderīgs pāris” nepiepildījās. Nu jau 14 gadus Arvils un Agnese Baumaņi ir kopā un lieliski atrod arī viduspunktu abu profesionālajā ikdienā, kur viņš ir jurists, bet viņa – pasākumu organizatore. Darbojoties lielo pasākumu vadīšanas industrijā darba diena ir gana dinamiska un spēkus paņemoša. Lielā aizņemtība reiz abu attiecības pagrieza virzienā, kur abi saskārās ar savu lielāko krīzi – vīra sānsoli. Un tikai laulības dotais solījums un abos mītošā pārliecība, ka viss ir atrisināms un nav jāšķiras, ja tiek piedzīvotas kādas grūtības, abus satuvināja vēl spēcīgāk. Šobrīd viņu attiecībās Agnese pēc saspringtas un emocionālas dienas var brīvi pie Arvila pieiet un palūgt: “paslēp mani no visiem”. Tas būs arī stāsts par to, kā pretpoli pievelkas, kā esot klusajam un kautrīgajam puisim no Rojas izdevās pievērst uzmanību spilgtajai un ātrajai Rīgas meitenei un galvenais – vai ir iespējams atjaunot uzticību pēc nodevības laulībā. Sarunājas Rihards un Viktorija Kostigovi. Viktorija: Pirms 14 gadiem jūs viens otram teicāt “Jā!”, tomēr bija kādi draugi, kas apgalvoja, ka neesat viens otram piemēroti, kādēļ viņi toreiz tā teica?Arvils: Es biju atbraucis no Rojas un man bija pilnīgi citādāka pieredze un cits skatījums uz dzīvi. Mēs ar Agnesi ļoti atšķīrāmies. Tas arī laikam bija tas, ko citi cilvēki pamanīja. Agnese bija spilgta personība. Agnese: Man bija kādi 23 gadi, es biju ārkārtīgi ambicioza, man bija savs uzņēmums. Ja es ierados, visi to pamanīja, es biju arī visai asa un tādēļ visiem bija jautājums: Ko Arvils ar viņu darīs un kā viņš tiks galā ar viņu? Vispār es viņu pirmā pamanīju! (smejas) Viņš bija vienīgais puisis, kurš meitenēm atvēra durvis. Un mans... Lasīt tālāk
Ceturtdien, 17. augustā, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēma reģistrēt biedrības “Latvijas vīru biedrība” iesniegto Satversmes grozījumu projektu parakstu vākšanai. Likumprojekts paredz ģimenes jēdziena nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmes 110. pantā, nosakot, ka ģimene balstās laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā. Vēlētājiem būs iespēja parakstīties par Satversmes grozījumu ierosināšanu 12 mēnešus — no 2023. gada 18. augusta līdz 2024. gada 17. augustam. Latvijas vīru biedrības vadītājs Andars Ignacs: Nostiprināt ģimenes jēdzienu Satversmes 110. pantā ir katra pilsoņa atbildība un pienākums, domājot par mūsu bērniem un nākotni, kādā tie dzīvos. Es ticu, ka mūsu tauta ar Dieva gādību noturēs ģimenes robežas. Paldies ikvienam vīram, kurš rūpējas ne tikai par savu ģimeni un sargā tās robežas, bet arī iestājas par mūžīgām vērtībām. Dievs svētī Latviju! Pieņemot lēmumu par Satversmes grozījumu projekta reģistrēšanu parakstu vākšanai, CVK locekļi vērtēja, vai iesniedzējs atbilst likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” prasībām, proti, ir likumā noteiktā kārtībā izveidota un reģistrēta biedrība, kā arī to, vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Parakstīties par CVK reģistrētām iniciatīvām vēlētāji var elektroniski portālā www.latvija.lv vai apliecinot parakstu pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Parakstīties par iniciatīvām iespējams arī ārvalstīs Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās pie konsulārajām amatpersonām, kuras ir tiesīgas veikt notariālās funkcijas. Vairāk informācijas par parakstu vākšanas kārtību un iesniegto Satversmes grozījumu projektu atrodama www.cvk.lv sadaļā “Vēlētāju... Lasīt tālāk
Latvijas Republikas prezidentam Edgaram RinkevičamMinistru prezidentam Krišjānim KariņamSaeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam Augsti godātās Ekselences, baisā slepkavība Jēkabpilī un citu notikumu upuru liecības ar jaunu intensitāti izgaismo vajadzību savaldīt varmākas un izskaust vardarbības cēloņus. Pilnībā atbalstot katru iniciatīvu, kas veicina šī mērķa sasniegšanu, mēs ar bažām vērojam, ka īstas darbības vietā notiek politisks aktīvisms, lai panāktu neskaidrās, pārprotamās un īstenībai neatbilstošās Stambulas konvencijas ratifikāciju, kura vardarbības apkarošanai nepiedāvā nekādus soļus, kuri jau nebūtu paredzēti Latvijas likumos, toties var veicināt apstākļus, kuros vardarbība vairojas. Mūsu ieskatā Stambulas konvencijas ratifikācija nav Latvijai labākais veids, kā risināt vardarbības problēmu ģimenēs, skolās un savstarpējās attiecībās. Atsaukšanās uz to, ka Eiropas Savienības valstu vairākums konvenciju ir ratificējušas, jeb Consensus gentium, ir viena no klasiskajām argumentācijas kļūdām. Latvija izpilda un pārsniedz savas saistības aizsardzības jomā. Miera laikā tā rūpīgi seko ES direktīvām un kara apstākļos ir viena no aktīvākajām Eiropas kopīgās politikas veidotājām. Latvijai nav jāpierāda sava vieta Eiropā, pievienojoties pretrunīgam dokumentam, kas mēģina aptvert sabiedrības ar ļoti atšķirīgiem tikumiem un attiecību modeļiem. Tas, kas mēģina derēt visam, īsti neder nekam. Izteikumus, kuri atbilst dzīves apstākļiem vienā zemē, var destruktīvi izmantot citur. Mums ir jālieto brīvība nepieļaut kļūdas, kuras pieļāvuši mūsu partneri. Jautājumos, kas skar mūsu vietējo dzīvesveidu, tradīcijas un vērtības, valsts vadītājiem ir jārūpējas tieši par Latvijas iedzīvotāju labklājību. Mūsu kopīgs pienākums ir veltīt spēkus un uzmanību vardarbības novēršanai Latvijā ar likumos jau paredzētajiem līdzekļiem, un, ja vajadzīgs, izveidot pašiem savu, Latvijai piemērotu apņemšanās dokumentu bez slēptas politiskās dienaskārtības, kas būtu balstīts veselīgā, cēloņu un seku izvērtējumā un sakņotos vērtībās, kuras ir nostiprinātas mūsu valsts Satversmē un Civillikumā. No fiziskas vardarbības ģimenē parasti cieš sievietes un bērni.... Lasīt tālāk
Velga un Andris Gailīši jau trešo gadu dzīvo skaistā vietā Cēsu novadā. Projām no pilsētas kņadas, projām arī no aktīvajiem darba gadiem. Tajos piedzīvots tika daudz – ceļojumi, ballītes, draugi, arī teju aiziešana prom vienam no otra, lai arī aiz muguras bija pavadīti kopā jau 25 laulības gadi. Abi šodien saka, kā glābiņš nāca toreiz Laulāto kursi. Galvenais dziļās attiecību krīzes iemesls katram bija atšķirīgs. Viņam tā bija sajūta, ka nevienam vairs nav vajadzīgs. Viņai – ka vīrs viņu vairāk nemīl… Rihards: Mums abiem nupat apritēja 15 gadi laulībā. Jūs tikko nosvinējāt rubīna kāzas. Ja es tagad būtu ieradies pie jums kā tāds, kas nodzīvojis laulībā tikai pusgadu un prasītu, kas ir tas zelta padoms, kas palīdzējis jums un kas noteikti varētu palīdzēt man? Andris: Es domāju, ka laulībā un attiecībās vajadzētu turēt Dievu centrā un dzīvot vienprātībā. Ja nav vienprātības….ir jālūdz, lai Dievs ir centrā un var tās attiecības uzturēt. Velga: Tā ir liela izredzētība sievai, ja abi šajā ziņā saprot viens otru. Ir zināmi pāri, kuri nav vienoti šajā jautājumā, tomēr mums ir ļoti viegli tajā. Mēs varam visu darīt kopā, arī palūgties. Bieži bērni atsūta whatsapp ziņu, lai palūdzam par viņiem vai kādu eksāmenu vai svarīgu sarunu. Mēs ejam un to darām. Un domāju, ka tas mums palīdz gan piepildīt to, ko Dievs grib, gan pašiem būt kopā. Daudzi pāri kautrējas kopā lūgt, tā ir ļoti intīma lieta, un to var darīt kopā ļoti tuvi cilvēki. Mums, piemēram, tad, kad bija mūsu krīze, mana vecākā meita teica, – “es lūgšu par jums”, es teicu, lūdzu, nē, mums viss ir izjucis, tuvības nav, bet viņa teica, ka mēs vēl redzēsim,... Lasīt tālāk
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 2.augustā skatīja un ar klātienes balsojumu atbalstīja vairāk nekā 13 tūkstošu pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai”. Pret šo kolektīvo iesniegumu un par Stambulas konvencijas ratifikāciju iestājās gan deputāti no “Jaunās Vienotības” un “Progresīvajiem”, gan Labklājības un Tieslietu ministrijas pārstāvji, paužot savu nostāju diskusijās pirms balsojuma. Tomēr komisijas balsojumā ar 9 balsīm PAR (LPV, ZZS, NA, AS un “Stabilitātei”) un 2 balsīm PRET (“Progresīvie”) atbalstīja kolektīvo iesniegumu par nepievienošanos Stambulas konvencijai. Saeimas Juridiskā biroja iepriekšējo iebildumu dēļ balsojumā nepiedalījās “Jaunās Vienotības” deputāti, kuri bija pieslēgušies sēdei attālināti. Šobrīd kolektīvais iesniegums tiek nodots tālāk Ārlietu komisijai, kura to iesniegs Saeimas balsojumam kādā no turpmākajām plenārsēdēm.Kā norāda biedrības “Vecāku alianse” pārstāvis un iniciatīvas “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” iesniedzējs Andris Šimfs, kopš 2016. gada, kad iniciatīva tika iesniegta manabalss.lv, nav mainījies tās uzstādījums.Uzrunājot deputātus, viņš skaidroja, ka “kā toreiz, tā arī tagad 2023.gadā uzskatu, ka Latvijai nav vajadzīga Stambulas konvencija, lai pasargātu sievietes un bērnus no vardarbības. Tāpat uzskatu, ka Latvijas sabiedrība ir jāpasargā no Stambulas konvencijā ietvertajām sociāli konstruētajām dzimumu lomām. Latvijas likumi jau šobrīd sargā no vadarbības jebkuru cilvēku neatkarīgi no dzimuma, līdz ar to ideoloģiski piesātinātas Stambulas konvencijas ratificēšana nav nepieciešama.”Kolektīvā iesnieguma autori norāda, ka, lai gan vardarbība ir nopietna un risināma problēma, “Stambulas konvencija nepiedāvā kvalitatīvi būtiskus pasākumus vardarbības novēršanai sabiedrībā papildus tiem, ko Latvijā jau nodrošina esošā likumdošana”. Toties tā papildus valstij uzliek smagu ideoloģisku apgrūtinājumu – fundamentāli pārveidot sabiedrību.A.Šimfs aicināja deputātus pievērst uzmanību, ka par šo iniciatīvu ir parakstījušies 13 649 Latvijas pilsoņi, kuri tādā veidā pauž rūpi par Latvijas nākotni un sociālo realitāti, kurā... Lasīt tālāk
Šī būs saruna ar Nilu un Ingūnu Laufmaņiem viņu Ventspils namā, kur pēdējos laulības gadus nu, audzinot četrus bērnus, paralēli abi plecu pie pleca strādā arī viesmīlības biznesā un uztur Cozy apartments Magnolia. Ingūna par abu komunikāciju šodien saka, ka nu tā ir nepārtraukta un fantastiska, lai arī attiecību sākumā abi teju netika galā ar bloķētām emocijām, nespēju runāt un iekšā urdošo milzīgo nemieru. Kāpēc laulības sākumā bija bailes? Vai tā bija zīme, ka viņš nav īstais? Izrādās, ka māksla dalīties iekšējās emocijās var būt arī solis, kā uzveikt azartspēļu atkarību, pirms tā ir izbojājusi laulību. Savukārt, ikdienas atšķirīgos viedokļus pārvērst smalkos kompromisos, kur neviens beigās nav īsti zaudētājos – arī par to ar mums atklātā sarunā dalās nu jau 11 gadus laulībā esošais Laufmaņu pāris. Abi ir pārliecināti, ka laulība ir dzīves otrais svarīgākais lēmums. Kurš ir pirmais? Skatieties! JA GŪSTIET VĒRTĪGAS ATZIŅAS, DALIETIES! Sarunājas Rihards un Viktorija Kostigovi, make-up meistare Ance Bunclere, operators, montāža – Pēteris Tīss. // VEIDI KĀ MŪS ATBALSTĪT // 1. Sekojot mūsu lapai Laulība – laimīgi līdz mūža galam? 2. Ziedojot 3. Rūpējoties par savām attiecībām! Video aplāde “Laulība – laimīgi līdz mūža galam?” ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par video aplādes “Laulība – laimīgi līdz mūža galam?” saturu atbild Biedrība “Asociācija Ģimene”. #ĢimeneiDraudzīgi #SIFAtbalstaĢimenes #LaulībaLaimigiLīdzMūžaGalam... Lasīt tālāk
Biedrība “Asociācija “Ģimene””, izskatot likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” (23-TA-1622) kopumā neatbalsta šī likumprojekta virzību, pamatojoties uz šādiem argumentiem: Stambulas konvencijas ratificēšana, pievienojot tai interpretatīvu deklarāciju, nemazina tās riskus. Pirmkārt, Stambulas konvencijas 78.pants izslēdz iespēju ratificēt konvenciju ar atrunām (izņemot atsevišķus specifiskus jautājumus). Starptautiskajās tiesībās pastāv iespēja pievienot konvencijai tā sauktās “interpretatīvās deklarācijas”, ar kurām valsts skaidro kā šī valsts savā teritorijā interpretēs neskaidrus, izplūdušus un pārāk vispārīgus starptautisko līgumu terminus. Tomēr šīs deklarācijas nevar mainīt vai izslēgt starptautiskā līguma (atsevišķu) noteikumu tiesiskās sekas (skat. ANO Starptautisko tiesību Komisijas 2011.gadā izstrādātās Vadlīnijas par atrunu praksi līgumiem[1]) Pretējā gadījumā šāda deklarācija var tikt atzīta par atrunu un attiecīgi par nepieļaujamu. Saskaņā ar konvencijas 66.panta pirmo daļu uzraugošā institūcija GREVIO “uzrauga, kā Konvencijas dalībvalstis īsteno šo Konvenciju”. Tas nozīmē, ka tieši GREVIO ir piešķirtas tiesības interpretēt konvenciju un šobrīd atsevišķi tiesību zinātnieku rosina diskusiju, kurā GREVIO tiek mudināta izmantot tai ar konvenciju piešķirto kompetenci un vērtēt konvenciju ratificējušo valstu pievienoto atrunu (deklarāciju) pieļaujamību[2]. Tas nozīmē, ka jebkādu atrunu / intrpretatīvo deklarāciju pievienošana konvencijai negarantē, ka Latvija varēs izvairīties no tai nepieņemamu konvencijas noteikumu vai jēdzienu piemērošanas tādā izpratnē, kā to izprot konvencijas autori un uzraugošā institūcija GREVIO, jo šādas atrunas / deklarācijas var vēlāk tikt atzītas par nepieļaujamām, tādējādi padarot konvenciju saistošu valstij tādā apmērā un izpratnē, kā to ir iecerējuši konvencijas autori. 2. Konvencijas Preambulā teikts: “atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība.” Tādējādi ne tikai tiek noliegta vīriešu... Lasīt tālāk
