Demogrāfiskās situācijas uzlabošana kļūst par prioritāti – Asociācija “Ģimene” aicina politikas veidotājus rīkoties
1. aprīlī notikušajā Demogrāfisko lietu padomes sēdē tika apspriesti aktuālie izaicinājumi saistībā ar Latvijas demogrāfisko situāciju. Biedrība Asociācija “Ģimene” pēc sēdes vērsās pie valsts augstākajām amatpersonām – Valsts prezidenta, Ministru prezidentes un labklājības ministra –, aicinot pievērst pastiprinātu uzmanību demogrāfijas jautājumiem un nodrošināt ilgtermiņa politiskos risinājumus. Biedrība norāda, ka, lai arī izstrādāti vairāki stratēģiski dokumenti demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, trūkst konkrētu politisko lēmumu ar ilgtermiņa ietekmi. Atsevišķi pasākumi demogrāfisko problēmu risināšanai ir svarīgi, taču vēl būtiskāk ir mainīt kopējo pieeju un attieksmi pret demogrāfijas jautājumiem. Priekšlikumi demogrāfijas politikas uzlabošanai Asociācija “Ģimene” piedāvā vairākus būtiskus risinājumus, kuru īstenošana ir politiskā līmeņa atbildība, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un mērķtiecīgu demogrāfijas politiku Latvijā: Demogrāfijas noteikšana par prioritāti sarunās ar Eiropas Komisiju – Latvijai jāpanāk, lai demogrāfijas jautājumi būtu prioritāte nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā (2028–2034). Ņemot vērā ES līguma 174. pantu, kas nosaka īpašu uzmanību reģioniem ar demogrāfiskām problēmām, Latvijai ir jānodrošina atbilstošs finansējums un mērķtiecīga politika dzimstības veicināšanai.Īpašā uzdevuma ministra demogrāfijas jautājumos izveide – līdzšinējā pieredze rāda, ka bez vienas konkrētas atbildīgās institūcijas demogrāfijas politika netiek efektīvi īstenota. Biedrība aicina izveidot īpaša uzdevuma ministra amatu, kuram būtu pieejams budžets un resursi demogrāfisko izaicinājumu risināšanai.“Zaļā koridora” principa ieviešana demogrāfijas jautājumiem – ņemot vērā demogrāfijas ietekmi uz valsts ilgtspējīgu attīstību, ekonomiku un sociālo sistēmu, nepieciešams ieviest “zaļā koridora” principu. Tas nodrošinātu prioritāru un paātrinātu demogrāfijas politikas iniciatīvu izskatīšanu un ieviešanu Saeimā un Ministru kabinetā.Konkrēta finansējuma noteikšana pabalstu palielināšanai – saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 110. pantu valstij ir pienākums nodrošināt īpašu aizsardzību ģimenēm un bērniem. Lai to īstenotu, nepieciešama ilgtermiņā paredzama atbalsta politika un konkrēts finansējums pabalstu palielināšanai. Biedrība aicina Finanšu ministriju nodrošināt nepieciešamā... Lasīt tālāk
Asociācija: Goda ģimenes vecāku statusam būtu jāpaliek visu mūžu
“Demogrāfija ir šobrīd ļoti karsts temats, par to runā daudz, bet redzam, ka darbība diemžēl ir maz,” vērtē biedrības “Asociācija Ģimene” valdes locekle Elīna Kārkla, aicinot politiķus, savtarpēji vienojoties, izveidot gan īpašu deklarāciju, gan domāt par Demogrāfijas fonda izveidi ģimeņu atbalsta programmu finansēšanai NVO sektorā. Asociācijas pārliecība ir arī, ka ir nepieciešams veicināt to, ka demogrāfijas jautājumiem ir “zaļais koridors”. E.Kārkla skaidro, ka arī ceturtdien, 20. martā, virzītajiem likumprojekta grozījumiem, kas īpaši skar Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājus, būtu jāatrodas šādā “zaļajā koridorā”. “Šis ir kritisks jautājums, jo skar tautas izdzīvošanu.” Domstarpības ir, tomēr vīzija par demogrāfijas jautājumu risinājumiem daudziem ir viena, izskanēja “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcijas deputātu tikšanās reizē 19. martā ar NVO sektoru, aicinot nolikt malā politiskās konkurences radītās nesaskaņas un vienoties par kopīgu rīcību demogrāfijas jautājumu un ģimeņu atbalsta jautājumu sekmīgai virzībai. Viens no AS spertajiem soļiem ietver piedāvājumu veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26. pantā. Ceturtdienas, 20. marta Saeimas sēdē piedāvātie grozījumi likumprojektā tika pieņemti skatīšanai tālāk un iekļauti izvēlētās komisijas darba kārtībā. Likums un priekšlikumi pēc izskatīšanas tiks virzīti Saeimā balsojumam 1. lasījumā. Grozījumi ietver papildinājumu, ka ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai kurā ir persona, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, ir tiesības saņemt neierobežota termiņa programmas “Latvijas Goda ģimenes apliecības programma” atbalstu un Latvijas Goda ģimenes apliecību. Kā arī to, ka daudzbērnu ģimenēm ir tiesības saņemt programmas atbalstu un pašu Latvijas Goda ģimenes apliecību līdz brīdim, kad jaunākais bērns sasniedz pilngadību (vai līdz 24 gadu vecumam, ja tas iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda VAD. Asociācija “Ģimene” pauda viedokli, ka Goda ģimenes vecāku... Lasīt tālāk
Aicina neierobežot vecāku tiesības izvēlēties tālmācību
Latvijā plānotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz ierobežot tālmācību 1.-9. klašu skolēniem, ir izsaukuši plašu rezonansi sabiedrībā. Biedrība “Asociācija “Ģimene”” brīdina, ka šāds solis var nopietni ierobežot vecāku un skolēnu tiesības, kā arī būtiski ietekmēt tos, kuri tālmācību ir izvēlējušies veselības, emocionālo vai profesionālo apsvērumu dēļ. Pieaugošs pieprasījums pēc tālmācības Pašlaik Latvijā tālmācībā mācās aptuveni 11 000 skolēnu jeb 5% no visiem izglītojamajiem. Šis skaits kopš 2019. gada ir divkāršojies, apliecinot, ka vecāki un bērni arvien biežāk izvēlas šo izglītības formu. Galvenais Saeimas deputātu arguments pret tālmācību esot zemāki centralizēto eksāmenu rezultāti. Taču pētījumi par tālmācības skolēnu profilu nav veikti, un netiek ņemti vērā iemesli, kādēļ ģimenes ir izvēlējušās tālmācību. Kāpēc vecāki izvēlas tālmācību? Daudzi skolēni, kas mācās tālmācībā, saskaras ar nopietniem izaicinājumiem: hroniskām veselības problēmām, emocionālām grūtībām vai pat traumatisku pieredzi klātienes skolās. Viņiem tradicionālā skolas vide var būt nepiemērota vai pat kaitīga. Tāpat tālmācība ir risinājums talantīgiem jauniešiem, kuri intensīvi nodarbojas ar sportu, mūziku, mākslu vai citiem jomām, kas prasa elastīgu mācību grafiku. Ierobežojot šo iespēju, daudzi jaunieši var nonākt dilemmas priekšā – vai nu atteikties no saviem sapņiem, vai zaudēt pieeju kvalitatīvai izglītībai. Izglītības kvalitāte Izglītības kvalitāti nenosaka tikai mācību forma, bet gan pedagogi un metodes. Klātienes izglītības obligāta uzspiešana neatrisinās esošās problēmas, bet var tikai pasliktināt situāciju. Turklāt, ja 11 000 skolēnu pēkšņi būtu spiesti atgriezties klātienes skolās, pedagogu trūkuma dēļ tas būtu praktiski neiespējami. Vecāku un bērnu tiesības ANO Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 26. panta trešā daļa nosaka, ka vecākiem ir prioritāras tiesības lemt par savu bērnu izglītības formu. Ierobežojot tālmācību, valsts ignorē šo fundamentālo tiesību principu un kārtējo reizi atstāj novērtā individuālās vajadzības. Biedrība... Lasīt tālāk
Neatbalsta narkotiku lietošanas dekriminalizāciju: “Steiga un nepārdomāti lēmumi apdraud jauniešus”
Biedrība Asociācija “Ģimene” iebilst pret narkotiku lietošanas dekriminalizāciju: “Steiga un nepārdomāti lēmumi apdraud jauniešus” – norāda biedrības vadītājs Rihards Kostigovs. Biedrība Asociācija “Ģimene” publiski paudusi nostāju pret Veselības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem “Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (24-TA-1808), norādot uz vairākiem būtiskiem riskiem, ko šādas izmaiņas varētu radīt sabiedrībā. Nepārdomāts un sasteigts process Biedrība uzsver, ka likumprojekts netika pietiekami rūpīgi izvērtēts, kā arī trūkst pienācīgas diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem, sabiedrību un citiem sadarbības partneriem. “Nav pamatota nepieciešamība šo likumprojektu izskatīt paātrinātā kārtībā,” norāda Asociācija “Ģimene”, uzsverot, ka tik būtiski jautājumi kā narkotiku dekriminalizācija prasa rūpīgu sabiedrības iesaisti un izvērtējumu. Likumprojekta anotācija atklāj vairākus būtiskus trūkumus, no 2. līdz 8. sadaļai sniegtas negatīvas atbildes uz jautājumiem par likuma ietekmi uz dažādām jomām. Tomēr biedrība uzskata, ka šādu grozījumu ieviešana neizbēgami ietekmēs valsts un pašvaldību budžetu, spēkā esošo tiesību normu sistēmu, kā arī radīs plašākas juridiskas un sociālās sekas. Narkotiku dekriminalizācija – drauds jauniešiem Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes 2024. gada 12. decembra sēdē tika uzsvērts, ka nepieciešams rast risinājumus narkotiku lietošanas dekriminalizācijas piemērošanai arī jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas, lai nodrošinātu pakalpojumu pēctecību. Taču biedrība kategoriski iebilst pret šādu pieeju, uzsverot, ka pakāpeniska narkotiku lietošanas dekriminalizācija ne tikai neveicinās atkarīgo rehabilitāciju, bet arī veidos toleranci pret narkotikām kopumā. “Dekriminalizācija nozīmē sabiedrības attieksmes maiņu – ja lietošana vairs netiek uzskatīta par pārkāpumu, jaunieši varētu to uztvert kā pieņemamu un drošu. Tas neizbēgami palielinātu lietotāju skaitu un eksperimentēšanu ar aizliegtām vielām,” brīdina biedrības vadītājs Rihards Kostigovs. Biedrība arī uzsver, ka narkotiku lietošanas atļaušana pieaugušo vidū varētu ietekmēt arī tos jauniešus, kuri nelieto narkotikas, bet... Lasīt tālāk
