Demogrāfija – trūkstošais elements ES fondu plānošanā
Biedrība “Asociācija Ģimene” ir vērsusies Finanšu ministrijā, Labklājības ministrijā, Saeimā un Ministru kabinetā ar aicinājumu stiprināt demogrāfisko dimensiju Latvijas pozīcijā par Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmu 2028.–2034. gadam un Vienotā Valsts un reģionālās partnerības plāna (VRP) izstrādi. Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka demogrāfiskā situācija ES fondu plānošanā tiek skatīta tikai netieši, galvenokārt caur reģionālās attīstības un sociālās kohēzijas prizmu. Tomēr Latvijas realitāte prasa skaidru un mērķtiecīgu rīcību. Zema dzimstība, sabiedrības novecošanās un reģionu iztukšošanās ir ilgstoši izaicinājumi, kas ietekmē gan ekonomisko izaugsmi, gan sabiedrības stabilitāti. Eiropas Savienības tiesiskais regulējums jau šobrīd dod pietiekamu pamatu šādas pieejas stiprināšanai. Līgums par Eiropas Savienības darbību paredz, ka sociālie aspekti jāņem vērā visās politikās (9. pants), jāatbalsta sociālā politika (153. pants) un jāmazina reģionālās nevienlīdzības (174. un 175. pants). Tas nozīmē, ka demogrāfiskā ilgtspēja nav tikai nacionāla iniciatīva – tā ir juridiski pamatota Eiropas līmeņa prioritāte. Lai šo principu īstenotu praksē, biedrība aicina demogrāfisko ilgtspēju noteikt kā vienu no horizontālajiem principiem VRP plānā. Tas nozīmētu, ka visi ES fondu ieguldījumi tiktu vērtēti arī no ietekmes uz iedzīvotāju attīstību un ģimeņu labklājību viedokļa. Īpaši svarīga ir mērķēta pieeja ģimeņu atbalstam. Viena no būtiskākajām iniciatīvām ir kompleksas attiecību un ģimenes pratības programmas ieviešana. Tā varētu ietvert gan kuponu sistēmu pāru attiecību un vecāku prasmju pilnveidei, gan izglītojošus kursus, digitālos mācību materiālus, mentoringa programmas un nometnes ģimenēm. Tāpat būtiska ir sabiedrības informēšana, sadarbojoties ar viedokļu līderiem, lai veicinātu veselīgu attiecību kultūru. Papildus nepieciešams mērķēts atbalsts daudzbērnu ģimenēm, tostarp nodrošinot regulārus atelpas un attiecību stiprināšanas pasākumus. Vienlaikus īpaša uzmanība jāpievērš reģioniem, kuros demogrāfiskā situācija ir viskritiskākā. Tas nozīmē ne tikai investīcijas infrastruktūrā, bet arī pieejamu pakalpojumu, darba... Lasīt tālāk
Latvijas NVO izsaka atbalstu Somijas parlamenta deputātei Päivi Räsänen
23 Latvijas nevalstiskās organizācijas ir paudušas publisku atbalstu Somijas parlamenta deputātei Päivi Räsänen saistībā ar Somijas Augstākās tiesas spriedumu un ilgstošo tiesvedību par viņas publiski paustajiem reliģiskajiem uzskatiem. Pēdējo gadu laikā Päivi Räsänen lieta ir kļuvusi par nozīmīgu vārda, ticības un pārliecības brīvības pārbaudi ne tikai Somijā, bet arī plašāk Eiropā. Latvijas nevalstiskās organizācijas uzsver, ka demokrātiskā sabiedrībā vārda un reliģijas brīvība ir būtiskas pamattiesības, kuras jāaizsargā un jāstiprina. Organizācijas savā vēstulē pauž arī bažas par tendenci, ka, aizsedzoties ar “naida runas” jēdzienu, praksē tiek ierobežota vārda un reliģijas brīvība. Tiek norādīts, ka pastāv risks, ka sarežģīti un sabiedrībā neviennozīmīgi vērtējami jautājumi var tikt padarīti par “tabu” tēmām, par kurām cilvēki baidās brīvi izteikties. Latvijas NVO uzskata, ka šī lieta var kļūt par nozīmīgu precedentu, kas ietekmēs vārda un ticības brīvības robežas Eiropā, un tādēļ izsaka solidaritāti Päivi Räsänen, novēlot izturību un spēku turpmākajā darbā. Atbalsta vēstules teksts: Publiska Latvijas nevalstisko organizāciju atbalsta vēstule Somijas parlamenta deputātei Päivi Räsänen kundzei Cienījamā Päivi Räsänen! Latvijas nevalstiskās organizācijas izsaka Jums patiesu atbalstu saistībā ar Somijas Augstākās tiesas spriedumu un ilgstošo tiesvedību, ar kuru Jūs esat saskārusies saistībā ar savu reliģisko pārliecību un publiski paustajiem uzskatiem. Ar lielu cieņu esam sekojuši Jūsu lietai, kas pēdējo gadu laikā kļuvusi par nozīmīgu vārda, ticības un pārliecības brīvības pārbaudi ne tikai Somijā, bet visā Eiropā. Īpaši novērtējam Jūsu drosmi, nelokāmību un cieņpilno attieksmi, aizstāvot tiesības paust savu pārliecību demokrātiskā sabiedrībā. Mūsuprāt, demokrātiskas sabiedrības pamats ir vārda un ticības brīvība. Ikvienam cilvēkam ir tiesības paust savus uzskatus, balstoties savā reliģiskajā un filozofiskajā pārliecībā, tostarp diskutēt par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, arī atsaucoties uz reliģiskiem tekstiem. Eiropas Cilvēktiesību... Lasīt tālāk
Debatēs par tālmācības nākotni vecāku kā vēlētāju balss tiek ignorēta
Plānotie Izglītības likuma grozījumi, kas skar tālmācību un izglītību ģimenē, rada būtiskus jautājumus par pamattiesību ievērošanu, samērīgumu un pierādījumos balstītu politiku. Lai gan publiskajā telpā tiek uzsvērta nepieciešamība “sakārtot sistēmu” un “stiprināt izglītības kvalitātes kontroli”, sanāksmēs un diskusijās izskanējušie pretargumenti liecina par nopietnām konceptuālām problēmām piedāvātajā regulējumā. Šajā rakstā apkopojam būtiskākos juridiskos un praktiskos iebildumus. 1. Valsts atbildība par kvalitāti – bet kur ir dati? Viens no galvenajiem grozījumu pamatojumiem ir valsts atbildība par izglītības kvalitāti. Tomēr pats par sevi šis princips nevar attaisnot vispārēju pamattiesību ierobežojumu. Valstij ir tiesības un pienākums rīkoties gadījumos, kad pastāv konkrēti riski bērna interesēm. Taču līdz šim nav sniegti empīriski pierādījumi, ka izglītība ģimenē vai tālmācība kā parādība sistemātiski apdraudētu kvalitāti. Bez šādiem datiem vispārēja atļaujas režīma ieviešana nav pietiekami pamatota. 2. Bērna labākās intereses un vecāku primārā atbildība Bērna labāko interešu princips jau ir nostiprināts tiesību aktos. Taču starptautiskajā cilvēktiesību sistēmā tas tiek piemērots kopā ar vecāku primārās atbildības prezumpciju, nevis pret to. Plānotie grozījumi maina līdzsvaru – vecāku lēmums par izglītības formu vairs netiek uzskatīts par sākumpunktu, bet gan par izvēli, kas jāpamato un jāsaņem apstiprinājums. Tas faktiski pārbīda uzticēšanās centru no ģimenes uz valsti. 3. Pašvaldību izvērtējums – vienlīdzības risks Grozījumi paredz pašvaldību iesaisti izvērtējumā par izglītības formas atbilstību bērna interesēm. Taču praksē pastāv būtiskas kapacitātes atšķirības starp pašvaldībām. Turklāt nav skaidru un objektīvu kritēriju, kā vērtēt “bērna labākās intereses”. Šādos apstākļos lēmumi var kļūt nevienādi un atkarīgi no dzīvesvietas. Vispārējs izvērtējums visām ģimenēm, ja nav konstatēts konkrēts risks, neatbilst samērīguma principam. 4. Vai pamattiesības var būt “izņēmums”? Virzītāju argumentācijā tālmācība un izglītība ģimenē tiek traktētas kā izņēmuma formas, kurām... Lasīt tālāk
Atklāta vēstule Saeimas deputātei A.Zariņai-Stūrei par tālmācības un mājmācības ierobežošanu
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14). Augstu novērtējam Jūsu ieguldījumu un centienus stiprināt izglītības kvalitāti Latvijā, vienlaikus uzskatām, ka piedāvātie ierobežojumi tālmācībai un mājmācībai pamatizglītības pirmajā posmā (1.–6. klase) var radīt nesamērīgus un nevajadzīgus šķēršļus ģimenēm un bērniem, jo īpaši situācijās, kurās alternatīvas izglītības formas ir pamatotas ar bērna individuālajām vajadzībām. Mūsu ieskatā šie ierobežojumi nav pietiekami saskaņoti ar starptautiskajām cilvēktiesību normām. Vēlamies atkārtoti uzsvērt, ka vecāku un bērnu tiesību ierobežošana izglītības izvēlē var nonākt pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pantu un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. pantu. Gadījumā, ja minētie ierobežojumi tiktu pieņemti, būtu jāapsver iespēja aizstāvēt šīs tiesības gan Latvijas, gan starptautiskajās tiesu instancēs. Šāds process prasītu ievērojamus administratīvos resursus un varētu nelabvēlīgi ietekmēt gan politisko procesu, gan koalīcijas partneru, tostarp partijas Jaunā Vienotība, reputāciju. Esam pārliecināti, ka šāds attīstības scenārijs nav nevienas iesaistītās puses interesēs. Lai ilustrētu iespējamos riskus, vēlamies pievērst uzmanību līdzīgiem procesiem Krievijā, kur 2026. gada janvārī Valsts domes deputāts Iļja Volfsons ierosināja būtiski pastiprināt kontroli pār mājmācību (izglītību ģimenē). Priekšlikums paredz starpinstitūciju komisiju izveidi pārejai uz mājmācību, obligātu atestāciju skaita palielināšanu līdz vismaz divām reizēm gadā, kā arī piespiedu atgriešanos skolā neveiksmīgu vērtējumu gadījumā. Lai gan šīs izmaiņas vēl nav stājušās spēkā, tās atspoguļo tendenci pastiprināt valsts uzraudzību pār alternatīvām izglītības formām, mazinot vecāku autonomiju un iespējas nodrošināt bērnam individualizētu pieeju. Latvijā kā demokrātiskā un Eiropas... Lasīt tālāk
