Latvijas NVO izsaka atbalstu Somijas parlamenta deputātei Päivi Räsänen
23 Latvijas nevalstiskās organizācijas ir paudušas publisku atbalstu Somijas parlamenta deputātei Päivi Räsänen saistībā ar Somijas Augstākās tiesas spriedumu un ilgstošo tiesvedību par viņas publiski paustajiem reliģiskajiem uzskatiem. Pēdējo gadu laikā Päivi Räsänen lieta ir kļuvusi par nozīmīgu vārda, ticības un pārliecības brīvības pārbaudi ne tikai Somijā, bet arī plašāk Eiropā. Latvijas nevalstiskās organizācijas uzsver, ka demokrātiskā sabiedrībā vārda un reliģijas brīvība ir būtiskas pamattiesības, kuras jāaizsargā un jāstiprina. Organizācijas savā vēstulē pauž arī bažas par tendenci, ka, aizsedzoties ar “naida runas” jēdzienu, praksē tiek ierobežota vārda un reliģijas brīvība. Tiek norādīts, ka pastāv risks, ka sarežģīti un sabiedrībā neviennozīmīgi vērtējami jautājumi var tikt padarīti par “tabu” tēmām, par kurām cilvēki baidās brīvi izteikties. Latvijas NVO uzskata, ka šī lieta var kļūt par nozīmīgu precedentu, kas ietekmēs vārda un ticības brīvības robežas Eiropā, un tādēļ izsaka solidaritāti Päivi Räsänen, novēlot izturību un spēku turpmākajā darbā. Atbalsta vēstules teksts: Publiska Latvijas nevalstisko organizāciju atbalsta vēstule Somijas parlamenta deputātei Päivi Räsänen kundzei Cienījamā Päivi Räsänen! Latvijas nevalstiskās organizācijas izsaka Jums patiesu atbalstu saistībā ar Somijas Augstākās tiesas spriedumu un ilgstošo tiesvedību, ar kuru Jūs esat saskārusies saistībā ar savu reliģisko pārliecību un publiski paustajiem uzskatiem. Ar lielu cieņu esam sekojuši Jūsu lietai, kas pēdējo gadu laikā kļuvusi par nozīmīgu vārda, ticības un pārliecības brīvības pārbaudi ne tikai Somijā, bet visā Eiropā. Īpaši novērtējam Jūsu drosmi, nelokāmību un cieņpilno attieksmi, aizstāvot tiesības paust savu pārliecību demokrātiskā sabiedrībā. Mūsuprāt, demokrātiskas sabiedrības pamats ir vārda un ticības brīvība. Ikvienam cilvēkam ir tiesības paust savus uzskatus, balstoties savā reliģiskajā un filozofiskajā pārliecībā, tostarp diskutēt par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, arī atsaucoties uz reliģiskiem tekstiem. Eiropas Cilvēktiesību... Lasīt tālāk
Debatēs par tālmācības nākotni vecāku kā vēlētāju balss tiek ignorēta
Plānotie Izglītības likuma grozījumi, kas skar tālmācību un izglītību ģimenē, rada būtiskus jautājumus par pamattiesību ievērošanu, samērīgumu un pierādījumos balstītu politiku. Lai gan publiskajā telpā tiek uzsvērta nepieciešamība “sakārtot sistēmu” un “stiprināt izglītības kvalitātes kontroli”, sanāksmēs un diskusijās izskanējušie pretargumenti liecina par nopietnām konceptuālām problēmām piedāvātajā regulējumā. Šajā rakstā apkopojam būtiskākos juridiskos un praktiskos iebildumus. 1. Valsts atbildība par kvalitāti – bet kur ir dati? Viens no galvenajiem grozījumu pamatojumiem ir valsts atbildība par izglītības kvalitāti. Tomēr pats par sevi šis princips nevar attaisnot vispārēju pamattiesību ierobežojumu. Valstij ir tiesības un pienākums rīkoties gadījumos, kad pastāv konkrēti riski bērna interesēm. Taču līdz šim nav sniegti empīriski pierādījumi, ka izglītība ģimenē vai tālmācība kā parādība sistemātiski apdraudētu kvalitāti. Bez šādiem datiem vispārēja atļaujas režīma ieviešana nav pietiekami pamatota. 2. Bērna labākās intereses un vecāku primārā atbildība Bērna labāko interešu princips jau ir nostiprināts tiesību aktos. Taču starptautiskajā cilvēktiesību sistēmā tas tiek piemērots kopā ar vecāku primārās atbildības prezumpciju, nevis pret to. Plānotie grozījumi maina līdzsvaru – vecāku lēmums par izglītības formu vairs netiek uzskatīts par sākumpunktu, bet gan par izvēli, kas jāpamato un jāsaņem apstiprinājums. Tas faktiski pārbīda uzticēšanās centru no ģimenes uz valsti. 3. Pašvaldību izvērtējums – vienlīdzības risks Grozījumi paredz pašvaldību iesaisti izvērtējumā par izglītības formas atbilstību bērna interesēm. Taču praksē pastāv būtiskas kapacitātes atšķirības starp pašvaldībām. Turklāt nav skaidru un objektīvu kritēriju, kā vērtēt “bērna labākās intereses”. Šādos apstākļos lēmumi var kļūt nevienādi un atkarīgi no dzīvesvietas. Vispārējs izvērtējums visām ģimenēm, ja nav konstatēts konkrēts risks, neatbilst samērīguma principam. 4. Vai pamattiesības var būt “izņēmums”? Virzītāju argumentācijā tālmācība un izglītība ģimenē tiek traktētas kā izņēmuma formas, kurām... Lasīt tālāk
Atklāta vēstule Saeimas deputātei A.Zariņai-Stūrei par tālmācības un mājmācības ierobežošanu
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14). Augstu novērtējam Jūsu ieguldījumu un centienus stiprināt izglītības kvalitāti Latvijā, vienlaikus uzskatām, ka piedāvātie ierobežojumi tālmācībai un mājmācībai pamatizglītības pirmajā posmā (1.–6. klase) var radīt nesamērīgus un nevajadzīgus šķēršļus ģimenēm un bērniem, jo īpaši situācijās, kurās alternatīvas izglītības formas ir pamatotas ar bērna individuālajām vajadzībām. Mūsu ieskatā šie ierobežojumi nav pietiekami saskaņoti ar starptautiskajām cilvēktiesību normām. Vēlamies atkārtoti uzsvērt, ka vecāku un bērnu tiesību ierobežošana izglītības izvēlē var nonākt pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pantu un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. pantu. Gadījumā, ja minētie ierobežojumi tiktu pieņemti, būtu jāapsver iespēja aizstāvēt šīs tiesības gan Latvijas, gan starptautiskajās tiesu instancēs. Šāds process prasītu ievērojamus administratīvos resursus un varētu nelabvēlīgi ietekmēt gan politisko procesu, gan koalīcijas partneru, tostarp partijas Jaunā Vienotība, reputāciju. Esam pārliecināti, ka šāds attīstības scenārijs nav nevienas iesaistītās puses interesēs. Lai ilustrētu iespējamos riskus, vēlamies pievērst uzmanību līdzīgiem procesiem Krievijā, kur 2026. gada janvārī Valsts domes deputāts Iļja Volfsons ierosināja būtiski pastiprināt kontroli pār mājmācību (izglītību ģimenē). Priekšlikums paredz starpinstitūciju komisiju izveidi pārejai uz mājmācību, obligātu atestāciju skaita palielināšanu līdz vismaz divām reizēm gadā, kā arī piespiedu atgriešanos skolā neveiksmīgu vērtējumu gadījumā. Lai gan šīs izmaiņas vēl nav stājušās spēkā, tās atspoguļo tendenci pastiprināt valsts uzraudzību pār alternatīvām izglītības formām, mazinot vecāku autonomiju un iespējas nodrošināt bērnam individualizētu pieeju. Latvijā kā demokrātiskā un Eiropas... Lasīt tālāk
Pieņemtie Izglītības likuma grozījumi rada nopietnas šaubas par to samērīgumu, pamatotību un atbilstību starptautiskajām cilvēktiesību saistībām
Valsts prezidenta kancelejā notika konsultatīva sanāksme saistībā ar Saeimā pieņemtajiem Izglītības likuma grozījumiem un to iespējamo nodošanu otrreizējai caurlūkošanai. Šādu sanāksmju mērķis ir uzklausīt dažādu iesaistīto pušu argumentus gadījumos, kad pastāv būtiskas domstarpības par likuma atbilstību Satversmei, starptautiskajām saistībām un labas likumdošanas principiem. Grozījumu virzītāju argumenti Grozījumu virzītāji uzsvēra valsts lomu izglītības sistēmas kvalitātes nodrošināšanā un nepieciešamību pēc vienotāka regulējuma. Tika pausts viedoklis, ka valstij ir pienākums aktīvāk iesaistīties izglītības formu uzraudzībā, lai nodrošinātu bērnu intereses, īpaši pamatizglītības posmā.Argumentācijā izskanēja uzstādījums, ka centralizēta pieeja ļaujot labāk izvērtēt izglītības kvalitāti un vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem, un ka pašvaldību iesaiste šajā procesā esot nepieciešama kā papildu drošības mehānisms. Grozījumu kritiķu argumenti Sanāksmē izskanēja arī būtiski iebildumi pret piedāvāto regulējumu.Tika uzsvērts, ka starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos, kuros Latvija ir dalībvalsts, ir nostiprināts princips, ka vecāki ir bērna primārie aprūpētāji un pēc noklusējuma vislabāk spēj izvērtēt bērna intereses. Šajā kontekstā tika norādīts, ka piedāvātie grozījumi maina šo loģiku, padarot vecāku izvēli atkarīgu no administratīva apstiprinājuma.Vairāki runātāji akcentēja, ka ierobežojumiem tālmācībai un izglītībai ģimenē būtu jābūt izņēmuma gadījumiem, kas tiek piemēroti individuāli, ja pastāv konkrēts apdraudējums bērna interesēm. Vispārējs atļaujas režīms visām ģimenēm tika raksturots kā nesamērīgs un nepietiekami pamatots ar pierādījumiem. Tika vērsta uzmanība arī uz likumdošanas procesu, norādot, ka izglītības ģimenē ierobežojumi tika iekļauti tikai trešajā lasījumā, bez atbilstošas iepriekšējas sabiedriskās diskusijas un ietekmes izvērtējuma. Tas, pēc sanāksmes dalībnieku domām, grauj uzticēšanos likumdevējam un neatbilst labas likumdošanas principiem.Plašākā kontekstā tika uzsvērts, ka šie grozījumi tiek virzīti laikā, kad vienlaikus ir samazināta vai pārskatīta valsts līdzdalība privātās izglītības finansēšanā. Rezultātā vecāku reālās iespējas izvēlēties alternatīvas izglītības formas kļūst arvien ierobežotākas, pat ja formāli tiesības... Lasīt tālāk
