CVK reģistrē parakstu vākšanai likumprojektu par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē
Ceturtdien, 17. augustā, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēma reģistrēt biedrības “Latvijas vīru biedrība” iesniegto Satversmes grozījumu projektu parakstu vākšanai. Likumprojekts paredz ģimenes jēdziena nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmes 110. pantā, nosakot, ka ģimene balstās laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā. Vēlētājiem būs iespēja parakstīties par Satversmes grozījumu ierosināšanu 12 mēnešus — no 2023. gada 18. augusta līdz 2024. gada 17. augustam. Latvijas vīru biedrības vadītājs Andars Ignacs: Nostiprināt ģimenes jēdzienu Satversmes 110. pantā ir katra pilsoņa atbildība un pienākums, domājot par mūsu bērniem un nākotni, kādā tie dzīvos. Es ticu, ka mūsu tauta ar Dieva gādību noturēs ģimenes robežas. Paldies ikvienam vīram, kurš rūpējas ne tikai par savu ģimeni un sargā tās robežas, bet arī iestājas par mūžīgām vērtībām. Dievs svētī Latviju! Pieņemot lēmumu par Satversmes grozījumu projekta reģistrēšanu parakstu vākšanai, CVK locekļi vērtēja, vai iesniedzējs atbilst likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” prasībām, proti, ir likumā noteiktā kārtībā izveidota un reģistrēta biedrība, kā arī to, vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Parakstīties par CVK reģistrētām iniciatīvām vēlētāji var elektroniski portālā www.latvija.lv vai apliecinot parakstu pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Parakstīties par iniciatīvām iespējams arī ārvalstīs Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās pie konsulārajām amatpersonām, kuras ir tiesīgas veikt notariālās funkcijas. Vairāk informācijas par parakstu vākšanas kārtību un iesniegto Satversmes grozījumu projektu atrodama www.cvk.lv sadaļā “Vēlētāju... Lasīt tālāk
Kristīgo konfesiju vadītāji neatbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju
Latvijas Republikas prezidentam Edgaram RinkevičamMinistru prezidentam Krišjānim KariņamSaeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam Augsti godātās Ekselences, baisā slepkavība Jēkabpilī un citu notikumu upuru liecības ar jaunu intensitāti izgaismo vajadzību savaldīt varmākas un izskaust vardarbības cēloņus. Pilnībā atbalstot katru iniciatīvu, kas veicina šī mērķa sasniegšanu, mēs ar bažām vērojam, ka īstas darbības vietā notiek politisks aktīvisms, lai panāktu neskaidrās, pārprotamās un īstenībai neatbilstošās Stambulas konvencijas ratifikāciju, kura vardarbības apkarošanai nepiedāvā nekādus soļus, kuri jau nebūtu paredzēti Latvijas likumos, toties var veicināt apstākļus, kuros vardarbība vairojas. Mūsu ieskatā Stambulas konvencijas ratifikācija nav Latvijai labākais veids, kā risināt vardarbības problēmu ģimenēs, skolās un savstarpējās attiecībās. Atsaukšanās uz to, ka Eiropas Savienības valstu vairākums konvenciju ir ratificējušas, jeb Consensus gentium, ir viena no klasiskajām argumentācijas kļūdām. Latvija izpilda un pārsniedz savas saistības aizsardzības jomā. Miera laikā tā rūpīgi seko ES direktīvām un kara apstākļos ir viena no aktīvākajām Eiropas kopīgās politikas veidotājām. Latvijai nav jāpierāda sava vieta Eiropā, pievienojoties pretrunīgam dokumentam, kas mēģina aptvert sabiedrības ar ļoti atšķirīgiem tikumiem un attiecību modeļiem. Tas, kas mēģina derēt visam, īsti neder nekam. Izteikumus, kuri atbilst dzīves apstākļiem vienā zemē, var destruktīvi izmantot citur. Mums ir jālieto brīvība nepieļaut kļūdas, kuras pieļāvuši mūsu partneri. Jautājumos, kas skar mūsu vietējo dzīvesveidu, tradīcijas un vērtības, valsts vadītājiem ir jārūpējas tieši par Latvijas iedzīvotāju labklājību. Mūsu kopīgs pienākums ir veltīt spēkus un uzmanību vardarbības novēršanai Latvijā ar likumos jau paredzētajiem līdzekļiem, un, ja vajadzīgs, izveidot pašiem savu, Latvijai piemērotu apņemšanās dokumentu bez slēptas politiskās dienaskārtības, kas būtu balstīts veselīgā, cēloņu un seku izvērtējumā un sakņotos vērtībās, kuras ir nostiprinātas mūsu valsts Satversmē un Civillikumā. No fiziskas vardarbības ģimenē parasti cieš sievietes un bērni.... Lasīt tālāk
Gailīši: Paldies, ka tu mani toreiz nepameti
Velga un Andris Gailīši jau trešo gadu dzīvo skaistā vietā Cēsu novadā. Projām no pilsētas kņadas, projām arī no aktīvajiem darba gadiem. Tajos piedzīvots tika daudz – ceļojumi, ballītes, draugi, arī teju aiziešana prom vienam no otra, lai arī aiz muguras bija pavadīti kopā jau 25 laulības gadi. Abi šodien saka, kā glābiņš nāca toreiz Laulāto kursi. Galvenais dziļās attiecību krīzes iemesls katram bija atšķirīgs. Viņam tā bija sajūta, ka nevienam vairs nav vajadzīgs. Viņai – ka vīrs viņu vairāk nemīl… Rihards: Mums abiem nupat apritēja 15 gadi laulībā. Jūs tikko nosvinējāt rubīna kāzas. Ja es tagad būtu ieradies pie jums kā tāds, kas nodzīvojis laulībā tikai pusgadu un prasītu, kas ir tas zelta padoms, kas palīdzējis jums un kas noteikti varētu palīdzēt man? Andris: Es domāju, ka laulībā un attiecībās vajadzētu turēt Dievu centrā un dzīvot vienprātībā. Ja nav vienprātības….ir jālūdz, lai Dievs ir centrā un var tās attiecības uzturēt. Velga: Tā ir liela izredzētība sievai, ja abi šajā ziņā saprot viens otru. Ir zināmi pāri, kuri nav vienoti šajā jautājumā, tomēr mums ir ļoti viegli tajā. Mēs varam visu darīt kopā, arī palūgties. Bieži bērni atsūta whatsapp ziņu, lai palūdzam par viņiem vai kādu eksāmenu vai svarīgu sarunu. Mēs ejam un to darām. Un domāju, ka tas mums palīdz gan piepildīt to, ko Dievs grib, gan pašiem būt kopā. Daudzi pāri kautrējas kopā lūgt, tā ir ļoti intīma lieta, un to var darīt kopā ļoti tuvi cilvēki. Mums, piemēram, tad, kad bija mūsu krīze, mana vecākā meita teica, – “es lūgšu par jums”, es teicu, lūdzu, nē, mums viss ir izjucis, tuvības nav, bet viņa teica, ka mēs vēl redzēsim,... Lasīt tālāk
Atbalstīts kolektīvais pilsoņu iesniegums par nepievienošanos Stambulas konvencijai
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 2.augustā skatīja un ar klātienes balsojumu atbalstīja vairāk nekā 13 tūkstošu pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai”. Pret šo kolektīvo iesniegumu un par Stambulas konvencijas ratifikāciju iestājās gan deputāti no “Jaunās Vienotības” un “Progresīvajiem”, gan Labklājības un Tieslietu ministrijas pārstāvji, paužot savu nostāju diskusijās pirms balsojuma. Tomēr komisijas balsojumā ar 9 balsīm PAR (LPV, ZZS, NA, AS un “Stabilitātei”) un 2 balsīm PRET (“Progresīvie”) atbalstīja kolektīvo iesniegumu par nepievienošanos Stambulas konvencijai. Saeimas Juridiskā biroja iepriekšējo iebildumu dēļ balsojumā nepiedalījās “Jaunās Vienotības” deputāti, kuri bija pieslēgušies sēdei attālināti. Šobrīd kolektīvais iesniegums tiek nodots tālāk Ārlietu komisijai, kura to iesniegs Saeimas balsojumam kādā no turpmākajām plenārsēdēm.Kā norāda biedrības “Vecāku alianse” pārstāvis un iniciatīvas “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” iesniedzējs Andris Šimfs, kopš 2016. gada, kad iniciatīva tika iesniegta manabalss.lv, nav mainījies tās uzstādījums.Uzrunājot deputātus, viņš skaidroja, ka “kā toreiz, tā arī tagad 2023.gadā uzskatu, ka Latvijai nav vajadzīga Stambulas konvencija, lai pasargātu sievietes un bērnus no vardarbības. Tāpat uzskatu, ka Latvijas sabiedrība ir jāpasargā no Stambulas konvencijā ietvertajām sociāli konstruētajām dzimumu lomām. Latvijas likumi jau šobrīd sargā no vadarbības jebkuru cilvēku neatkarīgi no dzimuma, līdz ar to ideoloģiski piesātinātas Stambulas konvencijas ratificēšana nav nepieciešama.”Kolektīvā iesnieguma autori norāda, ka, lai gan vardarbība ir nopietna un risināma problēma, “Stambulas konvencija nepiedāvā kvalitatīvi būtiskus pasākumus vardarbības novēršanai sabiedrībā papildus tiem, ko Latvijā jau nodrošina esošā likumdošana”. Toties tā papildus valstij uzliek smagu ideoloģisku apgrūtinājumu – fundamentāli pārveidot sabiedrību.A.Šimfs aicināja deputātus pievērst uzmanību, ka par šo iniciatīvu ir parakstījušies 13 649 Latvijas pilsoņi, kuri tādā veidā pauž rūpi par Latvijas nākotni un sociālo realitāti, kurā... Lasīt tālāk
