Laulība nav “tikai” zīmogs pasē
/Marks Jermaks/ Daudzi pāri Latvijā izvēlas dzīvot nereģistrētās attiecībās, tādēļ valstij jānodrošina tiem īpašs atbalsts un aizsardzība, secina pētījuma „Reģistrētas un nereģistrētas kopdzīves faktoru salīdzinošā analīze” autori no Publiskās antropoloģijas centra un EKOSOC LV komandas. Pētījuma laikā tika aptaujāta 41 persona, kura bija pārtraukusi vismaz vienu reģistrētu vai nereģistrētu kopdzīvi, kurā ir dzimis vismaz viens bērns. Respondenti pārsvarā apgalvoja, ka vēlētos sagaidīt no valsts lielāku aizsardzību. Tika secināts, ka „pāru skaits, kuri dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, tikai pieaugs”. Līdz ar to valdībai esot oficiāli jāatzīst kopdzīve ārpus laulības un jāgarantē tai „kaut vai minimālu tiesisku aizsardzību”. Laulības institūta pārskatīšanas atbalstītāji izmanto pārsvarā tīri emocionālus argumentus. Piemēram, tiek uzsvērts, ka nereģistrētam pārim šķiroties, var ciest sieviete un bērni. It kā bērnu vecākiem kāds pirms tam nebūtu ļāvis noslēgt laulību. Protams, pētījuma rezultātus savā ideoloģiskajā cīņā pret tradicionālam vērtībām izmanto arī politiķi. Piemēram, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele uz tā pamata apgalvo, ka likumdošanā vajadzētu iestrādāt normu, kas vismaz atsevišķos gadījumos ļautu kopdzīvē dzīvojošus cilvēkus atzīt par ģimeni. Atliek tikai brīnīties, kādēļ liberāli orientētie pētnieki, politiķi un masu mediji pieprasa atbildību no valsts, aizmirstot par galveno klasiskā liberālisma postulātu – indivīda atbildību par savu dzīvi. Šī selektīvā amnēzija īpaši spilgti parādās tieši diskusijās par ģimenes un laulības juridiskā statusa pārskatīšanu. Kas traucē cilvēkiem, kuri uzsāk kopdzīvi, salaulāties baznīcā vai reģistrēt attiecības dzimtsarakstu nodaļā? Viņu attiecības līdz ar to iegūtu oficiālu statusu un baudītu kaut pieticīgu, bet tomēr stabilu valsts atbalstu. Krīzes situācijās (piemēram, laulātā slimība vai nāve) vīram vai sievai nevajadzētu neko skaidrot un pierādīt savu piederību. Arī tiekoties ar citiem cilvēkiem nebūtu infantili jāsauc dzīvesbiedrs par „draugu”. Pētījuma autori uzskata, ka... Lasīt tālāk
Izdots ģimenei veltītās Bīskapu sinodes darba dokuments
Vairāk nekā 70 lappušu garais dokuments Instrumentum laboris sastāv no trīs daļām: Ieklausīšanās izaicinājumos, kas skar ģimeni; ģimenes aicinājuma izšķiršana; ģimenes misija šodien. Katra no šīm daļām sastāv no vairākām nodaļām.
Lasīt tālāk
Laulība un ģimene starptautiskajās tiesībās
Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija Pieņemta un pasludināta ar ANO Ģenerālās Asamblejas 1948.g. 10. decembra rezolūciju 217. A (III) pants 1. Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši pilngadību, ir tiesības bez jebkādiem ar rasi, tautību vai reliģisko pārliecību saistītiem ierobežojumiem stāties laulībā un dibināt ģimeni. Viņiem ir vienlīdzīgas tiesības, stājoties laulībā, laulības laikā un šķirot laulību. Laulību var slēgt tikai ar abu nākamo laulāto brīvu un pilnīgu piekrišanu. Ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, un tai ir tiesības uz sabiedrības un valsts aizsardzību. DABISKO TIESĪBU SKOLAS IETEKME! pants Nedrīkst patvaļīgi pārkāpt neviena cilvēka [..] ģimenes [..] neaizskaramību [..]. Katram cilvēkam ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādiem pārkāpumiem vai apdraudējumiem. 25. pants 1. Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, tostarp uzturu, apģērbu, mājokli, medicīnisko aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes veselībai un labklājībai [..]. Mātēm un bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un palīdzību. Visiem bērniem, gan laulībā, gan ārlaulībā dzimušajiem, ir jāsaņem vienāda sociālā aizsardzība. pants Katram cilvēkam ir tiesības uz izglītību. [..] [..] 3. Vecākiem ir pirmtiesības izvēlēties, kāda veida izglītību iegūs viņu bērni. Vairāk informācija prezentācijā no diskusiju foruma “Laulība, ģimene un bērns mūsdienu krīzes sabiedrībā”:... Lasīt tālāk
Diskusiju forums “Laulība, ģimene un bērns mūsdienu krīzes sabiedrībā”
Inteliģences diskusiju forums „Laulība, ģimene un bērns mūsdienu krīzes sabiedrībā” Inteliģences klātbūtne Latvijas valstij kritiskos brīžos allaž ir bijusi izšķiroša. Latvijas valstiskā neatkarība, pašnoteikšanās un brīvība katrai paaudzei ir bijusi jāizcīna no jauna. Arī mūsdienās. Tas nav vienreizējs akts, kas cauri laikiem garantē valstiskumu, demokrātiju un labklājību. Ne vienmēr šī cīņa notiek ar ieročiem rokās. Demogrāfiskā, ekonomiskā un tikumiskā krīze, ir ne mazāk apdraudošas mūsu valsts un tautas pastāvēšanai kā tiešs uzbrukums valstij. Laulātie, ģimenes, bērni visasāk izjūt krīzes klātbūtni, tāpēc visvairāk saudzējami un lolojami: vārdos un darbos. Situācijas diagnoze, faktu kopsavilkums, dažādi viedokļi un risinājumu meklēšana – tāds ir mērķis inteliģences diskusiju forumam „Laulība, ģimene un bērns mūsdienu krīzes sabiedrībā”. Forumā piedalīsies izcili zinātnieki, mācību spēki, akadēmiķi un profesori – Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, profesore, habilitētā filozofijas doktore Maija Kūle, profesors, Latvijas Organiskās sintēzes institūta padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš, LU Āzijas studiju profesors Leons Taivāns, juridisko zinātņu doktore Baiba Rudevska, LELB Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers, Daugavpils universitātes Sociālās Psiholoģijas katedras docente, psiholoģijas doktore Tatjana Uzole, Ekonomikas zinātņu doktors Ivars Brīvers. Forumu vadīs LU vadībzinātņu doktors Andrejs Mūrnieks. Inteliģences diskusiju forums notiks pirmdien, 8. jūnijā, Rīgas Domes plenārsēžu zālē. Foruma laikā tiks nodrošināta tiešraide Rīgas Domes mājas lapā, portālos TV NET, Apriņķis (aprinkis.lv ) un citās interneta vietnēs. Forumu rīko biedrība „Par tautas dzīvību”. Forumam lūgums iepriekš pieteikties, aizpildot pieteikuma formu, kas atrodama šeit: http://goo.gl/forms/FJeohBS6oO... Lasīt tālāk
