Asociācija Ģimene: Atklāta vēstule un jautājums žurnālistei Ingai Spriņģei un viņas domubiedriem
Biedrība “Asociācija Ģimene” š.g. 5.oktobrī saņēma e-pasta vēstuli no Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica. žurnālistes Ingas Spriņģes, kurā žurnāliste informēja, ka viņa šobrīd strādā pie raksta par organizācijām, kuras iestājas par “tradicionālo vērtību” saglabāšanu mūsu sabiedrībā. Pēc I.Spriņģes teiktā, pētījuma tēmu ieteica Igaunijas kolēģis un Re:Baltica valdes loceklis I. Treufelds(1), kurš novērojis, ka tēma ir ļoti aktuāla. Tāpat I.Spriņģe informēja, ka tas ir pārrobežu pētījums, to vienlaikus veic Latvijā un Igaunijā. Pētījuma mērķis ir apkopot informāciju par organizācijām un cilvēkiem, kas iestājas par “tradicionālajām vērtībām”, saprast viņu motivāciju, informāciju, ko viņi izmanto. Šī pētījuma kontekstā, I.Spriņģe uzdeva vairākus jautājumus par biedrības “Asociācija Ģimene” mājas lapā 2015.gada 30.jūlijā publicēto rakstu “Atklāti par genderismu”(2). Rakstā tika sniegta informācija par “gender ideoloģijas” izplatību, tās ieviešanas metodēm un praktiskiem ieteikumiem, kā rīkoties vecākiem, lai būt vērīgiem un pasargātu savus bērnus. Nelielai atkāpei. Genderisma jeb “gender ideoloģijas” kustība ir cēlusies no postmodernā feminisma (1990-tie gadi), kas deklarē, ka cilvēka dzimums tiek konstruēts ar valodas un sociālo lomu palīdzību, un tas ne vienmēr sakrīt ar bioloģisko dzimumu. Tātad dzimumu nosaka nevis dzimumorgāni un hromosomu komplekts, bet gan sociālās lomas un paša cilvēka vēlmes. Šāda dzimumu sajaukšana (vienādošana) un norobežošanās no dzimumu bioloģiskajiem aspektiem tiek veikta caur šādām metodēm: 1) Dzimumu definīcijas izmaiņas – piemēram, “Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” definīcija: “ar terminu „dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”(3); 2) Dzimuma identitātes traucējumu noliegšana, izņemšana no slimību klasifikatora un to uzskatīšana par personas pašizpausmes brīvību; 3) Dzimumu līdztiesība jeb “Gender Mainstreaming”, kas sākotnēji paredzēja nodrošināt sieviešu... Lasīt tālākAsociācija Ģimene: Atklāta vēstule un jautājums žurnālistei Ingai Spriņģei un viņas domubiedriem
Biedrība “Asociācija Ģimene” š.g. 5.oktobrī saņēma e-pasta vēstuli no Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica. žurnālistes Ingas Spriņģes, kurā žurnāliste informēja, ka viņa šobrīd strādā pie raksta par organizācijām, kuras iestājas par “tradicionālo vērtību” saglabāšanu mūsu sabiedrībā. Pēc I.Spriņģes teiktā, pētījuma tēmu ieteica Igaunijas kolēģis un Re:Baltica valdes loceklis I. Treufelds(1), kurš novērojis, ka tēma ir ļoti aktuāla. Tāpat I.Spriņģe informēja, ka tas ir pārrobežu pētījums, to vienlaikus veic Latvijā un Igaunijā. Pētījuma mērķis ir apkopot informāciju par organizācijām un cilvēkiem, kas iestājas par “tradicionālajām vērtībām”, saprast viņu motivāciju, informāciju, ko viņi izmanto. Šī pētījuma kontekstā, I.Spriņģe uzdeva vairākus jautājumus par biedrības “Asociācija Ģimene” mājas lapā 2015.gada 30.jūlijā publicēto rakstu “Atklāti par genderismu”(2). Rakstā tika sniegta informācija par “gender ideoloģijas” izplatību, tās ieviešanas metodēm un praktiskiem ieteikumiem, kā rīkoties vecākiem, lai būt vērīgiem un pasargātu savus bērnus. Nelielai atkāpei. Genderisma jeb “gender ideoloģijas” kustība ir cēlusies no postmodernā feminisma (1990-tie gadi), kas deklarē, ka cilvēka dzimums tiek konstruēts ar valodas un sociālo lomu palīdzību, un tas ne vienmēr sakrīt ar bioloģisko dzimumu. Tātad dzimumu nosaka nevis dzimumorgāni un hromosomu komplekts, bet gan sociālās lomas un paša cilvēka vēlmes. Šāda dzimumu sajaukšana (vienādošana) un norobežošanās no dzimumu bioloģiskajiem aspektiem tiek veikta caur šādām metodēm: 1) Dzimumu definīcijas izmaiņas – piemēram, “Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” definīcija: “ar terminu „dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”(3); 2) Dzimuma identitātes traucējumu noliegšana, izņemšana no slimību klasifikatora un to uzskatīšana par personas pašizpausmes brīvību; 3) Dzimumu līdztiesība jeb “Gender Mainstreaming”, kas sākotnēji paredzēja nodrošināt sieviešu... Lasīt tālāk
Meita aug bez tēva. Riski un daži audzināšanas noslēpumi
Nepilnas ģimenes – tā ir gana liela mūsdienu sabiedrības problēma. Kā bērns sociāli attīstās, kad viņam nav viena no vecākiem? Vientuļo tēvu nav tik daudz, un vairumā gadījumu nepilnajās ģimenēs kā vientuļais vecāks dominē tieši sieviete. Šoreiz par to, kas notiek, kad māte viena audzina meitu. Dažus audzināšanas noslēpumus apkopojis portāls baby.ru Nepilna ģimene – vai tā ir sociāla pataloģija? Vientuļā māte var dažādi ietekmēt bērns psihi, turklāt tieši lielu ietekmi rada tas, kāda dzimuma bērns tiek audzināts šajā nepilnajā ģimenē. Puikas, kuri auguši bez tēva, nereti vīriešu ietekmes trūkumu kompensē uz ielas, no radiniekiem – vīriešiem, no vīriešu kārtas skolotājiem, treneriem. Tādēļ topošais vīrietis, kurš dzīvojis ar māti un bez tēva klātbūtnes, diezgan agri uzņemas atbildību par ģimeni, par mammu un tātad – par sievieti. Daudzi puikas no nepilnajām ģimenēm (pie nosacījuma, ka tie auguši sociāli labvēlīgās ģiemenēs) agri kļūst patstāvīgi, prot sasniegt izvirzītos mērķus un kopumā veiksmīgi adaptējas pieaugušo dzīvē. Jaunības gados viņiem nav nekādu problēmu brīvi komunicēt ar meitenēm, jo viņi spēj tās saprast, viņi spēj just, jo to visu ir redzējuši, dzīvojot kopā ar māti. No šādiem jauniešiem nākotnē veidojas labi vīri, iejūtīgi tēvi, kuri rūpējas un sargā ģimenes saites. Tomēr šīs iepriekšminētās labās īpašības, ko mēdz mantot jaunie vīrieši, kuri auguši bez tēva, topošajām mammām nevajadzētu pārvērtēt un tāpēc tiekties veidot nepilnas ģimenes ar mērķi izaudzināt kārtīgu vīrieti. Jāatzīst, ka ģimenēs, kurās nav tēva klātbūtnes, ir daudz negatīvo pušu un šie piemēri, vientuļajām mammām audzinot dēlus, ir tikai minēti kontekstā un salīdzinājumā, kas notiek, ja mamma viena audzina meitu. Ja zēniem, kuri izauguši bez tēva, tomēr ir kaut kādas izredzes kļūt par pilntiesīgu sabiedrības... Lasīt tālāk
Tikumības līkločos vecākiem ir izšķiroša loma
Plašu rezonansi sabiedrībā š.g. septembrī izraisījusi situācija Rīgas pilsētas Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kad skolotāja Iveta Ratinīka mācību procesā izmantoja dzejnieces Agneses Krivades dzejoli “Svētīgi”. Pēc skolotājas I.Ratinīkas vārdiem[1] dzejolis “bija izaicinošs”, tomēr viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās nekādi literāri teksti nevar tikt uzskatīti par nepiedienīgiem, jo īpaši gadījumos, kad tie tiek izrunāti un skaidroti. Šajā brīdī apstāsimies un aplūkosim situāciju kopumā. Filozofs, rakstnieks un portāla “Satori.lv” galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins norāda, ka, viņaprāt, sašutums par konkrēto dzejoli ir kvalitātes pierādījums. “Tā ir labas dzejas pazīme, labas dzejas liktenis – raisīt skandālu un diskusijas.”[2] No I.Šlāpina teiktā izriet, ka labas dzejas kritērijs ir radītā ažiotāža, nevis dzejas estētiskais baudījums. Ažiotāžas kā mērauklas izmantošana mākslas darbu novērtējumā arvien biežāk kļūst par vienu no galvenajiem kritērijiem un ir saistīta ar mākslas komercializāciju kopumā. Taču atgriezīsimies pie izglītības procesa un aplūkosim, ko par bērnu tiesību aizsardzību un izglītošanu saka normatīvie akti. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4.pantā teiks, ka “bērna tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu šādus mērķus: 1) sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā; 2) bērna orientāciju uz darbu kā vienīgo morāli atbalstāmo eksistences līdzekļu iegūšanas un labklājības avotu; 3) bērna orientāciju uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību un vienu no sabiedrības un indivīda galvenajām vērtībām.” Savukārt, Izglītības likuma 2.pants nosaka, ka “šā likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja: 1) iegūt zināšanas un prasmes humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko zinību jomā; 2) iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un... Lasīt tālāk
