Asociācijas Ģimene priekšlikumi tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīniju projektam
2015.gada 18.jūnijā Saeima trešajā lasījumā ar balsu vairākumu nobalsoja par grozījumiem Izglītības likumā. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem, Izglītības un Zinātnes Ministrijai ir uzdots kopā ar NVO, vecāku pārstāvjiem un attiecīgo jomu ekspertiem izstrādāt tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīnijas. Izejot no publiskajā telpā pieejamās informācijas ir izveidotas divas darba grupas, un pēc publiski pieejamās informācijas ir zināms, ka viens no projekta izstrādātājiem ir prof. Igors Šuvajevs, kas ir arī zināms kā biedrības “Papardes zieds” padomes loceklis. Mūsu biedrība kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām veido otro darba grupu un 22.oktobrī tika aicināta uz sagatavoto projekta prezentāciju Izglītības Ministrijā. Priecēja, ka pasākumā bija pulcējies ļoti liels klātesošo interesentu skaits, kas apstiprina Izglītības likuma izmaiņu nepieciešamību. Biedrība “Asociācija ģimene” kopā ar vairākām citām NVO , piesaistot LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci Dr. M.Kiopi, Dr. I.Trups – Kalni un citus ekspertus un augstskolu mācībspēkus ir nosūtījusi ministrijai savu redzējumu, jēdzienu definīcijas un tikumiskās audzināšanas darba organizācijas priekšlikumus, cerot uz konstruktīvu dialogu: Vērtības – labumi, kas atrodas cilvēka iekšējā jeb ideālajā (pretstatā materiālajam) pasaulē un sakārtoti hierarhiski dinamiskā sistēmā. Vērtību sistēma var palikt deklaratīva, bet, lai tā būtu darbīga, tai jābūt vienotai ar tikumiem. Tikumi iedarbina (iedzīvina) vērtības. Audzināšana – mērķtiecīgi organizēts izglītības process tikumisko vērtību apguvei, kura rezultāts ir noteikta izglītojamā attieksme pret sevi, citiem un pasauli, kas atklājas konkrētā rīcībā/uzvedībā. Tādējādi audzināšana ir cieši saistīta ar mācībām un pašaudzināšanu. Tikums – morālais spēks, kas cilvēkam ļauj iegūt un īstenot labumus, kas dod iespēju būt patiesi laimīgam un veidot labu (krietnu) dzīvi. Skola kļūst par vidi, kur skolēni praktizē tikumus. Tikumība – personas morālās dzīves kvalitātes būtiskākais raksturojums, kas ļauj tikt pie morālajiem... Lasīt tālāk
Par dzimumaudzināšanu. Kā un kāpēc par to jārunā?
Dzimumaudzināšana Kādēļ par to jārunā? „Eiropas seksuālās izglītības standarta paraugā” kā centrālā ass par cilvēka dzimumu ir izvirzīta seksualitāte, kura ietver dzimumu gendera (dzimtes) identitāti un lomas, seksuālo orientāciju, dzimuma instinktu, baudu, tuvību un reprodukciju. Šajā definīcijā ir samudžināti dažādi jēdzieni gan cilvēka bioloģiskās dabas izraisītie, gan sociāli izveidotie, galu galā visu novirzot uz seksuālās baudas gūšanu un tikai kā pašu pēdējo minot reproduktīvo funkciju. Sajukums izpratnē par dzimumu. Pēdējā laikā ļoti aktīvas ir kļuvušas dažādas sabiedriskās organizācijas, kurām atbalstu sniedz arī valstiskās struktūras, kuras par dzimumu diskriminācijas galveno cēloni pasludina līdzšinējos uzskatus par dzimumiem un dzimumattiecībām un aicina „mainīt pastāvošās varas attiecības starp sievietēm un vīriešiem un kopumā sabiedrībā esošos dzimumu stereotipus”. Šie maināmie stereotipi esot: dzimums ir iedzimts un neizmaināms, heteroseksuālā orientācija ir norma, meiteņu audzināšana par meitenēm un zēnu – par zēniem ir nepareiza. Pareizajai izpratnei būtu jābūt, ka „dzimumus galvenokārt veido sabiedrības normas un uzskati…Sievišķo un vīrisķo nosaka kultūra.” (Hanstrēma, 2011, 27.lpp.) Gan homoseksualitāte, gan biseksualitāte un citas seksualitātes ir norma. Jaunie zēnu un meiteņu attīstības modeļi ir zēnu feminizācija (sievišķošana) un meiteņu maskulinizācija (vīrišķošana). Fiziski un psihiski dažāda dzimuma cilvēki neatšķiras vai atšķiras nedaudz, tādēļ arī profesiju izvēlē tas nav jāņem vērā. Tātad pilnīgi pretēji priešstati un izpratne par dzimumu, un arī agrāk pastāvošo atziņu noliegšana. Dzimumu atšķirību piesaukšana pielīdzināta dzimumu diskriminācijai. Lai noskaidrotu, cik pamatoti ir šie „revolucionārie” piedāvājumi, apskatīsim kā tie atbilst zinātniskajām atziņām par dzimuma veidošanos un tā nozīmi indivīda dzīvē un sabiedrības pastāvēšanā. Taču jebkuras dzīvas būtnes un dzīvības pastāvēšanas nepārtrauktības nodrošināšanas nepieciešamā sastāvdaļa ir reprodukcija jeb vairošanās. Tā ir viena no dzīvo organismu pamatvajadzībām kā barība, kā ūdens, tāpat... Lasīt tālāk
Asociācija Ģimene: Atklāta vēstule un jautājums žurnālistei Ingai Spriņģei un viņas domubiedriem
Biedrība “Asociācija Ģimene” š.g. 5.oktobrī saņēma e-pasta vēstuli no Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica. žurnālistes Ingas Spriņģes, kurā žurnāliste informēja, ka viņa šobrīd strādā pie raksta par organizācijām, kuras iestājas par “tradicionālo vērtību” saglabāšanu mūsu sabiedrībā. Pēc I.Spriņģes teiktā, pētījuma tēmu ieteica Igaunijas kolēģis un Re:Baltica valdes loceklis I. Treufelds(1), kurš novērojis, ka tēma ir ļoti aktuāla. Tāpat I.Spriņģe informēja, ka tas ir pārrobežu pētījums, to vienlaikus veic Latvijā un Igaunijā. Pētījuma mērķis ir apkopot informāciju par organizācijām un cilvēkiem, kas iestājas par “tradicionālajām vērtībām”, saprast viņu motivāciju, informāciju, ko viņi izmanto. Šī pētījuma kontekstā, I.Spriņģe uzdeva vairākus jautājumus par biedrības “Asociācija Ģimene” mājas lapā 2015.gada 30.jūlijā publicēto rakstu “Atklāti par genderismu”(2). Rakstā tika sniegta informācija par “gender ideoloģijas” izplatību, tās ieviešanas metodēm un praktiskiem ieteikumiem, kā rīkoties vecākiem, lai būt vērīgiem un pasargātu savus bērnus. Nelielai atkāpei. Genderisma jeb “gender ideoloģijas” kustība ir cēlusies no postmodernā feminisma (1990-tie gadi), kas deklarē, ka cilvēka dzimums tiek konstruēts ar valodas un sociālo lomu palīdzību, un tas ne vienmēr sakrīt ar bioloģisko dzimumu. Tātad dzimumu nosaka nevis dzimumorgāni un hromosomu komplekts, bet gan sociālās lomas un paša cilvēka vēlmes. Šāda dzimumu sajaukšana (vienādošana) un norobežošanās no dzimumu bioloģiskajiem aspektiem tiek veikta caur šādām metodēm: 1) Dzimumu definīcijas izmaiņas – piemēram, “Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” definīcija: “ar terminu „dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”(3); 2) Dzimuma identitātes traucējumu noliegšana, izņemšana no slimību klasifikatora un to uzskatīšana par personas pašizpausmes brīvību; 3) Dzimumu līdztiesība jeb “Gender Mainstreaming”, kas sākotnēji paredzēja nodrošināt sieviešu... Lasīt tālākAsociācija Ģimene: Atklāta vēstule un jautājums žurnālistei Ingai Spriņģei un viņas domubiedriem
Biedrība “Asociācija Ģimene” š.g. 5.oktobrī saņēma e-pasta vēstuli no Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica. žurnālistes Ingas Spriņģes, kurā žurnāliste informēja, ka viņa šobrīd strādā pie raksta par organizācijām, kuras iestājas par “tradicionālo vērtību” saglabāšanu mūsu sabiedrībā. Pēc I.Spriņģes teiktā, pētījuma tēmu ieteica Igaunijas kolēģis un Re:Baltica valdes loceklis I. Treufelds(1), kurš novērojis, ka tēma ir ļoti aktuāla. Tāpat I.Spriņģe informēja, ka tas ir pārrobežu pētījums, to vienlaikus veic Latvijā un Igaunijā. Pētījuma mērķis ir apkopot informāciju par organizācijām un cilvēkiem, kas iestājas par “tradicionālajām vērtībām”, saprast viņu motivāciju, informāciju, ko viņi izmanto. Šī pētījuma kontekstā, I.Spriņģe uzdeva vairākus jautājumus par biedrības “Asociācija Ģimene” mājas lapā 2015.gada 30.jūlijā publicēto rakstu “Atklāti par genderismu”(2). Rakstā tika sniegta informācija par “gender ideoloģijas” izplatību, tās ieviešanas metodēm un praktiskiem ieteikumiem, kā rīkoties vecākiem, lai būt vērīgiem un pasargātu savus bērnus. Nelielai atkāpei. Genderisma jeb “gender ideoloģijas” kustība ir cēlusies no postmodernā feminisma (1990-tie gadi), kas deklarē, ka cilvēka dzimums tiek konstruēts ar valodas un sociālo lomu palīdzību, un tas ne vienmēr sakrīt ar bioloģisko dzimumu. Tātad dzimumu nosaka nevis dzimumorgāni un hromosomu komplekts, bet gan sociālās lomas un paša cilvēka vēlmes. Šāda dzimumu sajaukšana (vienādošana) un norobežošanās no dzimumu bioloģiskajiem aspektiem tiek veikta caur šādām metodēm: 1) Dzimumu definīcijas izmaiņas – piemēram, “Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” definīcija: “ar terminu „dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”(3); 2) Dzimuma identitātes traucējumu noliegšana, izņemšana no slimību klasifikatora un to uzskatīšana par personas pašizpausmes brīvību; 3) Dzimumu līdztiesība jeb “Gender Mainstreaming”, kas sākotnēji paredzēja nodrošināt sieviešu... Lasīt tālāk
