Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par Stambulas konvencijas tulkojuma gala versijas publisko nepieejamību, publicējam Labklājības ministrijas Konceptuālo ziņojumu „Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ” (turpmāk – Stambulas konvencija), kur Stambulas konvencijas pamatteksts ir atrodams 7.pielikumā no 45.-71.lpp. Savukārt, Stambulas konvencijas Paskaidrojošais ziņojums ir atrodams 8.pielikumā no 72.-143.lpp. Dokumentu iespējams lejuplādēt šeit:... Lasīt tālāk
Latvijā tiek virzīta ratificēšanai Stambulas Konvencija jeb “Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Kā vēsta Labklājības ministrijas 2015.gada 26.novembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais konceptuālais ziņojums[1] „Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”, “tas ir pirmais starptautiskais līgums, kurā ietverta sociālā dzimuma/ dzimtes (ang. -gender) definīcija.” Stambulas konvencija ir līdz šim vienīgais starptautiskais līgums Eiropas Padomes vēsturē, kas pieņemts, dalībvalstīm nebalsojot. Tam par iemeslu bija liela steiga paspēt Stambulas konvenciju pieņemt laikā, kad Turcija bija Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidējošā valsts. Konvencijas kopumā nav labvēlīga ģimenēm un nav vērsta uz dzimumu savstarpējās mijiedarbības uzlabošanu. Stambulas Konvencijas ratifikācijas rezultātā Latvijai nāktos ieviest ne tikai viendzimuma laulības, bet arī poligāmiju, jo pretējā gadījumā netiktu ievērotas biseksuāļu tiesības. Daba cilvēkus iedala divos dzimumos (angl. «sex») – sieviete (XX hromosomas) un vīrietis (XY hromosomas), savukārt, dzimti jeb sociālo dzimumu (pēc Konvencijas autoru domām) cilvēks var izvēlēties pats – tā ir tikai sociāls, audzināšanas vai kulturāls produkts. Konvencija paver iespējas vardarbībai pret sievietēm un bērniem, jo paredz nediskrimināciju pret publisko labierīcību lietotājiem, kuri sevi pieskaita pie dzimuma, kas nesakrīt ar viņu bioloģisko dzimumu. Konvencijas pamatteksts nav kvalitatīvi apspriests sabiedrībā, kā arī akadēmiskajā vidē, un ir pretrunā ar ANO “Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju”, īpaši 14.pantu, jo paredz nepamatoti diskriminēt un stigmatizēt ģimenes, kurās divi pieauguši cilvēki, abpusēji vienojoties, ir izvēlējušies savai ģimenei piemērotu pienākumu sadales modeli (vīrs – apgādnieks, sieviete – mājsaimniece). Latvija jau šobrīd ir ieviesusi lielāko daļu Konvencijas saprātīgo ieteikumu cik tālu tie nav pretrunā ar Satversmē noteikto un neparedz dzimtes jeb “gender” terminu ieviešanu. Biedrība... Lasīt tālāk
Kultūra centrā “Mazā ģilde” atsāksies lekciju cikls „Domāsim kopā!” Tajā iespējams uzzināt Latvijā populāru lektoru viedokļus par būtiskām problēmām Latvijā un Eiropā, par to kā tās būtu jārisina, domājot par Latvijas valstiskumu un identitāti un tās saglabāšanu mūsdienu ģeopolitiskās situācijas kontekstā. Lekcijas domātas jebkura vecuma interesentiem. Pēc katras lekcijas atvēlēts laiks diskusijām un kopīgiem atbilžu meklējumiem. Lekciju cikla jauno 2016. gada posmu sāks Mg.iur. (Diplômé d’Etudes Approfondies, Parīzes-I Universitāte) Juris Rudevskis ceturtdien 14. janvārī plkst. 18. 30 ar lekciju “Tikumība, morāle un tiesības: kur ir problēmas pirmcēlonis un kā to risināt?” Sarunas gaitā arī klausītājiem būs iespēja izteikt jautājumus un viedokļus par vērtībizglītību, par tikumisko audzināšanu skolās un tās juridisko pamatojumu. Meklēsim atbildi, kāpēc daļā sabiedrības tikumība, kas minēta gan Satversmē, gan izglītības likumā, izsauca aizdomas vai pat noraidījumu. Visu 2016. gadu Rīgā „Mazajā ģildē” turpināsies populārzinātniskas lekcijas par kultūras, ekonomikas, filozofijas, vēstures, mākslas, reliģijas un sabiedriskās dzīves jautājumiem. Cikla idejas iniciators LU vadībzinātņu doktors Andrejs Mūrnieks uzskata, ka svarīgi ir meklēt patiesību kopā! „Nevis norobežoties nelielās akadēmisku speciālistu vai žurnālistu un politiķu grupiņās, kas kļūst par ekspertiem visās jomās, bet sabiedrības, zinātnes un kultūras problēmas apspriest publiski.” Līdz šim ciklā piedalījušies lektori: filozofi Dr.hab. Maija Kūle un Dr. Rihards Kūlis, arhibīskapi Mg. Jānis Vanaga un Dr. Zbigņevs Stankevičs, teologs un vēsturnieks Dr. Leons Taivāns, ķīmiķis Dr. Ivars Kalviņš, jūdaists Dr. Ruvins Ferbers, ekonomisti Mg. Vilnis Zakrevskis, Dr. Ivars Brīvers un Sergejs Ancupovs, fiziķis Dr. Vjačeslavs Kaščejevs, vēsturnieki Dr. Harijs Tumans un Dr. Gvido Straube, izglītības sistemologs Dr. Andris Broks, etnologs Mg. Aldis Pūtelis, psiholoģe Dr. Ingrīda Trups-Kalne, juristi Mg. Inga Bite un Dr. Egils Levits, kā arī Dr.... Lasīt tālāk
