Biedrība “Asociācija Ģimene” ir vērsusies Finanšu ministrijā, Labklājības ministrijā, Saeimā un Ministru kabinetā ar aicinājumu stiprināt demogrāfisko dimensiju Latvijas pozīcijā par Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmu 2028.–2034. gadam un Vienotā Valsts un reģionālās partnerības plāna (VRP) izstrādi.
Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka demogrāfiskā situācija ES fondu plānošanā tiek skatīta tikai netieši, galvenokārt caur reģionālās attīstības un sociālās kohēzijas prizmu. Tomēr Latvijas realitāte prasa skaidru un mērķtiecīgu rīcību. Zema dzimstība, sabiedrības novecošanās un reģionu iztukšošanās ir ilgstoši izaicinājumi, kas ietekmē gan ekonomisko izaugsmi, gan sabiedrības stabilitāti.
Eiropas Savienības tiesiskais regulējums jau šobrīd dod pietiekamu pamatu šādas pieejas stiprināšanai. Līgums par Eiropas Savienības darbību paredz, ka sociālie aspekti jāņem vērā visās politikās (9. pants), jāatbalsta sociālā politika (153. pants) un jāmazina reģionālās nevienlīdzības (174. un 175. pants). Tas nozīmē, ka demogrāfiskā ilgtspēja nav tikai nacionāla iniciatīva – tā ir juridiski pamatota Eiropas līmeņa prioritāte.
Lai šo principu īstenotu praksē, biedrība aicina demogrāfisko ilgtspēju noteikt kā vienu no horizontālajiem principiem VRP plānā. Tas nozīmētu, ka visi ES fondu ieguldījumi tiktu vērtēti arī no ietekmes uz iedzīvotāju attīstību un ģimeņu labklājību viedokļa.
Īpaši svarīga ir mērķēta pieeja ģimeņu atbalstam. Viena no būtiskākajām iniciatīvām ir kompleksas attiecību un ģimenes pratības programmas ieviešana. Tā varētu ietvert gan kuponu sistēmu pāru attiecību un vecāku prasmju pilnveidei, gan izglītojošus kursus, digitālos mācību materiālus, mentoringa programmas un nometnes ģimenēm. Tāpat būtiska ir sabiedrības informēšana, sadarbojoties ar viedokļu līderiem, lai veicinātu veselīgu attiecību kultūru. Papildus nepieciešams mērķēts atbalsts daudzbērnu ģimenēm, tostarp nodrošinot regulārus atelpas un attiecību stiprināšanas pasākumus.
Vienlaikus īpaša uzmanība jāpievērš reģioniem, kuros demogrāfiskā situācija ir viskritiskākā. Tas nozīmē ne tikai investīcijas infrastruktūrā, bet arī pieejamu pakalpojumu, darba iespēju un dzīves kvalitātes nodrošināšanu ģimenēm ārpus lielajām pilsētām. Jauniešu noturēšana reģionos ir viens no būtiskākajiem ilgtermiņa attīstības faktoriem.
Svarīgs instruments būtu arī demogrāfiskās ietekmes izvērtējuma ieviešana visiem ES fondu projektiem. Līdzīgi kā klimata jomā, arī demogrāfijā nepieciešams skaidrs mehānisms, kas ļauj novērtēt, vai investīcijas veicina vai kavē sabiedrības ilgtspēju. To papildinātu konkrētu rādītāju noteikšana – dzimstība, migrācijas bilance, iedzīvotāju skaita dinamika –, kas ļautu objektīvi sekot līdzi situācijas attīstībai.
Demogrāfijas jautājums iegūst vēl plašāku nozīmi, raugoties Eiropas mērogā. Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija – atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas un robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Šis reģions ir būtisks Eiropas drošības un stabilitātes balsts. Demogrāfiskā lejupslīde šeit ietekmē ne tikai ekonomiku, bet arī sabiedrības noturību un drošību kopumā. Tādēļ ir svarīgi, lai Eiropas līmenī šīs valstis tiktu uztvertas kā stratēģiski nozīmīgs reģions, kam nepieciešami īpaši atbalsta mehānismi.
Biedrība “Asociācija Ģimene” aicina Valdību un Saeimu aktīvi iestāties par demogrāfiskās dimensijas stiprināšanu gan nacionālajā pozīcijā, gan Eiropas līmeņa regulējumā. Demogrāfiskā stabilitāte ir priekšnoteikums ilgtspējīgai ekonomikai, sabalansētam darba tirgum un drošai nākotnei.
