Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 2.augustā skatīja un ar klātienes balsojumu atbalstīja vairāk nekā 13 tūkstošu pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai”. Pret šo kolektīvo iesniegumu un par Stambulas konvencijas ratifikāciju iestājās gan deputāti no “Jaunās Vienotības” un “Progresīvajiem”, gan Labklājības un Tieslietu ministrijas pārstāvji, paužot savu nostāju diskusijās pirms balsojuma. Tomēr komisijas balsojumā ar 9 balsīm PAR (LPV, ZZS, NA, AS un “Stabilitātei”) un 2 balsīm PRET (“Progresīvie”) atbalstīja kolektīvo iesniegumu par nepievienošanos Stambulas konvencijai. Saeimas Juridiskā biroja iepriekšējo iebildumu dēļ balsojumā nepiedalījās “Jaunās Vienotības” deputāti, kuri bija pieslēgušies sēdei attālināti. Šobrīd kolektīvais iesniegums tiek nodots tālāk Ārlietu komisijai, kura to iesniegs Saeimas balsojumam kādā no turpmākajām plenārsēdēm.Kā norāda biedrības “Vecāku alianse” pārstāvis un iniciatīvas “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” iesniedzējs Andris Šimfs, kopš 2016. gada, kad iniciatīva tika iesniegta manabalss.lv, nav mainījies tās uzstādījums.Uzrunājot deputātus, viņš skaidroja, ka “kā toreiz, tā arī tagad 2023.gadā uzskatu, ka Latvijai nav vajadzīga Stambulas konvencija, lai pasargātu sievietes un bērnus no vardarbības. Tāpat uzskatu, ka Latvijas sabiedrība ir jāpasargā no Stambulas konvencijā ietvertajām sociāli konstruētajām dzimumu lomām. Latvijas likumi jau šobrīd sargā no vadarbības jebkuru cilvēku neatkarīgi no dzimuma, līdz ar to ideoloģiski piesātinātas Stambulas konvencijas ratificēšana nav nepieciešama.”Kolektīvā iesnieguma autori norāda, ka, lai gan vardarbība ir nopietna un risināma problēma, “Stambulas konvencija nepiedāvā kvalitatīvi būtiskus pasākumus vardarbības novēršanai sabiedrībā papildus tiem, ko Latvijā jau nodrošina esošā likumdošana”. Toties tā papildus valstij uzliek smagu ideoloģisku apgrūtinājumu – fundamentāli pārveidot sabiedrību.A.Šimfs aicināja deputātus pievērst uzmanību, ka par šo iniciatīvu ir parakstījušies 13 649 Latvijas pilsoņi, kuri tādā veidā pauž rūpi par Latvijas nākotni un sociālo realitāti, kurā... Lasīt tālāk
Starptautiskajā Ģimenes dienā nevalstiskās organizācijas, kas apvienojušās Memorandā ģimenes vērtību stiprināšanai aicina spert izšķirošos soļus demogrāfisko problēmu risināšanai Latvijā un veidot Demogrāfijas un ģimenes lietu ministriju. Apzinoties, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvija zaudējusi turpat 1 miljonu cilvēku, šādas ministrijas darbība sekmētu koordinētāku un mērķtiecīgāku pieeju demogrāfisko problēmu risināšanai, kā arī veicinātu tādu nozaru politiku, kas atbalsta ģimenes un veicina iedzīvotāju skaita pieaugumu. NVO norāda, ka kopš 2009. gada ir bijuši dažādi mēģinājumi risināt demogrāfijas jautājumus, taču līdz šim tas ir bijis nepietiekami un nav nesis vēlamos rezultātus, tāpēc ir pienācis laiks rīkoties mērķtiecīgāk. “Pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir notikušas ievērojamas demogrāfiskās pārmaiņas. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits bija aptuveni 2,7 miljoni, šobrīd tas ir samazinājies līdz aptuveni 1,9 miljoniem 2021. gadā. Iedzīvotāju skaita samazināšanos nosaka vairāki faktori, tostarp mērķtiecīgas un sistemātiskas demogrāfiskās politikas trūkums visos publiskās pārvaldes līmeņos,” uz tendencēm norāda biedrības “Asociācija Ģimene” vadītājs Rihards Kostigovs. NVO ir vienisprātis, ka laikā no 2002. līdz 2009. gadam, kad izpildvaras līmenī strādāja Bērnu un ģimenes lietu ministrija, tika paveikts nozīmīgs darbs demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kas ir būtiski ietekmēja gan dzimstības rādītāju uzlabošanos, gan sekmēja ģimenei draudzīgas vides veidošanos. 2011. gadā tika izveidota Demogrāfisko lietu padome, kurā ietilpa ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Kopš 2016. gada demogrāfisko jautājumu risināšana norisinājās sadarbības platformas ”Demogrāfisko lietu centrs” ietveros Pārresoru koordinācijas centra un Ministru prezidenta padomnieka demogrāfijas jautājumos vadībā, tomēr būtiski ir iztrūkusi politiskā griba uzlūkot demogrāfijas jautājumus kā prioritāti mūsu valstī. Kā zināms, 2022. gadā Demogrāfisko lietu centrs tika likvidēts, vienlaikus 14. Saeimā uzsāka darbību Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisija. “Diemžēl demogrāfiskie jautājumi pēdējo 30 gadu... Lasīt tālāk
Rīt, 1.martā, norisināsies attālinātā Saeimas Juridiskās komisijas sēde, kuras darba kārtībā ir iekļauts punkts: Likumprojekta “Civilās savienības likums” izskatīšana pirms iesniegšanas Saeimā. Konservatīvi domājošie juristi aicina iepazīties ar dažiem argumentiem, kāpēc likumprojekts nav atbalstāms. 1. Steiga ar Civilo savienību likuma projekta (CSL) virzīšanu ir nepamatota. Satversmes tiesas (ST) 2020.gada 12.novembra spriedums (lietā Nr.2019-33-01) nosaka, ka darba likuma 155.panta pirmā daļa (ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu), ir neatbilstošs Satversmei un spēkā neesošs no 2022.gada 1.jūnija. Tātad saskaņā ar ST Spriedumu tikai attiecībā uz konkrēto Darba likuma normu ir noteikts termiņš, kurā tā zaudēs spēku, t.i. no 2022.gada 1.jūnija. Jau šobrīd ir izstrādāti un apspriesti konkrētā Darba likuma panta grozījumi, kas novērsīs ST konstatētās neatbilstības un ar kuriem ST spriedums tiks izpildīts. Tieslietu ministrija (TM) tās steigu pamato ar it kā ST Spriedumā noteikto pienākumu Saeimai ieviest tiesisko regulējumu viena dzimuma pāriem. Šāds TM arguments nav īsti korekts. Sprieduma motīvu daļā ST cita starpā ir konstatējusi, ka “likumdevējs nav noteicis viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un nav paredzējis viendzimuma partneru ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus sakarā ar bērna piedzimšanu”. Šis ir tiesas secinājums, uz kura pamata tai skaitā tiesa izdara atzinumu par to, ka attiecīgā Darba likuma norma ir pretrunā Satversmei un nav spēkā. Satversmes tiesai nav tādu likumā paredzētu funkciju un tiesību uzdot likumdevējam pieņemt noteiktus likumus (Satversmes tiesas kompetence lietu izskatīšanā uzskaitīta Satversmes tiesas likuma 16.pantā, kas aprobežojas ar tiesību aktu un starptautisku līgumu atbilstības Satversmei izvērtēšanu). Tieslietu ministrijas darba grupā esošo kristīgi-konservatīvā spārna juristu vidū valda vienprātība, ka Saeima var “pretoties” Spriedumā esošajai tiesas kļūdainajai argumentācijai, ieviešot spriedumu iespējami... Lasīt tālāk
