Ārste, deputāte, piecu bērnu māte un septiņu bērnu vecmāmiņa Päivi Räsänen Somijā tiek apsūdzēta par “naida runu”. Apsūdzība par laulības un cilvēka seksualitātes atspoguļojumu kādā 2004. gada izdotajā brošūrā, par viedokli 2019. gada radio diskusijā un ierakstu 2019. gada vietnē Twitter. Helsinku rajona tiesa ir noteikusi Somijas parlamenta deputātes lietas izskatīšanas datumu – 2022. gada 24. janvārī. Vai Somijā apcietinās piecu bērnu māti par kristīga satura tvītu? Plaša starptautiska uzmanība pievērsta Somijas 61 gadus vecajai piecu bērnu mātei un septiņu bērnu vecmāmiņai Päivi Räsänen, kura 24. janvārī stāsies Helsinku rajona tiesas priekšā par viņai izvirzītajām trim apsūdzībām. Tās, Somijas bijušajai iekšlietu ministrei un esošajai Kristīgo demokrātu deputātei, izvirzītas par viņas izteikumiem pret homoseksuālistiem, geju savienībām un konkrētas baznīcas iesaisti “Praida” pasākuma sponsorēšanā. (1) Ja Räsänen atzīs par vainīgu, viņai draud naudas sods vai pat divu gadu ieslodzījums. Ieraksts vietnē Twitter, kas izraisa ažiotāžu Somija starptautiskajā arēnā tiek pozicionēta kā valsts ar ļoti augstu novērtējumu ikgadējos Freedom House pētījumos par politiskajām tiesībām un pilsoniskajām brīvībām 210 valstu starpā. Somija pērn ieņēma 2. vietu organizācijas “Reportieri bez robežām” veidotajā Preses brīvības indeksā. Freedom House starptautiskajos ziņojumos tiek pausts, ka valstī kopumā reliģiskā brīvība ir garantēta konstitūcijā un praksē tā kopumā tiek ievērota. (2) Vārda brīvību Somijā aizsargā konstitūcijas 12. pants. Tomēr apsūdzības process pret Räsänen kā augsta ranga politiķi, kas uzdrīkstējās atklāti paust savu viedokli un reliģisko pārliecību norisinās, lai arī Freedom House savā atzinumā min – “Somijā bažas vien rada galēji labējā naida runa un vandālisma incidenti, kas vērsti pret ebreju un musulmaņu kopienām”. (3) Räsänen ir bijusi Somijas parlamenta deputāte jau kopš 1995. gada. No 2004. līdz 2015. gadam bijusi Kristīgo... Lasīt tālāk
Bērnu tiesību aizsardzības likums (turpmāk – BTAL) skar katru Latvijas ģimeni, kurā aug bērni. Tādēļ pēdējās nedēļās raisījās asas diskusijas par atvērto BTAL un jautājumiem saistībā ar bērna identitāti. 2021. gada 11. novembrī Saeimas deputātiem balsojumam tika nodots arī BTAL 50. panta pirmās daļas grozījums, kurš ietvēra priekšlikumu iekļaut definējumu “bērna bioloģiskā dzimuma identitāte”. BTAL šī gada sākumā tika atvērts, lai tajā nostiprinātu regulējumu, kas paredz atbildību par nolaidību jeb bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšanu, bērna pamešanu novārtā un bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Lai sagatavotu likumprojektu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izveidoja darba grupu, kurā diskusijas notika ar Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas, nodibinājuma “Centrs Dardedze”, Latvijas sociālo darbinieku biedrības, SOS Bērnu ciemata asociācijas, Latvijas Bērnu foruma un citiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Kā tika izvēlēti minētie pārstāvji, nav skaidrs, jo citām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas strādā bērnu tiesību un ģimenes vērtību aizsardzības jomā, uzaicinājums piedalīties darba grupā netika nosūtīts. Likumu pieņemšanas parastā kārtība nosaka, ka tie tiek skatīti trīs lasījumos. Pēc pirmā un otrā lasījuma ir iespējams iesniegt priekšlikumus un precizējumus likumā, ko var darīt Saeimas deputāti, Saeimas struktūrvienības un ministrijas. Visi priekšlikumi tiek skatīti attiecīgajā Saeimas komisijā. NVO var izteikt viedokli, kas nav juridiski saistošs. Ņemot vērā, ka vecāku organizāciju neizpratni radīja pārraidītais seriāls bērniem “Uzticamais draugs Dūpijs”, kurš kopš 2020. gada 6. septembra tika pārraidīts svētdienas rītos LTV1 kanālā, kurā vienā no sērijām bērni vecumā 3-6 gadiem tika iepazīstināti ar puiku, kurš pārģērbjas meitenes drēbēs un priecājas, ka ir princese, deputāte Jūlija Stepaņenko, līdztekus citiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, iesniedza... Lasīt tālāk
Bulgārijas Konstitucionālā tiesa ar absolūtu balsu vairākumu otrdien, 26.oktobrī, lēma, ka valsts konstitūcijā un valodā terminam “dzimums” ir tikai bioloģiskā nozīme, tas atbilst ES tiesību aktiem un ir Bulgārijas nacionālās konstitucionālās identitātes izpausme. Šis jautājums tika aplūkots caur trim galvenajām jomām – laulību, maternitātes aizsardzību un tradicionālām vērtībām, jo īpaši austrumu Pareizticību, ko atzīst lielākā daļa Bulgārijas pilsoņu. Balstās uz vērtībām Satversmes tiesa uzsvēra, ka arī Bulgārijā ir noteikta prasība laulātajiem būt pretējā dzimuma pārstāvjiem, tāpat kā tas ir tādās valstīs kā Slovākija, Horvātija, Ungārija, Latvija, Polija un Lietuva. Tika skaidrots, ka šīs minētās tautas atsevišķos vēsturiskos brīžos ir apzinājušās nepieciešamību apliecināt savu politisko un nacionālo identitāti, kas arī izskaidro viņu “pieķeršanos ģimenes vērtībām kā dabiskajam atbalstam un patvērumam, saskaroties ar visa veida izaicinājumiem, kas pārbauda tautas kā kopienas izdzīvošanu”. Papildus tika skaidrots, ka, lai arī valsts un baznīca ir nošķirtas, un valstī tiek piekoptas arī citas reliģijas, “tomēr pamatlikumā, kas ir valsts tiesību sistēmas pamats, pasludināta noteiktā reliģija kā tradicionālā, tas izpaužas lielākoties šo konstitucionālo jēdzienu interpretācijā un precizēšanā, kuri ne tik tālā pagātnē ir bijuši pakļauti tiesiskam regulējumam tieši ar šīs reliģijas normām”. Satversmes tiesa norādīja, ka pēc Bulgārijas valsts un pareizticīgās baznīcas attiecību vēsturiskas analīzes ir jāievēro “vērtību normatīvi” un “sabiedrībā iedibinātās un interpretācijas priekšmetam atbilstošas vērtības, kas izriet no citām normatīvajām sistēmām, piemēram, reliģijas, morāles un paražām”. Tādējādi konstitucionālie tiesneši nonāca pie secinājuma, ka jēdziena “dzimums” izpratnē konstitucionālais likumdevējs 1991.gadā nav iekļāvis citu saturu, kā vien tradicionālo, tas ir – bioloģisko. Noraida dzimumu kā sociālo konstruktu Konstitucionālā lieta tika ierosināta saistībā ar Augstākās Kasācijas tiesas Civillietu tiesu palātas jautājumu, vai jēdzienu “dzimums” var saprast arī... Lasīt tālāk
33 Latvijas nevalstiskās organizācijas iestājas pret ES piedāvājumu paplašināt ES dibināšanas līguma 83.panta pirmajā daļā ietverto noziegumu sarakstu, iekļaujot tajā ar sociālo dzimumu saistīto vardarbību (gender based violence) Minētais pants paredz, ka Eiropas Parlaments un Padome var paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi. Šādi noziegumi ir: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība. Piedāvātais jaunais regulējums balstās Stambulas konvencijas apgalvojumā, ka vardarbība rodas nevienlīdzīgā varas sadalījumā starp vīriešiem un sievietēm. Kaut gan vardarbībai ir ļoti daudz citu cēloņu, kas sakņojas gan personīgajā, gan kopienas, gan sabiedrības līmeņa problēmās. Sašaurinot vardarbības jēdzienu līdz tā saucamajai šķiru cīņai jeb dzimumu varas sadalījumam, tiek veicināta dzimumu polarizācija un zēnu un vīriešu diskriminācija. Ziņojumā ir teikts, ka “uz sociālā dzimuma balstītās vardarbības pamatā ir sociālā dzimuma stereotipi, patriarhālās struktūras un varas asimetrija.” Mēs nepiekrītam ES dibināšanas līguma 83.panta pirmajā daļā ietverto īpaši smago noziegumu uzskaitījuma paplašināšanai un aicinām Eiropas Parlamenta deputātus 2021.gada 13.septembrī balsot PRET ziņojumu “Identifying gender-based violence as a new area of crime listed in Article 83(1) TFEU”[1]. Aicinām Tieslietu, Labklājības un Ārlietu ministrus nodrošināt, ka ministriju ierēdņi, piedaloties ES līmeņa darba grupās, neatbalsta ideoloģisku dokumentu virzību un nodrošina, ka ES līmenī Latvijas intereses tiek pārstāvētas, balstoties uz LR Satversmē definētajām vērtībām. 1. Biedrība “Asociācija Ģimene” 2. Latvijas vīru biedrība 3. Biedrība “Peripatos” 4. Biedrība “Vecāku Alianse” 5. Biedrība Ģimenes izglītības un attīstības fonds “ĀBEĻZIEDS” 6. Latvijas Daudzbērnu... Lasīt tālāk
Eiropas Parlamenta deputāti rudens sesijā (13.septembrī) balsos par ziņojumu, kurā ir ietverts lēmums pielīdzināt ar sociālo dzimumu saistīto vardarbību (gender based violence) ES dibināšanas līguma 83.panta pirmajā daļā noteiktajiem smagajiem noziegumiem. ES dibināšanas līguma 83. pants: 1. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi. Tās ir šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība. Pamatojoties uz noziedzības attīstību, Padome var pieņemt lēmumu, precizējot citas noziegumu jomas, kuras atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi. Tas nozīmē, ka gender based violence jeb uz sociālā dzimuma balstīta vardarbība (emocionālā, fiziskā, seksuālā, ekonomiskā) tiks pielīdzināta tādiem smagiem noziegumiem kā ieroču un nelegālo narkotiku tirdzniecība, organizētā noziedzība u.c. Eiropas Parlamentā aktīvi virzītā gender based violence ES direktīva būtībā dublē Stambulas konvencijas regulējumu, ar mērķi uzspiest sociālā dzimuma (gender) konceptu visām ES dalībvalstīm, īpaši tādām, kuras nav ratificējušas Stambulas konvenciju (Bugārija, Čehija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Slovākija). Jaunā regulējuma pamatā tiek izmantots pētījums, kas veikts atsaucoties uz ES dibināšanas līguma 83.panta pirmo daļu, kas sevī ietver smagus noziegumus, nevis emocionālo vardarbību un LGBT tiesības. Tā ir patvaļīga ES dibināšanas līguma interpretācija! Tāpat pētījumā tiek lietoti dati par vardarbību Lielbritānijā, kas vairs nav ES dalībvalsts. Piedāvātais Eiropas parlamenta lēmuma teksts: Article 1 Gender-based violence is hereby identified as an area of crime that meets the... Lasīt tālāk
