Atbildīga seksuālā izglītība un vērtīborientācija izglītības saturā
Publiskā telpā ir novērojama viedokļu sadursme: runāt par seksuālām attiecībām maksimāli agri, varbūt līdz galam neiedziļinoties metodēs un veidos kā to darīt, bet, kas cenšas skaidrot ka nevis runāt nevajag, bet svarīgs ir veids kā to darīt, tad izskan pretreakcija, kas skan apmēram tā: tad atgriežamies padomju laikos, kad seksa nebija. Kāpēc ir tik grūti panākt, lai sabiedrība un attiecīgas organizācijas ieklausītos speciālistu viedoklī, ka par seksu ir jārunā atbilstošā veidā? OTV Raidījums “Par un Pret” Raidījuma viesi: Psiholoģe, Ģimenes Ekoloģijas Institūta pārstāve Diāna Staņko Ulbrokas vidusskolas direktors Normunds Balabka “Īsta Mīlestība Gaida” pārstāvis Ulvis Kravalis Raidījumu vada Aira Jēkabsone ... Lasīt tālāk
Kā un kāpēc mūsdienās senāk lietotus jēdzienus, kas saistīti ar cilvēku attiecībām, nomaina citi?
Kāds vecs sakāmvārds saka: „Iesēj domu – novāksi rīcību, iesēj rīcību – novāksi ieradumu, iesēj ieradumu – novāksi raksturu, iesēj raksturu novāksi dzīvi”. Tātad svarīgi kādas ir mūsu domas, priekšstati, vērtības. Tās ietekmē rīcību un veido ieradumus. Ieradumi veido dzīvi. No sliktiem ieradumiem ir grūti tikt vaļā. Labus, veselīgus ieradumus jākopj visu mūžu. Taču domas parasti tiek izteiktas noteiktos vārdos. Dažādās kultūrās, kā jau iepriekš noskaidrojām, nozīmīgi jēdzieni var nebūt, bet to vietā tikt lietoti citi, vai otrādi. Piemēram, vairākus sengrieķu valodas vārdus (eros, agapē, filia) latviešu valodā tulko ar vienu vārdu ‘mīlestība’. Taču minēto vārdu nozīme bijusi atšķirīga. Arī mūsdienās laikraksti, televīzija, grāmatas un internets piedāvā mums dažādus jēdzienus ar kuriem operēt, lai izteiktu svarīgas mūsdienu dzīves norises, izjūtas, vērtības. Daži senāki vārdi un jēdzieni devalvējas, it kā „nolietojas”. Šķiet, ka ar tiem vairs nevar precīzi izteikt notiekošo. Tos vairās izmantot un aizmirst. Taču līdz ar vārdiem var aiziet nebūtībā arī pašas vērtības, ko vārdi savulaik apzīmējuši. Izmaiņas domāšanā sākas valodā – ar vārdiem, kurus lietojam. Andrejs Mūrnieks, pedagogs, vadībzinātņu doktors: „Vērtību maiņa notiek valodā. Pakāpeniski dažus līdz šim nozīmīgus vārdus aizstāj citi. Laulības vietā pamazām tiek lietots nenoteiktais jēdziens “partnerattiecības”, turklāt nešķirojot, vai runa ir par nereģistrētu laulību, nejaušiem gadījuma sakariem vai homoseksuālām attiecībām. Jebkuru citu attiecību pielīdzināšana laulības institūcijai būtībā padara to lieku, nenozīmīgu. Lai gan daudzi nereģistrē savas attiecības laulībā, taču – vai tāpēc vien, ka daudzi ne vienmēr ievēro satiksmes noteikumus, tos vajadzētu atcelt pavisam? [..] Mīlestības vietā mūsdienās vairāk runā par „seksu”. Pēc iespējas agrāk! Nav svarīgi, ar ko, ka tik būtu droša kontracepcija. Medijos un izklaides žurnālos jaunieši tiek netieši un tieši... Lasīt tālāk
Latvijas nākotnes drošība ir stiprās ģimenēs ar bērniem.
Biedrība „Asociācija ģimene” sveic visus Latvijas cilvēkus Starptautiskajā Ģimenes dienā! Svētku reize ir labs laiks, lai novērtētu, cik liela vērtība mums katram ir ģimene, no kuras esam ienākuši šai pasaulē, kā arī vecāki, kas mums ir dāvājuši pašu dārgāko – dzīvību!
Lasīt tālāk
