Par dzimumaudzināšanu. Kā un kāpēc par to jārunā?
Dzimumaudzināšana Kādēļ par to jārunā? „Eiropas seksuālās izglītības standarta paraugā” kā centrālā ass par cilvēka dzimumu ir izvirzīta seksualitāte, kura ietver dzimumu gendera (dzimtes) identitāti un lomas, seksuālo orientāciju, dzimuma instinktu, baudu, tuvību un reprodukciju. Šajā definīcijā ir samudžināti dažādi jēdzieni gan cilvēka bioloģiskās dabas izraisītie, gan sociāli izveidotie, galu galā visu novirzot uz seksuālās baudas gūšanu un tikai kā pašu pēdējo minot reproduktīvo funkciju. Sajukums izpratnē par dzimumu. Pēdējā laikā ļoti aktīvas ir kļuvušas dažādas sabiedriskās organizācijas, kurām atbalstu sniedz arī valstiskās struktūras, kuras par dzimumu diskriminācijas galveno cēloni pasludina līdzšinējos uzskatus par dzimumiem un dzimumattiecībām un aicina „mainīt pastāvošās varas attiecības starp sievietēm un vīriešiem un kopumā sabiedrībā esošos dzimumu stereotipus”. Šie maināmie stereotipi esot: dzimums ir iedzimts un neizmaināms, heteroseksuālā orientācija ir norma, meiteņu audzināšana par meitenēm un zēnu – par zēniem ir nepareiza. Pareizajai izpratnei būtu jābūt, ka „dzimumus galvenokārt veido sabiedrības normas un uzskati…Sievišķo un vīrisķo nosaka kultūra.” (Hanstrēma, 2011, 27.lpp.) Gan homoseksualitāte, gan biseksualitāte un citas seksualitātes ir norma. Jaunie zēnu un meiteņu attīstības modeļi ir zēnu feminizācija (sievišķošana) un meiteņu maskulinizācija (vīrišķošana). Fiziski un psihiski dažāda dzimuma cilvēki neatšķiras vai atšķiras nedaudz, tādēļ arī profesiju izvēlē tas nav jāņem vērā. Tātad pilnīgi pretēji priešstati un izpratne par dzimumu, un arī agrāk pastāvošo atziņu noliegšana. Dzimumu atšķirību piesaukšana pielīdzināta dzimumu diskriminācijai. Lai noskaidrotu, cik pamatoti ir šie „revolucionārie” piedāvājumi, apskatīsim kā tie atbilst zinātniskajām atziņām par dzimuma veidošanos un tā nozīmi indivīda dzīvē un sabiedrības pastāvēšanā. Taču jebkuras dzīvas būtnes un dzīvības pastāvēšanas nepārtrauktības nodrošināšanas nepieciešamā sastāvdaļa ir reprodukcija jeb vairošanās. Tā ir viena no dzīvo organismu pamatvajadzībām kā barība, kā ūdens, tāpat... Lasīt tālāk
Asociācija Ģimene: Atklāta vēstule un jautājums žurnālistei Ingai Spriņģei un viņas domubiedriem
Biedrība “Asociācija Ģimene” š.g. 5.oktobrī saņēma e-pasta vēstuli no Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica. žurnālistes Ingas Spriņģes, kurā žurnāliste informēja, ka viņa šobrīd strādā pie raksta par organizācijām, kuras iestājas par “tradicionālo vērtību” saglabāšanu mūsu sabiedrībā. Pēc I.Spriņģes teiktā, pētījuma tēmu ieteica Igaunijas kolēģis un Re:Baltica valdes loceklis I. Treufelds(1), kurš novērojis, ka tēma ir ļoti aktuāla. Tāpat I.Spriņģe informēja, ka tas ir pārrobežu pētījums, to vienlaikus veic Latvijā un Igaunijā. Pētījuma mērķis ir apkopot informāciju par organizācijām un cilvēkiem, kas iestājas par “tradicionālajām vērtībām”, saprast viņu motivāciju, informāciju, ko viņi izmanto. Šī pētījuma kontekstā, I.Spriņģe uzdeva vairākus jautājumus par biedrības “Asociācija Ģimene” mājas lapā 2015.gada 30.jūlijā publicēto rakstu “Atklāti par genderismu”(2). Rakstā tika sniegta informācija par “gender ideoloģijas” izplatību, tās ieviešanas metodēm un praktiskiem ieteikumiem, kā rīkoties vecākiem, lai būt vērīgiem un pasargātu savus bērnus. Nelielai atkāpei. Genderisma jeb “gender ideoloģijas” kustība ir cēlusies no postmodernā feminisma (1990-tie gadi), kas deklarē, ka cilvēka dzimums tiek konstruēts ar valodas un sociālo lomu palīdzību, un tas ne vienmēr sakrīt ar bioloģisko dzimumu. Tātad dzimumu nosaka nevis dzimumorgāni un hromosomu komplekts, bet gan sociālās lomas un paša cilvēka vēlmes. Šāda dzimumu sajaukšana (vienādošana) un norobežošanās no dzimumu bioloģiskajiem aspektiem tiek veikta caur šādām metodēm: 1) Dzimumu definīcijas izmaiņas – piemēram, “Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” definīcija: “ar terminu „dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”(3); 2) Dzimuma identitātes traucējumu noliegšana, izņemšana no slimību klasifikatora un to uzskatīšana par personas pašizpausmes brīvību; 3) Dzimumu līdztiesība jeb “Gender Mainstreaming”, kas sākotnēji paredzēja nodrošināt sieviešu... Lasīt tālākAsociācija Ģimene: Atklāta vēstule un jautājums žurnālistei Ingai Spriņģei un viņas domubiedriem
Biedrība “Asociācija Ģimene” š.g. 5.oktobrī saņēma e-pasta vēstuli no Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica. žurnālistes Ingas Spriņģes, kurā žurnāliste informēja, ka viņa šobrīd strādā pie raksta par organizācijām, kuras iestājas par “tradicionālo vērtību” saglabāšanu mūsu sabiedrībā. Pēc I.Spriņģes teiktā, pētījuma tēmu ieteica Igaunijas kolēģis un Re:Baltica valdes loceklis I. Treufelds(1), kurš novērojis, ka tēma ir ļoti aktuāla. Tāpat I.Spriņģe informēja, ka tas ir pārrobežu pētījums, to vienlaikus veic Latvijā un Igaunijā. Pētījuma mērķis ir apkopot informāciju par organizācijām un cilvēkiem, kas iestājas par “tradicionālajām vērtībām”, saprast viņu motivāciju, informāciju, ko viņi izmanto. Šī pētījuma kontekstā, I.Spriņģe uzdeva vairākus jautājumus par biedrības “Asociācija Ģimene” mājas lapā 2015.gada 30.jūlijā publicēto rakstu “Atklāti par genderismu”(2). Rakstā tika sniegta informācija par “gender ideoloģijas” izplatību, tās ieviešanas metodēm un praktiskiem ieteikumiem, kā rīkoties vecākiem, lai būt vērīgiem un pasargātu savus bērnus. Nelielai atkāpei. Genderisma jeb “gender ideoloģijas” kustība ir cēlusies no postmodernā feminisma (1990-tie gadi), kas deklarē, ka cilvēka dzimums tiek konstruēts ar valodas un sociālo lomu palīdzību, un tas ne vienmēr sakrīt ar bioloģisko dzimumu. Tātad dzimumu nosaka nevis dzimumorgāni un hromosomu komplekts, bet gan sociālās lomas un paša cilvēka vēlmes. Šāda dzimumu sajaukšana (vienādošana) un norobežošanās no dzimumu bioloģiskajiem aspektiem tiek veikta caur šādām metodēm: 1) Dzimumu definīcijas izmaiņas – piemēram, “Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” definīcija: “ar terminu „dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”(3); 2) Dzimuma identitātes traucējumu noliegšana, izņemšana no slimību klasifikatora un to uzskatīšana par personas pašizpausmes brīvību; 3) Dzimumu līdztiesība jeb “Gender Mainstreaming”, kas sākotnēji paredzēja nodrošināt sieviešu... Lasīt tālāk
Meita aug bez tēva. Riski un daži audzināšanas noslēpumi
Nepilnas ģimenes – tā ir gana liela mūsdienu sabiedrības problēma. Kā bērns sociāli attīstās, kad viņam nav viena no vecākiem? Vientuļo tēvu nav tik daudz, un vairumā gadījumu nepilnajās ģimenēs kā vientuļais vecāks dominē tieši sieviete. Šoreiz par to, kas notiek, kad māte viena audzina meitu. Dažus audzināšanas noslēpumus apkopojis portāls baby.ru Nepilna ģimene – vai tā ir sociāla pataloģija? Vientuļā māte var dažādi ietekmēt bērns psihi, turklāt tieši lielu ietekmi rada tas, kāda dzimuma bērns tiek audzināts šajā nepilnajā ģimenē. Puikas, kuri auguši bez tēva, nereti vīriešu ietekmes trūkumu kompensē uz ielas, no radiniekiem – vīriešiem, no vīriešu kārtas skolotājiem, treneriem. Tādēļ topošais vīrietis, kurš dzīvojis ar māti un bez tēva klātbūtnes, diezgan agri uzņemas atbildību par ģimeni, par mammu un tātad – par sievieti. Daudzi puikas no nepilnajām ģimenēm (pie nosacījuma, ka tie auguši sociāli labvēlīgās ģiemenēs) agri kļūst patstāvīgi, prot sasniegt izvirzītos mērķus un kopumā veiksmīgi adaptējas pieaugušo dzīvē. Jaunības gados viņiem nav nekādu problēmu brīvi komunicēt ar meitenēm, jo viņi spēj tās saprast, viņi spēj just, jo to visu ir redzējuši, dzīvojot kopā ar māti. No šādiem jauniešiem nākotnē veidojas labi vīri, iejūtīgi tēvi, kuri rūpējas un sargā ģimenes saites. Tomēr šīs iepriekšminētās labās īpašības, ko mēdz mantot jaunie vīrieši, kuri auguši bez tēva, topošajām mammām nevajadzētu pārvērtēt un tāpēc tiekties veidot nepilnas ģimenes ar mērķi izaudzināt kārtīgu vīrieti. Jāatzīst, ka ģimenēs, kurās nav tēva klātbūtnes, ir daudz negatīvo pušu un šie piemēri, vientuļajām mammām audzinot dēlus, ir tikai minēti kontekstā un salīdzinājumā, kas notiek, ja mamma viena audzina meitu. Ja zēniem, kuri izauguši bez tēva, tomēr ir kaut kādas izredzes kļūt par pilntiesīgu sabiedrības... Lasīt tālāk
