Asociācija Ģimene

Asociācija „Ģimene” ir organizācija, kas apvieno NVO, speciālistus, un aktīvistus, lai rastu risinājumus Latvijas ģimeņu atbalstam un stiprināšanai.

STAMBULAS KONVENCIJAS PROBLĒMJAUTĀJUMI

18/04/2016

UZZIŅAI:Stambulas konvencijas tika pieņemta 11.05.2011. Eiropas Padomes (EP) sēdē[1].EP Ministru Komitejas lēmumā CM/De/Dec(2011) 1111 norādīts, ka Ministru Komiteja Konvenciju pieņēma un piekrita to atvērt parakstīšanai bez balsošanas.Konvencija stājās spēkā 01.08.2014., kad to ratificēja 10 valstis, t.sk., 8 EP dalībvalstis. Neskatoties uz to, ka Tieslietu ministrija atbilstoši Ministru kabineta dotajam uzdevumam turpina izvērtēt Stambulas konvencijas jeb Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu ietekmi uz Latvijas normatīvo aktu sistēmu, ar jaunu sparu ir atsākusies diskusija par Stambulas konvencijas pieņemšanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas izteikto priekšlikumu pievienoties Konvencijai. Biedrība “Asociācija Ģimene”, ņemot vērā š.g. 11.februāra konferencē izteiktos ekspertu komentārus[2], kā arī veicot Konvencijas un tā skaidrojošā ziņojuma teksta analīzi, piedāvā iepazīties ar būtiskākajiem Stambulas konvencijas problēmjautājumiem, kuru dēļ tās ratifikācija ir vērtējama kritiski. Konvencija ir balstīta radikālā feminisma idejās par šķiru cīņu Konvencijas Preambulā teikts: “atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība.” Tādējādi ne tikai tiek noliegta vīriešu loma laulībā, ģimenē un bērnu audzināšanā, bet arī tiek ieviesta visu vīriešu vainas prezumpcija. Visā konvencijas tekstā dominē uzskats par vīrieti kā varmāku un par sievieti kā upuri. Konvencija ļoti plaši runā par “dzimumu vai dzimuma lomu stereotipiem”, tos neatšifrējot. “Lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, nepieciešamas tālejošas izmaiņas visas sabiedrības attieksmē, atteikšanās no dzimumu stereotipiem un izpratnes veidošana.[3]” … “minēto pienākumu pamatā ir projekta autoru pārliecība par to, ka pašreizējos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļus bieži vien ietekmē aizspriedumi, dzimumu stereotipi un dzimumu diskriminējošas paražas vai tradīcijas. Tāpēc Konvencijas dalībvalstīm jāveic... Lasīt tālāk

“Gender ideoloģija” ir kaitīga bērniem

14/03/2016

E.Kārkla, I.Bremze 2016.gada 11.martā notika Labklājības ministrijas organizētā konference “Dzimums? Dzimte?”[1], kas tapa sadarbībā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti. Biedrība “Asociācija Ģimene” ar prieku uztvēra šādu Labklājības ministrijas iniciatīvu, jo pēdējo 4 gadu laikā Labklājības ministrija nav izrādījusi aktīvu vēlmi uzrunāt sabiedrību un uzzināt tās viedokli par jēdziena gender ieviešanu Latvijā. Arī 2015.gada 29.decembra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē, kad biedrība “Asociācija Ģimene” rakstiski un mutiski aicināja rīkot publiskas debates par jēdziena gender ieviešanu kontekstā ar Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu, Labklājības ministrija uzsvēra, ka publiskās debates nerīkošot, jo valsts budžetā šim mērķim neesot finansējuma. Ņemot vērā Labklājības ministrijas iniciatīvas trūkumu, biedrība “Asociācija Ģimene” 2016.gada 11.februārī rīkoja ekspertu diskusiju/konferenci[2] “Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē.” Formulējot konferences jautājumu – vai pāreja uz sociālā dzimuma (gender) izpratni mazinās vardarbību pret sievietēm un stiprināt ģimenes Latvijā?[3] Konferencē tika aicināta uzstāties arī Labklājības ministrija, kas sākotnēji atteicās piedalīties, tomēr, pēc vairākkārtējiem aicinājumiem un sarakstes ar ministrijas vadību, piekrita uzstāties ar savu referātu. Taču šoreiz nerunāsim par biedrības “Asociācija Ģimene” konferences secinājumiem, to pietaupīsim vēlākam laikam. Pēc biedrības “Asociācija Ģimene” rīkotās konferences, Labklājības ministrija nāca klajā ar iniciatīvu rīkot savu konferenci š.g. 11.martā. Akadēmiska diskusija bija visnotaļ interesanta, un tikpat interesanti to atspoguļoja viens no konferences klausītājiem psihoterapeits V.Rudzītis[4]. Tāpat visnotaļ savdabīga šķita Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pieeja labierīcību lietošanas noteikumiem. Jau konferences sākumā ar nelielu ironiju tika paziņots, ka konferences dalībnieku ērtībām pirmajā stāvā aiz garderobēm atrodas labierīcības, kas paredzētas atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Taču, ja konferences apmeklētāji jūtas pietiekami “drosmīgi”, tad var apmeklēt labierīcības blakus konferenču zālei, kas ir paredzētas abiem dzimumiem. Jāpiezīmē, ka raksta autores nejutās komfortabli šādā uzspiestā intimitātē ar... Lasīt tālāk

Eksperti par Stambulas Konvenciju

16/02/2016

Dr.iur. Baibas Rudevskas prezentācija: B.Rudevska “Stambulas Konvencija starp tiesībām un ideoloģiju” Tieslietu Ministrijas parlamentārā sekretāra J.Iesalnieka prezentācija: Latvijas normatīvā regulējuma atbilstība Stambulas Konvencijas ieteikumiem Indra Tretjakova, Mg., psych., zinātniskā grāda Dr.psych. pretendente, perinatālā psiholoģe: Dzimuma identitātes nozīme veselīgas personības attīstībā... Lasīt tālāk

Piedāvājam iepazīties ar Stambulas Konvencijas pamattekstu

08/02/2016

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par Stambulas konvencijas tulkojuma gala versijas publisko nepieejamību, publicējam Labklājības ministrijas Konceptuālo ziņojumu „Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ” (turpmāk – Stambulas konvencija), kur Stambulas konvencijas pamatteksts ir atrodams 7.pielikumā no 45.-71.lpp. Savukārt, Stambulas konvencijas Paskaidrojošais ziņojums ir atrodams 8.pielikumā no 72.-143.lpp. Dokumentu iespējams lejuplādēt šeit:... Lasīt tālāk