Neatbalsta EK ieceri par dažādu vecāku atzīšanu
Biedrība “Asociācija “Ģimene”” iebilst pret priekšlikumu Padomes Regulai “Par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un publisku aktu akceptēšanu vecāku stāvokļa lietās un par Eiropas vecāku stāvokļa apliecības izveidi” SWD(2022) 392. Kā liecina statistikas dati[1]: *63% jauniešu pašnāvību upuru ir no ģimenēm, kurās nav tēvu. *90% no visiem bezpajumtniekiem un bēgļiem nāk no ģimenēm, kurās nav tēvu. *70% nepilngadīgo, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, un 85 % jauniešu, kuri atrodas cietumos, nāk no ģimenēm bez tēviem. *80% izvarotāju nāk no ģimenēm, kurās nav tēvu. *Bērniem bez tēva ir sešas reizes lielāka iespēja dzīvot nabadzībā un izdarīt noziedzīgus nodarījumus nekā bērniem, kas aug ģimenēs ar tēvu un māti.*Aptuveni 85 % bērnu ar uzvedības traucējumiem ir auguši mājās bez tēva. Minētie statistikas dati nepārprotami liecina par to, cik nozīmīga ir abu bioloģisko vecāku klātbūtne ir juridiskā aizsardzība katram bērnam. Nav pieļaujama situācija, kad bērns tiek uzskatīts par preci vai divu pieaugušo cilvēku attiecību blakusproduktu. ANO Bērnu tiesību konvencijas 8. panta pirmā daļa nosaka: “Dalībvalstis apņemas respektēt ikviena bērna tiesības aizsargāt savu identitāti, tostarp pilsonību, vārdu un ģimenes saites, kā paredzēts tiesību aktos, nepieļaujot nelikumīgu iejaukšanos.” Piedāvātā Padomes Regula nonāk pretrunā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju un Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, kas aizsargā bērna tiesības uz bioloģisko tēvu un māti. Aicinām nevirzīt apstiprināšanai minēto priekšlikumu Padomes Regulai. [1] https://americafirstpolicy.com/latest/20220825-fatherlessness-and-crime... Lasīt tālāk
NVO iesniedz priekšlikumus “Tautas ataudzes stratēģijai”
Biedrība “Asociācija “Ģimene”” un Latvijas Vīru biedrība komentē un sniedz savus ierosinājumus “Demogrāfisko lietu centra” izdotajam dokumentam “Tautas ataudzes stratēģija ĢIMENE – LATVIJA – 2030 (2050) ATJAUNOJAMIES!” Ekspertu sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” dokumenta prezentācijā, kas notika pērnā gada nogalē, nevalstiskās organizācijas tika aicinātas iesūtīt savus priekšlikumus. “Demogrāfisko lietu centra” vadītājs Imants Parādnieks:“Mēs nu jau 30 gadus esam atdzimuši kā valsts. Esam atdzimuši garīgi, esam atdzimuši vēsturē, kultūrā, politikā, tautsaimniecībā. Turpina atdzimt mūsu pašapziņa un nacionālā identitāte. Taču ir joma, kurā mēs atdzimuši neesam ne tuvu. Gluži otrādi – mēs nevis atdzimstam, bet “atmirstam”. Ar šādu dzimušo/mirušo attiecību, kāda tā ir šodien, un kāda tā bijusi pēdējās desmitgadēs, nevienai no mūsu pārējām atdzimšanām nav nedz jēgas, nedz īstas nākotnes. Tautas Ataudzes stratēģija un darāmo darbu plāns iezīmē ļoti skaidru ceļu, pa kuru mums kā nācijai doties, uz mērķi, uz kuru tiekties. Stratēģijas būtība: ar katra nākamā bērna ienākšanu ģimenē – ikvienai ģimene jūtas labāk pasargāta, vairāk pārtikusi un kopumā – priviliģētāka. Valsts – stiprāka.” Atsaucoties uz aicinājumu, biedrība “Asociācija “Ģimene”” nosūtīja atzinumu par nepieciešamajiem papildinājumiem stratēģijā. Biedrības “Asociācija “Ģimene”” vispārīgie komentāri: Kopumā stratēģija ir vērtējama pozitīvi un biedrības vārdā pateicamies visiem iesaistītajiem ekspertiem un politiķiem par ieguldīto darbu! Uzskatām, ka jebkuri pasākumi, kas atvieglo ģimeņu, īpaši daudzbērnu ģimeņu finansiālo slogu, kā arī paplašina iespējas izglītības iegūšanai ir vērtējamas pozitīvi. Latvija jau šobrīd publiskajā telpā ārvalstīs tiek saukta par “izzūdošo nāciju”, tāpēc katram Latvijas pilsonim priekš sevis ir jāatbild uz vienu konkrētu jautājumu – vai es vēlos, lai Latvija turpinātu pastāvēt arī pēc 100 un vairāk gadiem. Ja atbilde ir pozitīva, tad Tev ir jāpieņem lēmums – veidot stabilas attiecības,... Lasīt tālāk
No ekspertiem nerunāšanā līdz vienotiem cīņā par dēla dzīvību
Mūsu otrajā video sarunā par laulību un krīzēm tajā esam aicinājuši dalīties uzņēmēju Māri un viņa sievu kapelāni Agnesi. Kopā viņi ir Megņu ģimene. Dienā, kad viņu izlolotā ģimenes māja piedzīvoja spāru svētkus, abi saņēma milzu triecienu. Tā bija ārstu uzstādītā diagnoze viņu vecākajam dēlam par galvā atrasto plašo smadzeņu audzēju. Nākamajos 17 gados tobrīd septiņgadīgajam Rūdolfam, viņa jaunākajam brālim un Agnesei ar Māri miera posmi mijušies ar sāpju un bezcerības mirkļiem. Tomēr galvenais – šodien viņi visi ir kopā, stipri un laimīgi. Abi ir pārliecināti, ka skaudrās grūtības paveikušas galveno – neticami satuvinājušas, lai arī neizturamajās sāpēs būtu bijis ļoti viegli pašķirties. Sarunā arī par to, kura vīra frāze Agnesei ir palīdzējusi visvairāk, kā arī – kuros brīžos abi ir kļuvuši par “nerunāšanas ekspertiem”? Atbildi, kā spēt pārslēgties no ikdienas sāpēm un piedzīvotiem satricinājumiem uz darāmajiem darbiem, uzņēmējam Mārim un kapelānei Agnesei Megņiem sniedz Nacionālā teātra aktrise Maija Doveika. Viņu var sastapt video stāstā! Viktorija: Agnese un Māri, mēs burtiski pateicām vienā teikumā par jums un jūsu šo dēla diagnozi. Mums tas ir viens teikums, bet jums tie ir 17 gadi. Kā redzat šodien, kā šī cīņa par dēlu ir vai nav ietekmējusi jūsu laulību? Māris: Dibināt laulību ir ļoti nopietns lēmums, tai pašā laikā arī rūpēties par to. Grūtības ir mums visiem, bet svarīgi ir saglabāt to, ko esam ieguvuši ar laulību. Vienmēr esmu brīnījies par to, cik cilvēki viegli var šo unikālo lietu vienā mirklī vienkārši saraut. Neskatoties uz to, kāda mums ir bijusi tā situācija dzīvē, es vienmēr esmu gribējis un centies laulību saglabāt. Dzīve katram ir dota tāda, kāda tā ir. Ļoti svarīgi ir... Lasīt tālāk
Krīze pēc šķiršanās un parāds 120 000 €. Sākums laulībai?
Nekustamo īpašumu speciāliste Līga pirms vairāk nekā desmit gadiem bija palikusi viena pēc šķirtas laulības un ar mazu meitiņu uz rokām. Apjukums, sāpes un neticība nākotnei. Tomēr tajā vieta un nozīmīga loma atradās uzņēmējam Gatim Rūtiņam. Šobrīd Rūtiņu ģimene audzina 3 bērnus, ir tikuši pāri milzu finansiālai krīzei un ir gatavi dalīties savā stāstā. Sarunājas Rihards un Viktorija Kostigovi, aizsākot 12 sarunu ciklu, kur būs atklātas laulāto pāru pieredzes par piedzīvotajām krīzēm laulībā un atrastajiem risinājumiem. Rihards: Līga, tev šī ir otrā laulība, un Gatim, apprecoties bija jāuzņemas atbildība ne tikai par tevi kā sievu, bet arī par tavu meitu no iepriekšējām attiecībām. Es esmu sastapis vīriešus, kuri, iesaistoties attiecībās konkrēti pasaka – nē, bērns no iepriekšējām attiecībām – tā ir sarkanā līnija. Jautājums tev, Gati, vai tas tev raisīja kādas pārdomas? Gatis: Tā atbilde ir vienkārša, jo man Līga riktīgi patika. Tad, kad tev cilvēks ļoti patīk, tad viss pārējais ir mazsvarīgs. Un tā arī ir mana atbilde Tev un visiem pārējiem, kas, varbūt, uztraucas, kā ir sadzīvot ar sievietes meitu no pirmajām attiecībām – ir OK! Tiešām ir OK un mums ir riktīgi paveicies, mums ir ļoti labas attiecības ar Emīliju. Un tiešām, es nevienā brīdī neesmu nožēlojis, ka es izvēlējos šo ceļu. Ko Tu pateici Līgai, ka viņa Tev noticēja? Es pat nezinu. Tas laikam Līgai jājautā, ko es pateicu, ka viņa noticēja. Līga: Gatis neteica. Viņš rīkojās. Tā bija atšķirība. Jā, tās nebija manas pirmās attiecības. Un ir atšķirība, vai tu piedzīvo to, ka kāds tikai runā par to, ka tu patīc vai arī rīkojas. Sievietēm ir ļoti svarīgi redzēt rīcību no vīrieša, nevis tikai to,... Lasīt tālāk
