Biedrība “Asociācija “Ģimene””, izskatot likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” (23-TA-1622) kopumā neatbalsta šī likumprojekta virzību, pamatojoties uz šādiem argumentiem: Stambulas konvencijas ratificēšana, pievienojot tai interpretatīvu deklarāciju, nemazina tās riskus. Pirmkārt, Stambulas konvencijas 78.pants izslēdz iespēju ratificēt konvenciju ar atrunām (izņemot atsevišķus specifiskus jautājumus). Starptautiskajās tiesībās pastāv iespēja pievienot konvencijai tā sauktās “interpretatīvās deklarācijas”, ar kurām valsts skaidro kā šī valsts savā teritorijā interpretēs neskaidrus, izplūdušus un pārāk vispārīgus starptautisko līgumu terminus. Tomēr šīs deklarācijas nevar mainīt vai izslēgt starptautiskā līguma (atsevišķu) noteikumu tiesiskās sekas (skat. ANO Starptautisko tiesību Komisijas 2011.gadā izstrādātās Vadlīnijas par atrunu praksi līgumiem[1]) Pretējā gadījumā šāda deklarācija var tikt atzīta par atrunu un attiecīgi par nepieļaujamu. Saskaņā ar konvencijas 66.panta pirmo daļu uzraugošā institūcija GREVIO “uzrauga, kā Konvencijas dalībvalstis īsteno šo Konvenciju”. Tas nozīmē, ka tieši GREVIO ir piešķirtas tiesības interpretēt konvenciju un šobrīd atsevišķi tiesību zinātnieku rosina diskusiju, kurā GREVIO tiek mudināta izmantot tai ar konvenciju piešķirto kompetenci un vērtēt konvenciju ratificējušo valstu pievienoto atrunu (deklarāciju) pieļaujamību[2]. Tas nozīmē, ka jebkādu atrunu / intrpretatīvo deklarāciju pievienošana konvencijai negarantē, ka Latvija varēs izvairīties no tai nepieņemamu konvencijas noteikumu vai jēdzienu piemērošanas tādā izpratnē, kā to izprot konvencijas autori un uzraugošā institūcija GREVIO, jo šādas atrunas / deklarācijas var vēlāk tikt atzītas par nepieļaujamām, tādējādi padarot konvenciju saistošu valstij tādā apmērā un izpratnē, kā to ir iecerējuši konvencijas autori. 2. Konvencijas Preambulā teikts: “atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība.” Tādējādi ne tikai tiek noliegta vīriešu... Lasīt tālāk
Ar 52 balsīm un partijas “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) atbalstu š.g. 31.maijā Edgars Rinkēvičs ir ievēlēts par Valsts prezidentu. ZZS vēlētāji pauž neizpratni par partijas izvēli un bažas par partijas priekšvēlēšanu solījumu neizpildi saistībā ar Satversmē ietverto vērtību – laulības un ģimenes aizsardzību. Kāpēc Edgara Rinkēviča ievēlēšana par Valsts prezidentu var negatīvi ietekmēt ģimenes vērtību aizsardzību? Jau priekšvēlēšanu laikā Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka atbalsta viendzimuma laulību atzīšanu Latvijā un uzskata, ka tas ir cilvēktiesību jautājums. Nākošajā dienā pēc Saeimas balsojuma preses konferencē nākamais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izteicās – uz partnerattiecību jautājumu sakārtošanu Latvijā ir jāraugās racionāli juridiski, atsakoties no ideoloģiskiem vai politiskiem uzslāņojumiem. ZZS balsoja par Edgaru Rinkēviču, zinot viņa nostāju un sagaidāmo rīcību. Atgādinām, ka biedrība “Asociācija “Ģimene”” pirms 14. Saeimas vēlēšanām uzdeva partijām jautājumus, lai novērtētu katras partijas nostāju ar ģimenes vērtību aizsardzību saistītajos jautājumos un veicinātu priekšvēlēšanu solījumu izpildes kultūru. ZZS uz šiem jautājumiem atbildēja noliedzoši: 28. Vai atbalstāt kopdzīves fakta konstatēšanu un līdzīgu tiesību piešķiršanu kā laulībai?29. Vai atbalstāt viendzimuma laulības legalizēšanu Latvijā?30. Vai atbalstāt civilās savienības kā institūta ieviešanu Latvijā? Vai ZZS atgriezīsies pie priekšvēlēšanu laikā doto solījumu izpildes un pacels uzticības latiņu demokrātijas nodrošināšanai? To rādīs laiks un partijas... Lasīt tālāk
Stambulas konvencija ir balstīta radikālā feminisma idejās par šķiru cīņuKonvencijas Preambulā teikts: “atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība.”[1] Tādējādi ne tikai tiek noliegta vīriešu loma laulībā, ģimenē un bērnu audzināšanā, bet arī tiek ieviesta visu vīriešu vainas prezumpcija. Visā konvencijas tekstā dominē uzskats par vīrieti kā varmāku un par sievieti kā upuri. Konvencija ļoti plaši runā par “dzimumu vai dzimuma lomu stereotipiem”, tos neatšifrējot. “Lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, nepieciešamas tālejošas izmaiņas visas sabiedrības attieksmē, atteikšanās no dzimumu stereotipiem un izpratnes veidošana.[2]” … “minēto pienākumu pamatā ir projekta autoru pārliecība par to, ka pašreizējos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļus bieži vien ietekmē aizspriedumi, dzimumu stereotipi un dzimumu diskriminējošas paražas vai tradīcijas. Tāpēc Konvencijas dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai veicinātu izmaiņas domāšanā un attieksmē.[3]” Kā liecina Labklājības ministrijas skaidrojošajā vārdnīcā[4] dzimumu līdztiesības jomā, dzimumsociālās / dzimumu lomas ir tradicionāli pieņemtas lomas, kas izveidojušās socializācijas (audzināšanas, mediju, citu faktoru ietekmēs) rezultātā, bet kurām nav rodams objektīvs pamatojums, tomēr rezultātā tās ierobežo cilvēku uzvedību un arī viņu labklājību un labsajūtu. Dzimumu lomu piemēri ir vīrietis – ģimenes apgādnieks vai sieviete – mājsaimniece. Ņemot vērā, ka tieši bērna piedzimšanas un zīdaiņa periodā izteikti ir vērojama minēto dzimuma lomu realizācija, var secināt, ka Konvencija savā būtībā vēršas pret mātišķības un tēvišķības izpausmēm, kas šajā periodā ir tik nozīmīgas bērna pilnvērtīgai psihoemocionālai attīstībai, nodarot potenciālo kaitējumu bērnu psihei.Stambulas konvencija paredz sociālā dzimuma jeb gender jēdziena ieviešanup. c) “ar terminu „sociālais dzimums” (dzimte) tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība,... Lasīt tālāk
Starptautiskajā Ģimenes dienā nevalstiskās organizācijas, kas apvienojušās Memorandā ģimenes vērtību stiprināšanai aicina spert izšķirošos soļus demogrāfisko problēmu risināšanai Latvijā un veidot Demogrāfijas un ģimenes lietu ministriju. Apzinoties, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvija zaudējusi turpat 1 miljonu cilvēku, šādas ministrijas darbība sekmētu koordinētāku un mērķtiecīgāku pieeju demogrāfisko problēmu risināšanai, kā arī veicinātu tādu nozaru politiku, kas atbalsta ģimenes un veicina iedzīvotāju skaita pieaugumu. NVO norāda, ka kopš 2009. gada ir bijuši dažādi mēģinājumi risināt demogrāfijas jautājumus, taču līdz šim tas ir bijis nepietiekami un nav nesis vēlamos rezultātus, tāpēc ir pienācis laiks rīkoties mērķtiecīgāk. “Pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir notikušas ievērojamas demogrāfiskās pārmaiņas. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits bija aptuveni 2,7 miljoni, šobrīd tas ir samazinājies līdz aptuveni 1,9 miljoniem 2021. gadā. Iedzīvotāju skaita samazināšanos nosaka vairāki faktori, tostarp mērķtiecīgas un sistemātiskas demogrāfiskās politikas trūkums visos publiskās pārvaldes līmeņos,” uz tendencēm norāda biedrības “Asociācija Ģimene” vadītājs Rihards Kostigovs. NVO ir vienisprātis, ka laikā no 2002. līdz 2009. gadam, kad izpildvaras līmenī strādāja Bērnu un ģimenes lietu ministrija, tika paveikts nozīmīgs darbs demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kas ir būtiski ietekmēja gan dzimstības rādītāju uzlabošanos, gan sekmēja ģimenei draudzīgas vides veidošanos. 2011. gadā tika izveidota Demogrāfisko lietu padome, kurā ietilpa ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Kopš 2016. gada demogrāfisko jautājumu risināšana norisinājās sadarbības platformas ”Demogrāfisko lietu centrs” ietveros Pārresoru koordinācijas centra un Ministru prezidenta padomnieka demogrāfijas jautājumos vadībā, tomēr būtiski ir iztrūkusi politiskā griba uzlūkot demogrāfijas jautājumus kā prioritāti mūsu valstī. Kā zināms, 2022. gadā Demogrāfisko lietu centrs tika likvidēts, vienlaikus 14. Saeimā uzsāka darbību Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisija. “Diemžēl demogrāfiskie jautājumi pēdējo 30 gadu... Lasīt tālāk
Saldus Sv.Gregora Izglītības centra direktors Raimonds ar Andu laulībā ir kopā jau 19 gadus, viņu vecākajam dēlam tūlīt apritēs pilngadība, savukārt meitiņai tūlīt būs 10 gadi. Mežiņu pāris sarunā atklāti stāsta par to, cik viegli var trīs mēnešus teju veltīt darbam un izaugsmei, nepamanot, ka esi atstājis novārtā otru un savu laulību. Tam notiekot nākas piedzīvot smagu mācību, kurā nākas atkal atgriezties pie sava laulības solījuma. Tajā ir lēmums un izvēle, ne tikai sajūtas. Raimonds un Anda ir pārliecināti, ja laulībā piedzīvota tiek kāda krīze, tad jāapstādina ir viss pārējais un tā ir jāatrisina. Izmainīts darba grafiks, apzināts lēmums meklēt, kā parādīt otram mīlestību un apzināts atdalīts laiks randiņiem – praktiskie soļi, kas abiem ir atgriezuši dzirksti un pārliecību, ka apprecēt otru bija pareizs lēmums! Sarunājas Rihards un Viktorija Kostigovi. Viktorija: Anda, Tu Raimondu satiki studiju sākumā, jūs apprecējāties un visai drīz jums piedzima arī pirmdzimtais. Ko jums abiem kā tikko jaunlaulātajiem bērniņa ienākšana izmainīja jūsu attiecībās?Anda: Jā, tas bija 2003. gads, kad iepazināmies, gadu mēs draudzējāmies un tad apprecējāmies. Pēc mēneša mums pieteicās mūsu puika Olivers un man liekas, ka tas bija kas tāds, kam tevi neviens nesagatavo. Lai arī komunikācijas studiju lekcijas bija labas, arī tajās nesagatavoja, ko tas mainīs komunikācijā ar vīru, ko ta smainīs manā dzīvē. Kamēr vēl gaidāt, esat divatā, bet tad, kad piedzimst, iesākas citādāks posms, kam neesi sagatavojies. Mums likās, ka iesākumā viss tā lēnām attīstīsies, sapratīsi, kā tas ir būt divatā laulība un izbaudīt vienam otru un pavadīt daudz laika kopā, bet tad ienāk mazais. Un tu sāc lietas mācīties no jauna.Raimonds: Bija viens moments, kurā es sapratu, ka kaut kas... Lasīt tālāk
