Biedrība Asociācija “Ģimene”, kas savā darbībā iestājas par ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzību, ir vērsusies Latvijas Republikas Saeimā ar aicinājumu nevirzīt un neatbalstīt Izglītības likuma grozījumus pašreizējā redakcijā. Mūsu ieskatā piedāvātās izmaiņas neatbilst Latvijai saistošajām starptautiskajām cilvēktiesību normām, jo īpaši ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pantam un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. pantam. Vecāku primārā atbildība un valsts atbalstošā loma ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pants skaidri nostiprina principu, ka vecākiem vai personām, kas īsteno aizgādību, ir galvenā atbildība par bērna audzināšanu un attīstību, savukārt valsts pienākums ir sniegt vecākiem atbalstu šo pienākumu īstenošanā. Tas nozīmē, ka valsts rīcībai attiecībās ar ģimenēm jābūt atbalstošai, nevis aizvietojošai vai kontrolējošai. Savukārt ANO Pakta 13. pants paredz valsts pienākumu cienīt vecāku brīvību izvēlēties saviem bērniem izglītības iestādes, ne tikai valsts dibinātas skolas, bet arī citas izglītības formas, kas atbilst noteiktajām minimālajām prasībām. ANO īpašais referents par tiesībām uz izglītību Vernors Munjoss savā ziņojumā par Vāciju (kur mājmācība ir aizliegta) ir atzinis, ka vecāku tiesības izvēlēties mājmācību ietilpst ANO Pakta 13. panta tvērumā, un ka attālinātās mācības un mājmācība ir leģitīmi izglītības ieguves modeļi, kas noteiktos apstākļos ir jāattīsta. Šajā kontekstā īpaši uzsvērts, ka tieši vecākiem ir tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības modeli. Plānoto grozījumu ietekme uz vecāku tiesībām Izskatāmie Izglītības likuma grozījumi, īpaši tie, kas attiecas uz pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) apguvi tālmācībā vai ģimenē, faktiski padara vecāku pamattiesības atkarīgas no valsts un pašvaldību lēmumiem. Vecāku izvēle par bērnam piemērotāko izglītības formu tiek pakļauta pašvaldības izvērtējumam, ierobežota laikā un periodiski jāpierāda no jauna – pat gadījumos, kad nav konstatēts nekāds apdraudējums bērna interesēm. Kāpēc tas... Lasīt tālāk
Biedrība “Asociācija “Ģimene”” iebilst pret priekšlikumu Padomes Regulai “Par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un publisku aktu akceptēšanu vecāku stāvokļa lietās un par Eiropas vecāku stāvokļa apliecības izveidi” SWD(2022) 392. Kā liecina statistikas dati[1]: *63% jauniešu pašnāvību upuru ir no ģimenēm, kurās nav tēvu. *90% no visiem bezpajumtniekiem un bēgļiem nāk no ģimenēm, kurās nav tēvu. *70% nepilngadīgo, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, un 85 % jauniešu, kuri atrodas cietumos, nāk no ģimenēm bez tēviem. *80% izvarotāju nāk no ģimenēm, kurās nav tēvu. *Bērniem bez tēva ir sešas reizes lielāka iespēja dzīvot nabadzībā un izdarīt noziedzīgus nodarījumus nekā bērniem, kas aug ģimenēs ar tēvu un māti.*Aptuveni 85 % bērnu ar uzvedības traucējumiem ir auguši mājās bez tēva. Minētie statistikas dati nepārprotami liecina par to, cik nozīmīga ir abu bioloģisko vecāku klātbūtne ir juridiskā aizsardzība katram bērnam. Nav pieļaujama situācija, kad bērns tiek uzskatīts par preci vai divu pieaugušo cilvēku attiecību blakusproduktu. ANO Bērnu tiesību konvencijas 8. panta pirmā daļa nosaka: “Dalībvalstis apņemas respektēt ikviena bērna tiesības aizsargāt savu identitāti, tostarp pilsonību, vārdu un ģimenes saites, kā paredzēts tiesību aktos, nepieļaujot nelikumīgu iejaukšanos.” Piedāvātā Padomes Regula nonāk pretrunā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju un Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, kas aizsargā bērna tiesības uz bioloģisko tēvu un māti. Aicinām nevirzīt apstiprināšanai minēto priekšlikumu Padomes Regulai. [1] https://americafirstpolicy.com/latest/20220825-fatherlessness-and-crime... Lasīt tālāk
