Pēdējā laikā, diskutējot par Stambulas konvencijas denonsēšanu, bieži izskan pārmetumi, ka process notiek pārāk strauji. Tomēr, ja aplūkojam Stambulas konvencijas izstrādes gaitu, redzams, ka tās izstrāde jau sākotnēji notika ļoti sasteigti. Turklāt, lai gan konvencija paredz vardarbības izskaušanu ģimenēs, tās izstrādes procesā netika iesaistīts nevalstisko organizāciju loks, kas nodrošina tieši ģimenes tiesību pārstāvību vai strādā ar atbalstu ģimenēm. Izstrādē piedalījās tikai feminisma un lgbt organizācijas Nevalstiskās organizācijas (NVO), kas piedalījās Stambulas konvencijas izstrādes procesā (2009. –2011. gadā): European Women’s Lobby (EWL) / Lobby Européen des FemmesAmnesty InternationalWomen Against Violence Europe (WAVE)International Lesbian, Gay, Bisexual, Trans and Intersex Association (ILGA-Europe)European Group of National Human Rights Institutions (ENNHRI)European Institute for Gender Equality (EIGE) Stambulas konvencijas izstrādes procesā viena no būtiskākajām problēmām bija līdzsvara trūkums starp iesaistītajām pusēm. Konvencijas tekstu galvenokārt veidoja eksperti un nevalstiskās organizācijas, kuru darbība un skatījums bija ietekmēts no feministiskās un gender ideoloģijas pieejas. Procesā netika iesaistītas ģimenes tiesību jomā specializētas starptautiskas organizācijas, kā arī netika veikta plaša konsultācija nacionālā līmenī ar institūcijām un organizācijām, kas ikdienā strādā ar ģimenēm un vardarbības novēršanu praksē. Stambulas konvencija ir izstrādāta lielā steigā CAHVIO (Ad Hoc Committee on Preventing and Combating Violence against Women and Domestic Violence) sanāksmju grafiks, kas saistīts ar Stambulas konvencijas izstrādi (visas sanāksmes notika Strasbūrā). Nr.SanāksmeDatumi1.1. CAHVIO sanāksme6.–8. aprīlis 2009.2.2. CAHVIO sanāksme25.–27. maijs 2009.3.3. CAHVIO sanāksme1.–3. decembris 2009.4.4. CAHVIO sanāksme22.–24. februāris 2010.5.5. CAHVIO sanāksme29. jūnijs – 2. jūlijs 2010.6.6. CAHVIO sanāksme27.–30. septembris 2010.7.7. CAHVIO sanāksme8.–10. novembris 2010.8.8. CAHVIO sanāksme13.–17. decembris 2010.9.9. CAHVIO sanāksme18.–21. janvāris 2011. Ja salīdzinām Stambulas konvencijas izstrādes ilgumu ar citām nozīmīgām cilvēktiesību konvencijām, redzams, ka tā bija ļoti sasteigta: KonvencijaIzstrādes periodsAptuvenais ilgumsANO CEDAW (Konvencija... Lasīt tālāk
Kā zināms, šodien Saeimā plānots balsojums par lēmuma projekta “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāku virzību” nodošanu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Iepriekšējā kolektīvā iesnieguma izskatīšana norisinājās 6. septembrī Saeimas Ārlietu komisijas sēdē. Biedrība “Asociācija “Ģimene”” atkārtoti vēršas ar aicinājumu izturēties kritiski pret nodomu ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija) un tā vietā vērsties pret reāliem vardarbības cēloņiem sabiedrībā. Biedrība nosūtījusi atklātu vēstuli Saeimas Ārlietu komisijai, Saeimas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijai, Pārresoru koordinācijas centram un Labklājības ministrijai ar izklāstu un viedokli par to, kādēļ Stambulas konvencija ir uzlūkojama kā nekvalitatīvs dokuments. “Šis dokuments šauri skatās uz vardarbības pret sievieti cēloņiem, koncentrējoties tikai uz vienu vardarbības cēloni – nevienlīdzīgu varas sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība. Vardarbības cēloņi ir daudzveidīgi, un uz vardarbību nedrīkst skatīties tikai caur viena cēloņa prizmu,” pauž biedrības “Asociācija “Ģimene”” valdes priekšsēdētājs Rihards Kostigovs. Lai uzskatāmāk parādītu vardarbības cēloņu daudzveidību, vēstulē sniegts ieskats vardarbības cēloņu personīgajos un sociālajos aspektos, kurus Stambulas konvencija nerisina. Personiskie vardarbības cēloņi sevī ietver gan psiholoģiskos, gan emocionālos, gan arī kognitīvos faktorus, savukārt sociālie cēloņi aptver ģimenes vides faktorus un ekonomiskās un sociālās atšķirības. Personīgie vardarbības cēloņi – Psiholoģiskie faktori: Psihiskās veselības problēmas: personas ar neārstētiem garīgās veselības traucējumiem, piemēram, depresiju, bipolāriem traucējumiem vai citiem personības traucējumiem, var būt vairāk tendētas uz vardarbīgu uzvedību.Psihotropo vielu lietošana: alkohola vai narkotiku pārmērīga lietošana var pasliktināt spriestspēju un palielināt agresīvas uzvedības iespējamību. Emocionālie faktori: Dusmas un neapmierinātība: apspiestas dusmas, neapmierinātība vai temperamenta īpatnības... Lasīt tālāk
33 Latvijas nevalstiskās organizācijas iestājas pret ES piedāvājumu paplašināt ES dibināšanas līguma 83.panta pirmajā daļā ietverto noziegumu sarakstu, iekļaujot tajā ar sociālo dzimumu saistīto vardarbību (gender based violence) Minētais pants paredz, ka Eiropas Parlaments un Padome var paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi. Šādi noziegumi ir: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība. Piedāvātais jaunais regulējums balstās Stambulas konvencijas apgalvojumā, ka vardarbība rodas nevienlīdzīgā varas sadalījumā starp vīriešiem un sievietēm. Kaut gan vardarbībai ir ļoti daudz citu cēloņu, kas sakņojas gan personīgajā, gan kopienas, gan sabiedrības līmeņa problēmās. Sašaurinot vardarbības jēdzienu līdz tā saucamajai šķiru cīņai jeb dzimumu varas sadalījumam, tiek veicināta dzimumu polarizācija un zēnu un vīriešu diskriminācija. Ziņojumā ir teikts, ka “uz sociālā dzimuma balstītās vardarbības pamatā ir sociālā dzimuma stereotipi, patriarhālās struktūras un varas asimetrija.” Mēs nepiekrītam ES dibināšanas līguma 83.panta pirmajā daļā ietverto īpaši smago noziegumu uzskaitījuma paplašināšanai un aicinām Eiropas Parlamenta deputātus 2021.gada 13.septembrī balsot PRET ziņojumu “Identifying gender-based violence as a new area of crime listed in Article 83(1) TFEU”[1]. Aicinām Tieslietu, Labklājības un Ārlietu ministrus nodrošināt, ka ministriju ierēdņi, piedaloties ES līmeņa darba grupās, neatbalsta ideoloģisku dokumentu virzību un nodrošina, ka ES līmenī Latvijas intereses tiek pārstāvētas, balstoties uz LR Satversmē definētajām vērtībām. 1. Biedrība “Asociācija Ģimene” 2. Latvijas vīru biedrība 3. Biedrība “Peripatos” 4. Biedrība “Vecāku Alianse” 5. Biedrība Ģimenes izglītības un attīstības fonds “ĀBEĻZIEDS” 6. Latvijas Daudzbērnu... Lasīt tālāk
Eiropas Parlamenta deputāti rudens sesijā (13.septembrī) balsos par ziņojumu, kurā ir ietverts lēmums pielīdzināt ar sociālo dzimumu saistīto vardarbību (gender based violence) ES dibināšanas līguma 83.panta pirmajā daļā noteiktajiem smagajiem noziegumiem. ES dibināšanas līguma 83. pants: 1. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi. Tās ir šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība. Pamatojoties uz noziedzības attīstību, Padome var pieņemt lēmumu, precizējot citas noziegumu jomas, kuras atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi. Tas nozīmē, ka gender based violence jeb uz sociālā dzimuma balstīta vardarbība (emocionālā, fiziskā, seksuālā, ekonomiskā) tiks pielīdzināta tādiem smagiem noziegumiem kā ieroču un nelegālo narkotiku tirdzniecība, organizētā noziedzība u.c. Eiropas Parlamentā aktīvi virzītā gender based violence ES direktīva būtībā dublē Stambulas konvencijas regulējumu, ar mērķi uzspiest sociālā dzimuma (gender) konceptu visām ES dalībvalstīm, īpaši tādām, kuras nav ratificējušas Stambulas konvenciju (Bugārija, Čehija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Slovākija). Jaunā regulējuma pamatā tiek izmantots pētījums, kas veikts atsaucoties uz ES dibināšanas līguma 83.panta pirmo daļu, kas sevī ietver smagus noziegumus, nevis emocionālo vardarbību un LGBT tiesības. Tā ir patvaļīga ES dibināšanas līguma interpretācija! Tāpat pētījumā tiek lietoti dati par vardarbību Lielbritānijā, kas vairs nav ES dalībvalsts. Piedāvātais Eiropas parlamenta lēmuma teksts: Article 1 Gender-based violence is hereby identified as an area of crime that meets the... Lasīt tālāk
