Pēdējā laikā, diskutējot par Stambulas konvencijas denonsēšanu, bieži izskan pārmetumi, ka process notiek pārāk strauji. Tomēr, ja aplūkojam Stambulas konvencijas izstrādes gaitu, redzams, ka tās izstrāde jau sākotnēji notika ļoti sasteigti. Turklāt, lai gan konvencija paredz vardarbības izskaušanu ģimenēs, tās izstrādes procesā netika iesaistīts nevalstisko organizāciju loks, kas nodrošina tieši ģimenes tiesību pārstāvību vai strādā ar atbalstu ģimenēm. Izstrādē piedalījās tikai feminisma un lgbt organizācijas Nevalstiskās organizācijas (NVO), kas piedalījās Stambulas konvencijas izstrādes procesā (2009. –2011. gadā): European Women’s Lobby (EWL) / Lobby Européen des FemmesAmnesty InternationalWomen Against Violence Europe (WAVE)International Lesbian, Gay, Bisexual, Trans and Intersex Association (ILGA-Europe)European Group of National Human Rights Institutions (ENNHRI)European Institute for Gender Equality (EIGE) Stambulas konvencijas izstrādes procesā viena no būtiskākajām problēmām bija līdzsvara trūkums starp iesaistītajām pusēm. Konvencijas tekstu galvenokārt veidoja eksperti un nevalstiskās organizācijas, kuru darbība un skatījums bija ietekmēts no feministiskās un gender ideoloģijas pieejas. Procesā netika iesaistītas ģimenes tiesību jomā specializētas starptautiskas organizācijas, kā arī netika veikta plaša konsultācija nacionālā līmenī ar institūcijām un organizācijām, kas ikdienā strādā ar ģimenēm un vardarbības novēršanu praksē. Stambulas konvencija ir izstrādāta lielā steigā CAHVIO (Ad Hoc Committee on Preventing and Combating Violence against Women and Domestic Violence) sanāksmju grafiks, kas saistīts ar Stambulas konvencijas izstrādi (visas sanāksmes notika Strasbūrā). Nr.SanāksmeDatumi1.1. CAHVIO sanāksme6.–8. aprīlis 2009.2.2. CAHVIO sanāksme25.–27. maijs 2009.3.3. CAHVIO sanāksme1.–3. decembris 2009.4.4. CAHVIO sanāksme22.–24. februāris 2010.5.5. CAHVIO sanāksme29. jūnijs – 2. jūlijs 2010.6.6. CAHVIO sanāksme27.–30. septembris 2010.7.7. CAHVIO sanāksme8.–10. novembris 2010.8.8. CAHVIO sanāksme13.–17. decembris 2010.9.9. CAHVIO sanāksme18.–21. janvāris 2011. Ja salīdzinām Stambulas konvencijas izstrādes ilgumu ar citām nozīmīgām cilvēktiesību konvencijām, redzams, ka tā bija ļoti sasteigta: KonvencijaIzstrādes periodsAptuvenais ilgumsANO CEDAW (Konvencija... Lasīt tālāk
Kā zināms, šodien Saeimā plānots balsojums par lēmuma projekta “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāku virzību” nodošanu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Iepriekšējā kolektīvā iesnieguma izskatīšana norisinājās 6. septembrī Saeimas Ārlietu komisijas sēdē. Biedrība “Asociācija “Ģimene”” atkārtoti vēršas ar aicinājumu izturēties kritiski pret nodomu ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija) un tā vietā vērsties pret reāliem vardarbības cēloņiem sabiedrībā. Biedrība nosūtījusi atklātu vēstuli Saeimas Ārlietu komisijai, Saeimas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijai, Pārresoru koordinācijas centram un Labklājības ministrijai ar izklāstu un viedokli par to, kādēļ Stambulas konvencija ir uzlūkojama kā nekvalitatīvs dokuments. “Šis dokuments šauri skatās uz vardarbības pret sievieti cēloņiem, koncentrējoties tikai uz vienu vardarbības cēloni – nevienlīdzīgu varas sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība. Vardarbības cēloņi ir daudzveidīgi, un uz vardarbību nedrīkst skatīties tikai caur viena cēloņa prizmu,” pauž biedrības “Asociācija “Ģimene”” valdes priekšsēdētājs Rihards Kostigovs. Lai uzskatāmāk parādītu vardarbības cēloņu daudzveidību, vēstulē sniegts ieskats vardarbības cēloņu personīgajos un sociālajos aspektos, kurus Stambulas konvencija nerisina. Personiskie vardarbības cēloņi sevī ietver gan psiholoģiskos, gan emocionālos, gan arī kognitīvos faktorus, savukārt sociālie cēloņi aptver ģimenes vides faktorus un ekonomiskās un sociālās atšķirības. Personīgie vardarbības cēloņi – Psiholoģiskie faktori: Psihiskās veselības problēmas: personas ar neārstētiem garīgās veselības traucējumiem, piemēram, depresiju, bipolāriem traucējumiem vai citiem personības traucējumiem, var būt vairāk tendētas uz vardarbīgu uzvedību.Psihotropo vielu lietošana: alkohola vai narkotiku pārmērīga lietošana var pasliktināt spriestspēju un palielināt agresīvas uzvedības iespējamību. Emocionālie faktori: Dusmas un neapmierinātība: apspiestas dusmas, neapmierinātība vai temperamenta īpatnības... Lasīt tālāk
Latvijas Republikas prezidentam Edgaram RinkevičamMinistru prezidentam Krišjānim KariņamSaeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam Augsti godātās Ekselences, baisā slepkavība Jēkabpilī un citu notikumu upuru liecības ar jaunu intensitāti izgaismo vajadzību savaldīt varmākas un izskaust vardarbības cēloņus. Pilnībā atbalstot katru iniciatīvu, kas veicina šī mērķa sasniegšanu, mēs ar bažām vērojam, ka īstas darbības vietā notiek politisks aktīvisms, lai panāktu neskaidrās, pārprotamās un īstenībai neatbilstošās Stambulas konvencijas ratifikāciju, kura vardarbības apkarošanai nepiedāvā nekādus soļus, kuri jau nebūtu paredzēti Latvijas likumos, toties var veicināt apstākļus, kuros vardarbība vairojas. Mūsu ieskatā Stambulas konvencijas ratifikācija nav Latvijai labākais veids, kā risināt vardarbības problēmu ģimenēs, skolās un savstarpējās attiecībās. Atsaukšanās uz to, ka Eiropas Savienības valstu vairākums konvenciju ir ratificējušas, jeb Consensus gentium, ir viena no klasiskajām argumentācijas kļūdām. Latvija izpilda un pārsniedz savas saistības aizsardzības jomā. Miera laikā tā rūpīgi seko ES direktīvām un kara apstākļos ir viena no aktīvākajām Eiropas kopīgās politikas veidotājām. Latvijai nav jāpierāda sava vieta Eiropā, pievienojoties pretrunīgam dokumentam, kas mēģina aptvert sabiedrības ar ļoti atšķirīgiem tikumiem un attiecību modeļiem. Tas, kas mēģina derēt visam, īsti neder nekam. Izteikumus, kuri atbilst dzīves apstākļiem vienā zemē, var destruktīvi izmantot citur. Mums ir jālieto brīvība nepieļaut kļūdas, kuras pieļāvuši mūsu partneri. Jautājumos, kas skar mūsu vietējo dzīvesveidu, tradīcijas un vērtības, valsts vadītājiem ir jārūpējas tieši par Latvijas iedzīvotāju labklājību. Mūsu kopīgs pienākums ir veltīt spēkus un uzmanību vardarbības novēršanai Latvijā ar likumos jau paredzētajiem līdzekļiem, un, ja vajadzīgs, izveidot pašiem savu, Latvijai piemērotu apņemšanās dokumentu bez slēptas politiskās dienaskārtības, kas būtu balstīts veselīgā, cēloņu un seku izvērtējumā un sakņotos vērtībās, kuras ir nostiprinātas mūsu valsts Satversmē un Civillikumā. No fiziskas vardarbības ģimenē parasti cieš sievietes un bērni.... Lasīt tālāk
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 2.augustā skatīja un ar klātienes balsojumu atbalstīja vairāk nekā 13 tūkstošu pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai”. Pret šo kolektīvo iesniegumu un par Stambulas konvencijas ratifikāciju iestājās gan deputāti no “Jaunās Vienotības” un “Progresīvajiem”, gan Labklājības un Tieslietu ministrijas pārstāvji, paužot savu nostāju diskusijās pirms balsojuma. Tomēr komisijas balsojumā ar 9 balsīm PAR (LPV, ZZS, NA, AS un “Stabilitātei”) un 2 balsīm PRET (“Progresīvie”) atbalstīja kolektīvo iesniegumu par nepievienošanos Stambulas konvencijai. Saeimas Juridiskā biroja iepriekšējo iebildumu dēļ balsojumā nepiedalījās “Jaunās Vienotības” deputāti, kuri bija pieslēgušies sēdei attālināti. Šobrīd kolektīvais iesniegums tiek nodots tālāk Ārlietu komisijai, kura to iesniegs Saeimas balsojumam kādā no turpmākajām plenārsēdēm.Kā norāda biedrības “Vecāku alianse” pārstāvis un iniciatīvas “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” iesniedzējs Andris Šimfs, kopš 2016. gada, kad iniciatīva tika iesniegta manabalss.lv, nav mainījies tās uzstādījums.Uzrunājot deputātus, viņš skaidroja, ka “kā toreiz, tā arī tagad 2023.gadā uzskatu, ka Latvijai nav vajadzīga Stambulas konvencija, lai pasargātu sievietes un bērnus no vardarbības. Tāpat uzskatu, ka Latvijas sabiedrība ir jāpasargā no Stambulas konvencijā ietvertajām sociāli konstruētajām dzimumu lomām. Latvijas likumi jau šobrīd sargā no vadarbības jebkuru cilvēku neatkarīgi no dzimuma, līdz ar to ideoloģiski piesātinātas Stambulas konvencijas ratificēšana nav nepieciešama.”Kolektīvā iesnieguma autori norāda, ka, lai gan vardarbība ir nopietna un risināma problēma, “Stambulas konvencija nepiedāvā kvalitatīvi būtiskus pasākumus vardarbības novēršanai sabiedrībā papildus tiem, ko Latvijā jau nodrošina esošā likumdošana”. Toties tā papildus valstij uzliek smagu ideoloģisku apgrūtinājumu – fundamentāli pārveidot sabiedrību.A.Šimfs aicināja deputātus pievērst uzmanību, ka par šo iniciatīvu ir parakstījušies 13 649 Latvijas pilsoņi, kuri tādā veidā pauž rūpi par Latvijas nākotni un sociālo realitāti, kurā... Lasīt tālāk
Biedrība “Asociācija “Ģimene””, izskatot likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” (23-TA-1622) kopumā neatbalsta šī likumprojekta virzību, pamatojoties uz šādiem argumentiem: Stambulas konvencijas ratificēšana, pievienojot tai interpretatīvu deklarāciju, nemazina tās riskus. Pirmkārt, Stambulas konvencijas 78.pants izslēdz iespēju ratificēt konvenciju ar atrunām (izņemot atsevišķus specifiskus jautājumus). Starptautiskajās tiesībās pastāv iespēja pievienot konvencijai tā sauktās “interpretatīvās deklarācijas”, ar kurām valsts skaidro kā šī valsts savā teritorijā interpretēs neskaidrus, izplūdušus un pārāk vispārīgus starptautisko līgumu terminus. Tomēr šīs deklarācijas nevar mainīt vai izslēgt starptautiskā līguma (atsevišķu) noteikumu tiesiskās sekas (skat. ANO Starptautisko tiesību Komisijas 2011.gadā izstrādātās Vadlīnijas par atrunu praksi līgumiem[1]) Pretējā gadījumā šāda deklarācija var tikt atzīta par atrunu un attiecīgi par nepieļaujamu. Saskaņā ar konvencijas 66.panta pirmo daļu uzraugošā institūcija GREVIO “uzrauga, kā Konvencijas dalībvalstis īsteno šo Konvenciju”. Tas nozīmē, ka tieši GREVIO ir piešķirtas tiesības interpretēt konvenciju un šobrīd atsevišķi tiesību zinātnieku rosina diskusiju, kurā GREVIO tiek mudināta izmantot tai ar konvenciju piešķirto kompetenci un vērtēt konvenciju ratificējušo valstu pievienoto atrunu (deklarāciju) pieļaujamību[2]. Tas nozīmē, ka jebkādu atrunu / intrpretatīvo deklarāciju pievienošana konvencijai negarantē, ka Latvija varēs izvairīties no tai nepieņemamu konvencijas noteikumu vai jēdzienu piemērošanas tādā izpratnē, kā to izprot konvencijas autori un uzraugošā institūcija GREVIO, jo šādas atrunas / deklarācijas var vēlāk tikt atzītas par nepieļaujamām, tādējādi padarot konvenciju saistošu valstij tādā apmērā un izpratnē, kā to ir iecerējuši konvencijas autori. 2. Konvencijas Preambulā teikts: “atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība.” Tādējādi ne tikai tiek noliegta vīriešu... Lasīt tālāk
