23 Latvijas nevalstiskās organizācijas ir paudušas publisku atbalstu Somijas parlamenta deputātei Päivi Räsänen saistībā ar Somijas Augstākās tiesas spriedumu un ilgstošo tiesvedību par viņas publiski paustajiem reliģiskajiem uzskatiem. Pēdējo gadu laikā Päivi Räsänen lieta ir kļuvusi par nozīmīgu vārda, ticības un pārliecības brīvības pārbaudi ne tikai Somijā, bet arī plašāk Eiropā. Latvijas nevalstiskās organizācijas uzsver, ka demokrātiskā sabiedrībā vārda un reliģijas brīvība ir būtiskas pamattiesības, kuras jāaizsargā un jāstiprina. Organizācijas savā vēstulē pauž arī bažas par tendenci, ka, aizsedzoties ar “naida runas” jēdzienu, praksē tiek ierobežota vārda un reliģijas brīvība. Tiek norādīts, ka pastāv risks, ka sarežģīti un sabiedrībā neviennozīmīgi vērtējami jautājumi var tikt padarīti par “tabu” tēmām, par kurām cilvēki baidās brīvi izteikties. Latvijas NVO uzskata, ka šī lieta var kļūt par nozīmīgu precedentu, kas ietekmēs vārda un ticības brīvības robežas Eiropā, un tādēļ izsaka solidaritāti Päivi Räsänen, novēlot izturību un spēku turpmākajā darbā. Atbalsta vēstules teksts: Publiska Latvijas nevalstisko organizāciju atbalsta vēstule Somijas parlamenta deputātei Päivi Räsänen kundzei Cienījamā Päivi Räsänen! Latvijas nevalstiskās organizācijas izsaka Jums patiesu atbalstu saistībā ar Somijas Augstākās tiesas spriedumu un ilgstošo tiesvedību, ar kuru Jūs esat saskārusies saistībā ar savu reliģisko pārliecību un publiski paustajiem uzskatiem. Ar lielu cieņu esam sekojuši Jūsu lietai, kas pēdējo gadu laikā kļuvusi par nozīmīgu vārda, ticības un pārliecības brīvības pārbaudi ne tikai Somijā, bet visā Eiropā. Īpaši novērtējam Jūsu drosmi, nelokāmību un cieņpilno attieksmi, aizstāvot tiesības paust savu pārliecību demokrātiskā sabiedrībā. Mūsuprāt, demokrātiskas sabiedrības pamats ir vārda un ticības brīvība. Ikvienam cilvēkam ir tiesības paust savus uzskatus, balstoties savā reliģiskajā un filozofiskajā pārliecībā, tostarp diskutēt par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, arī atsaucoties uz reliģiskiem tekstiem. Eiropas Cilvēktiesību... Lasīt tālāk
Bērnu tiesību aizsardzības likums (turpmāk – BTAL) skar katru Latvijas ģimeni, kurā aug bērni. Tādēļ pēdējās nedēļās raisījās asas diskusijas par atvērto BTAL un jautājumiem saistībā ar bērna identitāti. 2021. gada 11. novembrī Saeimas deputātiem balsojumam tika nodots arī BTAL 50. panta pirmās daļas grozījums, kurš ietvēra priekšlikumu iekļaut definējumu “bērna bioloģiskā dzimuma identitāte”. BTAL šī gada sākumā tika atvērts, lai tajā nostiprinātu regulējumu, kas paredz atbildību par nolaidību jeb bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšanu, bērna pamešanu novārtā un bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Lai sagatavotu likumprojektu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izveidoja darba grupu, kurā diskusijas notika ar Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas, nodibinājuma “Centrs Dardedze”, Latvijas sociālo darbinieku biedrības, SOS Bērnu ciemata asociācijas, Latvijas Bērnu foruma un citiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Kā tika izvēlēti minētie pārstāvji, nav skaidrs, jo citām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas strādā bērnu tiesību un ģimenes vērtību aizsardzības jomā, uzaicinājums piedalīties darba grupā netika nosūtīts. Likumu pieņemšanas parastā kārtība nosaka, ka tie tiek skatīti trīs lasījumos. Pēc pirmā un otrā lasījuma ir iespējams iesniegt priekšlikumus un precizējumus likumā, ko var darīt Saeimas deputāti, Saeimas struktūrvienības un ministrijas. Visi priekšlikumi tiek skatīti attiecīgajā Saeimas komisijā. NVO var izteikt viedokli, kas nav juridiski saistošs. Ņemot vērā, ka vecāku organizāciju neizpratni radīja pārraidītais seriāls bērniem “Uzticamais draugs Dūpijs”, kurš kopš 2020. gada 6. septembra tika pārraidīts svētdienas rītos LTV1 kanālā, kurā vienā no sērijām bērni vecumā 3-6 gadiem tika iepazīstināti ar puiku, kurš pārģērbjas meitenes drēbēs un priecājas, ka ir princese, deputāte Jūlija Stepaņenko, līdztekus citiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, iesniedza... Lasīt tālāk
