Vairāk kā 100 NVO ir parakstījušas vēstuli Tieslietu ministram Jānim Bordānam, kurā ir pausti iebildumi pret steigā virzītajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz kā atbildību pastiprinošo apstākli noteikt “sociālo naidu”, saistot to ar seksuālo orientāciju, kas paver iespējas plaši interpretēt nodarījumus, vadoties no ideoloģiskas pārliecības. “Uzskatām, ka no sākotnēji labā nodoma, kas paredzēja aizstāvēt cilvēkus pret cieņu aizskarošiem komentāriem vai uzvedības, “naida runas” koncepts tiek pārvērsts par manipulācijas un cenzūras ieroci lielākoties radikāli galēji liberāli noskaņoto cilvēku rokās. Nav pieļaujams, ka Krimināllikumā tiek iestrādātas normas, pamatotas ideoloģiskos apsvērumos”, atzīst “Latvijas vīru biedrības” vadītājs Andars Ignacs. Tieslietu ministram J. Bordānam nosūtītajā vēstulē uzsvērts, ka līdzšinējā citu valstu pieredze pierāda, ka manipulācijas ar plaši interpretējamo “naida runas” jēdzienu vērstas galvenokārt uz to, lai ierbežotu cilvēka vārda un rīcības brīvību, kas ir viena no demokrātisku valstu pamatvērtībām. Vēstules autori pamatoti norāda uz bīstamību, kuru rada vēlme no Krimināllikuma 150.panta izņemt nosacījumu par būtiska kaitējuma nodarīšanu. Kā norāda juridisko zinātņu eksperti šobrīd, lai varētu notiesāt cilvēku pēc Krimināllikuma 150. panta, apsūdzībai ir jāpierāda, ka inkriminētie vārdi vai raksti ir nodarījuši būtisku kaitējumu (protams, vai tas ir “būtisks”, ir jāizvērtē tiesai), savukārt pēc grozījumu spēkā stāšanās šādas prasības vairs nebūs. Tātad notiesāt cilvēku par “nepareiza” viedokļa paušanu būs daudz vieglāk. “Ir acīmredzami, ka, virzot grozījumus Krimināllikumā, daži politiskie spēki pilnīgi nepamatoti un pretēji izmeklēšanas rezultātiem izmanto Tukuma traģēdiju savu reitingu celšanai, nedomājot par sabiedrības kopējo labumu. Piedāvātie likuma grozījumi neradīs lielāku iecietību un cieņu vienai sabiedrības grupai pret otru, bet gan radīs pretēju efektu – rosinās neiecietību, konfrontāciju, vārda un domas brīvības ierobežošanu, vienas sabiedrības grupas izcelšanu pār citā”, pauž biedrības “Asociācija ģimene” valdes priekšsēdētaja Ilona Bremze, “ uzskatām, ka ir nepieļaujami izmantot bojā gājušā Normunda Kindzuļa nelaimi politisko mērķu sasniegšanai.”... Lasīt tālāk
Naida runa. Populārs vārdu salikums, kas tiek lietots arvien biežāk. No sākotnēji labā nodoma, kas paredzēja aizstāvēt cilvēkus pret cieņu aizskarošiem komentāriem vai uzvedību, tas ir pārvērties par manipulācijas un cenzūras ieroci lielākoties galēji liberāli noskaņoto cilvēku rokās. Arvien biežāk parādās izteikumi, ka mūsdienās visneaizsargātākā cilvēku kategorija ir balstas ādas krāsas vīrietis ar kristīgu pasaules redzējumu, jo viņš ietilpst vismazāk aizsargāto kategoriju sarakstos. Lai apkarotu naida runu, tiek izdoti dažāda līmeņa dokumenti – sākot ar ANO stratēģiju un rīcības plāniem, beidzot ar nacionālajiem dokumentiem. Atverot ANO stratēģiju un rīcības plānunaida runas ierobežošanai (pieņemts 2020.gada augustā), dokumenta saitē var redzēt, ka dokuments ir ietverts sadaļā “genocīda prevencija” (genocideprevention). Tātad ANO naida runu pielidzina genocīdam. ANO piedāvā šādu naida runas definīciju: “Jebkāda veida mutvārdu, rakstveida vai uzvedības komunikācija, kas uzbrūk vai lieto nievājošu vai diskriminējošu izteiksmi, kas attiecināma uz personu vai personu grupu, balstoties uz viņu identitāti jeb citiem vārdiem sakot, balstoties uz viņu reliģisko, etnisko, nacionālo, rases, ādas krāsas, izcelsmes, dzimuma (gender) vai citu identitātes faktoru.” (“any kind of communication in speech, writing or behaviour, that attacks or uses pejorative or discriminatory language with reference to a person or a group on the basis of who they are, in other words, based on their religion, ethnicity, nationality, race, colour, descent, gender or other identity factor”.) Kā redzams, mūsdienās ir ļoti plašs klāsts ar iespējām būt aizvainotam un vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, lai pierādītu savu aizvainojuma pakāpi. Līdz šim visskaļākie cīnītāji pret naida runu, ko pierādījuši 2020.gada notikumi, ir organizācijas, kas iestājas pret rasismu (piemēram, blacklivesmatter kustība ASV) un par LGBT (lezbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu) tiesībām. Turklāt organizācijas, kas cīnās, piemēram, par LGBT tiesībām, bieži vien cieši sadarbojas ar feministiskajām organizācijām un... Lasīt tālāk
