Valsts prezidenta kancelejā notika konsultatīva sanāksme saistībā ar Saeimā pieņemtajiem Izglītības likuma grozījumiem un to iespējamo nodošanu otrreizējai caurlūkošanai. Šādu sanāksmju mērķis ir uzklausīt dažādu iesaistīto pušu argumentus gadījumos, kad pastāv būtiskas domstarpības par likuma atbilstību Satversmei, starptautiskajām saistībām un labas likumdošanas principiem. Grozījumu virzītāju argumenti Grozījumu virzītāji uzsvēra valsts lomu izglītības sistēmas kvalitātes nodrošināšanā un nepieciešamību pēc vienotāka regulējuma. Tika pausts viedoklis, ka valstij ir pienākums aktīvāk iesaistīties izglītības formu uzraudzībā, lai nodrošinātu bērnu intereses, īpaši pamatizglītības posmā.Argumentācijā izskanēja uzstādījums, ka centralizēta pieeja ļaujot labāk izvērtēt izglītības kvalitāti un vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem, un ka pašvaldību iesaiste šajā procesā esot nepieciešama kā papildu drošības mehānisms. Grozījumu kritiķu argumenti Sanāksmē izskanēja arī būtiski iebildumi pret piedāvāto regulējumu.Tika uzsvērts, ka starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos, kuros Latvija ir dalībvalsts, ir nostiprināts princips, ka vecāki ir bērna primārie aprūpētāji un pēc noklusējuma vislabāk spēj izvērtēt bērna intereses. Šajā kontekstā tika norādīts, ka piedāvātie grozījumi maina šo loģiku, padarot vecāku izvēli atkarīgu no administratīva apstiprinājuma.Vairāki runātāji akcentēja, ka ierobežojumiem tālmācībai un izglītībai ģimenē būtu jābūt izņēmuma gadījumiem, kas tiek piemēroti individuāli, ja pastāv konkrēts apdraudējums bērna interesēm. Vispārējs atļaujas režīms visām ģimenēm tika raksturots kā nesamērīgs un nepietiekami pamatots ar pierādījumiem. Tika vērsta uzmanība arī uz likumdošanas procesu, norādot, ka izglītības ģimenē ierobežojumi tika iekļauti tikai trešajā lasījumā, bez atbilstošas iepriekšējas sabiedriskās diskusijas un ietekmes izvērtējuma. Tas, pēc sanāksmes dalībnieku domām, grauj uzticēšanos likumdevējam un neatbilst labas likumdošanas principiem.Plašākā kontekstā tika uzsvērts, ka šie grozījumi tiek virzīti laikā, kad vienlaikus ir samazināta vai pārskatīta valsts līdzdalība privātās izglītības finansēšanā. Rezultātā vecāku reālās iespējas izvēlēties alternatīvas izglītības formas kļūst arvien ierobežotākas, pat ja formāli tiesības... Lasīt tālāk
Sākoties jaunajam mācību gadam, partija VIENOTĪBA Saeimas deputātes A.Čakšas personā iesniedza priekšlikumu veikt izmaiņas Izglītības likumā, svītrojot jēdzienu “tikumība”. 2015.gadā veiktie grozījumi Izglītības likumā papildināja likumu ar jaunu pantu: 10.1 pants. Izglītība un tikumība (1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. (2) Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Tāpat jaunie grozījumi paredzēja uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs, kā arī kārtību, kādā izvērtējama informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība šā likuma mērķī ietvertās izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī šīs izvērtēšanas kritērijus. Jauns pants Izglītības likumā 2015.gadā tika pievienots, jo līdz šim Izglītības likuma mērķis noteica: nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja: (…) tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos. Taču Ministru kabinets nebija noteicis kārtību, kādā šis mērķis tiks sasniegts. Grozījumu rezultātā Ministru kabinets izstrādāja vadlīnijas, kas tika izdiskutētas darba grupā, kurā piedalījās dažādas valsts pārvaldes iestādes, kā arī nevalstistās organizācijas. Vadlīniju sagatavošanas procesā Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības satura centrs uzklausīja vairāk nekā 20 nevalstiskās organizācijas un citas institūcijas (piemēram, biedrība “Asociācija Ģimene”, biedrība “E.L.P.A.”, biedrība „Papardes zieds“, biedrība „Centrs Marta”, Latvijas Tradicionālās kultūras asociācija, Latviešu identitātes atbalsta biedrība, Latvijas Vecāku forums, Latvijas Pedagogu Dome, biedrība “Īsta Mīlestība Gaida”, nodibinājums “Māras loks”, biedrība... Lasīt tālāk
