Bulgārijas Konstitucionālā tiesa ar absolūtu balsu vairākumu otrdien, 26.oktobrī, lēma, ka valsts konstitūcijā un valodā terminam “dzimums” ir tikai bioloģiskā nozīme, tas atbilst ES tiesību aktiem un ir Bulgārijas nacionālās konstitucionālās identitātes izpausme. Šis jautājums tika aplūkots caur trim galvenajām jomām – laulību, maternitātes aizsardzību un tradicionālām vērtībām, jo īpaši austrumu Pareizticību, ko atzīst lielākā daļa Bulgārijas pilsoņu. Balstās uz vērtībām Satversmes tiesa uzsvēra, ka arī Bulgārijā ir noteikta prasība laulātajiem būt pretējā dzimuma pārstāvjiem, tāpat kā tas ir tādās valstīs kā Slovākija, Horvātija, Ungārija, Latvija, Polija un Lietuva. Tika skaidrots, ka šīs minētās tautas atsevišķos vēsturiskos brīžos ir apzinājušās nepieciešamību apliecināt savu politisko un nacionālo identitāti, kas arī izskaidro viņu “pieķeršanos ģimenes vērtībām kā dabiskajam atbalstam un patvērumam, saskaroties ar visa veida izaicinājumiem, kas pārbauda tautas kā kopienas izdzīvošanu”. Papildus tika skaidrots, ka, lai arī valsts un baznīca ir nošķirtas, un valstī tiek piekoptas arī citas reliģijas, “tomēr pamatlikumā, kas ir valsts tiesību sistēmas pamats, pasludināta noteiktā reliģija kā tradicionālā, tas izpaužas lielākoties šo konstitucionālo jēdzienu interpretācijā un precizēšanā, kuri ne tik tālā pagātnē ir bijuši pakļauti tiesiskam regulējumam tieši ar šīs reliģijas normām”. Satversmes tiesa norādīja, ka pēc Bulgārijas valsts un pareizticīgās baznīcas attiecību vēsturiskas analīzes ir jāievēro “vērtību normatīvi” un “sabiedrībā iedibinātās un interpretācijas priekšmetam atbilstošas vērtības, kas izriet no citām normatīvajām sistēmām, piemēram, reliģijas, morāles un paražām”. Tādējādi konstitucionālie tiesneši nonāca pie secinājuma, ka jēdziena “dzimums” izpratnē konstitucionālais likumdevējs 1991.gadā nav iekļāvis citu saturu, kā vien tradicionālo, tas ir – bioloģisko. Noraida dzimumu kā sociālo konstruktu Konstitucionālā lieta tika ierosināta saistībā ar Augstākās Kasācijas tiesas Civillietu tiesu palātas jautājumu, vai jēdzienu “dzimums” var saprast arī... Lasīt tālāk
33 Latvijas nevalstiskās organizācijas iestājas pret ES piedāvājumu paplašināt ES dibināšanas līguma 83.panta pirmajā daļā ietverto noziegumu sarakstu, iekļaujot tajā ar sociālo dzimumu saistīto vardarbību (gender based violence) Minētais pants paredz, ka Eiropas Parlaments un Padome var paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi. Šādi noziegumi ir: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība. Piedāvātais jaunais regulējums balstās Stambulas konvencijas apgalvojumā, ka vardarbība rodas nevienlīdzīgā varas sadalījumā starp vīriešiem un sievietēm. Kaut gan vardarbībai ir ļoti daudz citu cēloņu, kas sakņojas gan personīgajā, gan kopienas, gan sabiedrības līmeņa problēmās. Sašaurinot vardarbības jēdzienu līdz tā saucamajai šķiru cīņai jeb dzimumu varas sadalījumam, tiek veicināta dzimumu polarizācija un zēnu un vīriešu diskriminācija. Ziņojumā ir teikts, ka “uz sociālā dzimuma balstītās vardarbības pamatā ir sociālā dzimuma stereotipi, patriarhālās struktūras un varas asimetrija.” Mēs nepiekrītam ES dibināšanas līguma 83.panta pirmajā daļā ietverto īpaši smago noziegumu uzskaitījuma paplašināšanai un aicinām Eiropas Parlamenta deputātus 2021.gada 13.septembrī balsot PRET ziņojumu “Identifying gender-based violence as a new area of crime listed in Article 83(1) TFEU”[1]. Aicinām Tieslietu, Labklājības un Ārlietu ministrus nodrošināt, ka ministriju ierēdņi, piedaloties ES līmeņa darba grupās, neatbalsta ideoloģisku dokumentu virzību un nodrošina, ka ES līmenī Latvijas intereses tiek pārstāvētas, balstoties uz LR Satversmē definētajām vērtībām. 1. Biedrība “Asociācija Ģimene” 2. Latvijas vīru biedrība 3. Biedrība “Peripatos” 4. Biedrība “Vecāku Alianse” 5. Biedrība Ģimenes izglītības un attīstības fonds “ĀBEĻZIEDS” 6. Latvijas Daudzbērnu... Lasīt tālāk
Eiropas Parlamenta deputāti rudens sesijā (13.septembrī) balsos par ziņojumu, kurā ir ietverts lēmums pielīdzināt ar sociālo dzimumu saistīto vardarbību (gender based violence) ES dibināšanas līguma 83.panta pirmajā daļā noteiktajiem smagajiem noziegumiem. ES dibināšanas līguma 83. pants: 1. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi. Tās ir šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība. Pamatojoties uz noziedzības attīstību, Padome var pieņemt lēmumu, precizējot citas noziegumu jomas, kuras atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi. Tas nozīmē, ka gender based violence jeb uz sociālā dzimuma balstīta vardarbība (emocionālā, fiziskā, seksuālā, ekonomiskā) tiks pielīdzināta tādiem smagiem noziegumiem kā ieroču un nelegālo narkotiku tirdzniecība, organizētā noziedzība u.c. Eiropas Parlamentā aktīvi virzītā gender based violence ES direktīva būtībā dublē Stambulas konvencijas regulējumu, ar mērķi uzspiest sociālā dzimuma (gender) konceptu visām ES dalībvalstīm, īpaši tādām, kuras nav ratificējušas Stambulas konvenciju (Bugārija, Čehija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Slovākija). Jaunā regulējuma pamatā tiek izmantots pētījums, kas veikts atsaucoties uz ES dibināšanas līguma 83.panta pirmo daļu, kas sevī ietver smagus noziegumus, nevis emocionālo vardarbību un LGBT tiesības. Tā ir patvaļīga ES dibināšanas līguma interpretācija! Tāpat pētījumā tiek lietoti dati par vardarbību Lielbritānijā, kas vairs nav ES dalībvalsts. Piedāvātais Eiropas parlamenta lēmuma teksts: Article 1 Gender-based violence is hereby identified as an area of crime that meets the... Lasīt tālāk
Ungārijas parlaments pirms nedēļas apstiprināja likumprojektu, kurā noteikts, ka tiek aizliegtas izglītības programmas un materiāli, kas nepilngadīgo vidū popularizē homoseksualitāti, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu. Cita starpā likums paredz arī aizliegt bērniem un jauniešiem piekļuvi grāmatām un filmām, kurās attēlotas seksuālās minoritātes. Šīs normas iekļautas plašākā paketē, kas paredz stingrākus sodus par seksuāliem noziegumiem pret bērniem un jauniešiem, kā arī “pedofilu reģistra” izveidi. Savukārt, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, bez valdības un Latvijas sabiedrības deleģējuma Eiropas lietu ministru sanāksmē ir parakstījis dokumentu, uz kā pamata tiek nosodīts jaunais Ungārijas likums un ir izteikts aicinājums EK vērsties pret Ungāriju ES Tiesā. “Ungārijas parlaments šo jauno likumu atbalstīja ar vairāk nekā pārliecinošu balsu vairākumu, tādējādi paužot ungāru tautas gribu. Uzsveram, tas ir ievēlēts demokrātiskā ceļā! Varam apskaust Ungārijas ģimenes, jo tur politiķi un valsts vadītāji ar Ministru prezidentu Viktoru Orbanu priekšgalā patiesi rūpējas ne tikai par demogrāfiju un ģimeņu izaugsmi, bet arī par bērnu drošību un labklājību. Ungārija visu iepriekšējo desmitgadi ir bijusi Latvijai par piemēru kā jārisina demogrāfijas un ģimenes politikas darbs, lai neiestātos demogrāfiskā ziema un tauta neizmirtu. Mūsu pacietības mērs attiecībā uz Kariņa kunga rīcību ir izsmelts. Līdzšinējā pieredze liecina, ka viņam ir pilnīgi vienaldzīgas Latvijas ģimeņu vajadzības un demogrāfijas jautājumi. Kariņa kungs kā Demogrāfisko lietu padomes priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vēl ne reizi nav sasaucis šīs padomes sēdes, bet reizē, kad to sasauca šīs padomes locekļi, ierosināja vienīgi šīs padomes sēdes sasaukt četrreiz retāk – tikai reizi gadā. Kariņš nav arī apsveicis Latvijas ģimenes Starptautiskajā ģimenes dienā. Tagad viņš ir apkaunojis mūsu valsti starptautiski,” skarba savos izteikumos ir biedrības “Asociācija Ģimene” vadītāja Ilona Bremze, kas darbojas Demogrāfijas lietu padomē, kas ir premjera tieša... Lasīt tālāk
SIA Factum Interactive veiktās aptaujas dati parāda, ka 56% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Satversmē būtu jānostiprina papildu aizsardzība un atbalsts tradicionālai jeb dabiskai ģimenei, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis)”. Aptaujas jautājums: “Ģimenes jēdzienu arvien biežāk mēdz attiecināt arī uz kopā dzīvojošiem viena dzimuma partneriem. Vai, ņemot vērā šo tendenci, Satversmē būtu jānostiprina papildu aizsardzība un atbalsts tradicionālai jeb dabiskai ģimenei, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis)?” APR 2020 Noteikti jā 41,8%% Drīzāk jā 14,3% Drīzāk nē 10,1%% Noteikti nē 26,7% Grūti pateikt 7,0% Apvienotas atbildes: JĀ* 56,1% NĒ** 36,8% JĀ* NĒ** Grūti pateikt Vecums: 18-29 29,7% 63,0% 7,2% 30-59 58,5% 34,6% 6,9% 60+ 75,2% 18,4% 6,5% Valoda: Latviešu 49,4% 42,2% 8,4% Krievu 71,9% 24,8% 3,2% * Noteikti jā + Drīzāk jā ** Noteikti nē + Drīzāk nē Aptauja: 26.04-30.04.2021. Izlase n=645 Dati svērti atbilstoši iedzīvotāju no 18 līdz 74 gadiem statistiskajam modelim. Vai viendzimuma pāri ir ģimene 02-2021 Viendzimuma partnerattiecību tēmas uzturēšana un virzīšana publiskajā telpā veido sabiedrības viedokli. Tai skaitā par ģimenes jēdziena izpratni. Jautājumā par to, vai viendzimuma pāri būtu uzskatāmi par ģimeni, Latvijas iedzīvotāju viedoklis dalās aptuveni līdzīgi – piekrīt 42%, nepiekrīt 45%. Ģimenes jēdziena paplašinātu izpratni vairāk atbalsta jaunieši, rezervētāka attieksme ir vidējai paaudzei, bet noraidošākie ir vecāka gadagājuma ļaudis. “Vai, Jūsuprāt, kopā dzīvojoši viendzimuma partneri var tikt pielīdzināti ģimenei un tikt uzskatīti par ģimenes locekļiem?” JĀ NĒ Grūti pateikt Visi 42,4% 45,2% 12,4% Vecums 18-29 69,3% 24,4% 6,3% 30-59 38,8% 47,6% 13,6% 60+ 24,3% 61,3% 14,3% Valoda Latviešu 45,9% 41,5% 12,6% Krievu 32,7% 56,0% 11,3% 28.01.-28.02.2021. Izlase n=1366 Dati svērti atbilstoši iedzīvotāju no 18 līdz 74 gadiem statistiskajam... Lasīt tālāk
