Biedrība Asociācija “Ģimene” ir nosūtījusi oficiālas vēstules Latvijas Valsts prezidentam un Tiesībsardzei, aicinot izvērtēt Saeimā pieņemtos Izglītības likuma grozījumus un nepieļaut to stāšanos spēkā pašreizējā redakcijā, jo tie ierobežo vecāku pamattiesības un neatbilst starptautiskajām cilvēktiesību normām. Vēstule Valsts prezidentam – aicinājums neizsludināt likumu Vēstulē Valsts prezidentam Asociācija “Ģimene” aicina izmantot konstitucionālās pilnvaras un nodot Izglītības likuma grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Biedrība norāda, ka grozījumi, īpaši attiecībā uz pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) apguvi tālmācībā vai ģimenē, padara vecāku pamattiesību īstenošanu atkarīgu no pašvaldību administratīva lēmuma, nosaka laika ierobežojumus un paredz pienākumu periodiski atkārtoti pamatot vecāku izvēli arī tad, ja nav konstatēts apdraudējums bērna interesēm. Asociācija uzsver, ka šāda pieeja ir pretrunā: ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pantam, kas nostiprina vecāku primāro atbildību par bērna audzināšanu,ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. pantam, kas aizsargā vecāku brīvību izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības formu. Vēstule Tiesībsardzei – lūgums izvērtēt pamattiesību ierobežojumus Vienlaikus biedrība ir vērsusies pie Tiesībsarga ar lūgumu izvērtēt Izglītības likuma grozījumu atbilstību cilvēktiesību principiem, tostarp samērīguma principam, vecāku pamattiesību prezumpcijai un valsts atbalstošajai lomai attiecībās ar ģimeni. Vēstulē norādīts, ka grozījumi: aizstāj valsts atbalsta pienākumu ar vispārēju uzraudzības un kontroles režīmu;attiecina atļaujas mehānismu uz visām ģimenēm neatkarīgi no individuāla riska;pārvērš pamattiesības par termiņā ierobežotām administratīvām privilēģijām. Asociācija aicina Tiesībsargu sniegt publisku atzinumu par grozījumu atbilstību cilvēktiesību standartiem un nepieciešamības gadījumā izmantot likumā paredzētos pamattiesību aizsardzības instrumentus. Biedrības nostāja “Esam pārliecināti, ka bērna labākajām interesēm atbilstoša izglītības sistēma ir iespējama tikai tad, ja tā balstās uz uzticēšanos ģimenei, vecāku atbildības respektēšanu un starptautisko cilvēktiesību ievērošanu,” uzsver biedrības valdes loceklis jurists Kaspars Herbsts. Biedrība norāda, ka šis jautājums nav... Lasīt tālāk
Biedrība Asociācija “Ģimene”, kas savā darbībā iestājas par ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzību, ir vērsusies Latvijas Republikas Saeimā ar aicinājumu nevirzīt un neatbalstīt Izglītības likuma grozījumus pašreizējā redakcijā. Mūsu ieskatā piedāvātās izmaiņas neatbilst Latvijai saistošajām starptautiskajām cilvēktiesību normām, jo īpaši ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pantam un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. pantam. Vecāku primārā atbildība un valsts atbalstošā loma ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pants skaidri nostiprina principu, ka vecākiem vai personām, kas īsteno aizgādību, ir galvenā atbildība par bērna audzināšanu un attīstību, savukārt valsts pienākums ir sniegt vecākiem atbalstu šo pienākumu īstenošanā. Tas nozīmē, ka valsts rīcībai attiecībās ar ģimenēm jābūt atbalstošai, nevis aizvietojošai vai kontrolējošai. Savukārt ANO Pakta 13. pants paredz valsts pienākumu cienīt vecāku brīvību izvēlēties saviem bērniem izglītības iestādes, ne tikai valsts dibinātas skolas, bet arī citas izglītības formas, kas atbilst noteiktajām minimālajām prasībām. ANO īpašais referents par tiesībām uz izglītību Vernors Munjoss savā ziņojumā par Vāciju (kur mājmācība ir aizliegta) ir atzinis, ka vecāku tiesības izvēlēties mājmācību ietilpst ANO Pakta 13. panta tvērumā, un ka attālinātās mācības un mājmācība ir leģitīmi izglītības ieguves modeļi, kas noteiktos apstākļos ir jāattīsta. Šajā kontekstā īpaši uzsvērts, ka tieši vecākiem ir tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības modeli. Plānoto grozījumu ietekme uz vecāku tiesībām Izskatāmie Izglītības likuma grozījumi, īpaši tie, kas attiecas uz pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) apguvi tālmācībā vai ģimenē, faktiski padara vecāku pamattiesības atkarīgas no valsts un pašvaldību lēmumiem. Vecāku izvēle par bērnam piemērotāko izglītības formu tiek pakļauta pašvaldības izvērtējumam, ierobežota laikā un periodiski jāpierāda no jauna – pat gadījumos, kad nav konstatēts nekāds apdraudējums bērna interesēm. Kāpēc tas... Lasīt tālāk
