Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14). Augstu novērtējam Jūsu ieguldījumu un centienus stiprināt izglītības kvalitāti Latvijā, vienlaikus uzskatām, ka piedāvātie ierobežojumi tālmācībai un mājmācībai pamatizglītības pirmajā posmā (1.–6. klase) var radīt nesamērīgus un nevajadzīgus šķēršļus ģimenēm un bērniem, jo īpaši situācijās, kurās alternatīvas izglītības formas ir pamatotas ar bērna individuālajām vajadzībām. Mūsu ieskatā šie ierobežojumi nav pietiekami saskaņoti ar starptautiskajām cilvēktiesību normām. Vēlamies atkārtoti uzsvērt, ka vecāku un bērnu tiesību ierobežošana izglītības izvēlē var nonākt pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pantu un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. pantu. Gadījumā, ja minētie ierobežojumi tiktu pieņemti, būtu jāapsver iespēja aizstāvēt šīs tiesības gan Latvijas, gan starptautiskajās tiesu instancēs. Šāds process prasītu ievērojamus administratīvos resursus un varētu nelabvēlīgi ietekmēt gan politisko procesu, gan koalīcijas partneru, tostarp partijas Jaunā Vienotība, reputāciju. Esam pārliecināti, ka šāds attīstības scenārijs nav nevienas iesaistītās puses interesēs. Lai ilustrētu iespējamos riskus, vēlamies pievērst uzmanību līdzīgiem procesiem Krievijā, kur 2026. gada janvārī Valsts domes deputāts Iļja Volfsons ierosināja būtiski pastiprināt kontroli pār mājmācību (izglītību ģimenē). Priekšlikums paredz starpinstitūciju komisiju izveidi pārejai uz mājmācību, obligātu atestāciju skaita palielināšanu līdz vismaz divām reizēm gadā, kā arī piespiedu atgriešanos skolā neveiksmīgu vērtējumu gadījumā. Lai gan šīs izmaiņas vēl nav stājušās spēkā, tās atspoguļo tendenci pastiprināt valsts uzraudzību pār alternatīvām izglītības formām, mazinot vecāku autonomiju un iespējas nodrošināt bērnam individualizētu pieeju. Latvijā kā demokrātiskā un Eiropas... Lasīt tālāk
Valsts prezidenta kancelejā notika konsultatīva sanāksme saistībā ar Saeimā pieņemtajiem Izglītības likuma grozījumiem un to iespējamo nodošanu otrreizējai caurlūkošanai. Šādu sanāksmju mērķis ir uzklausīt dažādu iesaistīto pušu argumentus gadījumos, kad pastāv būtiskas domstarpības par likuma atbilstību Satversmei, starptautiskajām saistībām un labas likumdošanas principiem. Grozījumu virzītāju argumenti Grozījumu virzītāji uzsvēra valsts lomu izglītības sistēmas kvalitātes nodrošināšanā un nepieciešamību pēc vienotāka regulējuma. Tika pausts viedoklis, ka valstij ir pienākums aktīvāk iesaistīties izglītības formu uzraudzībā, lai nodrošinātu bērnu intereses, īpaši pamatizglītības posmā.Argumentācijā izskanēja uzstādījums, ka centralizēta pieeja ļaujot labāk izvērtēt izglītības kvalitāti un vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem, un ka pašvaldību iesaiste šajā procesā esot nepieciešama kā papildu drošības mehānisms. Grozījumu kritiķu argumenti Sanāksmē izskanēja arī būtiski iebildumi pret piedāvāto regulējumu.Tika uzsvērts, ka starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos, kuros Latvija ir dalībvalsts, ir nostiprināts princips, ka vecāki ir bērna primārie aprūpētāji un pēc noklusējuma vislabāk spēj izvērtēt bērna intereses. Šajā kontekstā tika norādīts, ka piedāvātie grozījumi maina šo loģiku, padarot vecāku izvēli atkarīgu no administratīva apstiprinājuma.Vairāki runātāji akcentēja, ka ierobežojumiem tālmācībai un izglītībai ģimenē būtu jābūt izņēmuma gadījumiem, kas tiek piemēroti individuāli, ja pastāv konkrēts apdraudējums bērna interesēm. Vispārējs atļaujas režīms visām ģimenēm tika raksturots kā nesamērīgs un nepietiekami pamatots ar pierādījumiem. Tika vērsta uzmanība arī uz likumdošanas procesu, norādot, ka izglītības ģimenē ierobežojumi tika iekļauti tikai trešajā lasījumā, bez atbilstošas iepriekšējas sabiedriskās diskusijas un ietekmes izvērtējuma. Tas, pēc sanāksmes dalībnieku domām, grauj uzticēšanos likumdevējam un neatbilst labas likumdošanas principiem.Plašākā kontekstā tika uzsvērts, ka šie grozījumi tiek virzīti laikā, kad vienlaikus ir samazināta vai pārskatīta valsts līdzdalība privātās izglītības finansēšanā. Rezultātā vecāku reālās iespējas izvēlēties alternatīvas izglītības formas kļūst arvien ierobežotākas, pat ja formāli tiesības... Lasīt tālāk
Biedrība Asociācija “Ģimene” ir nosūtījusi oficiālas vēstules Latvijas Valsts prezidentam un Tiesībsardzei, aicinot izvērtēt Saeimā pieņemtos Izglītības likuma grozījumus un nepieļaut to stāšanos spēkā pašreizējā redakcijā, jo tie ierobežo vecāku pamattiesības un neatbilst starptautiskajām cilvēktiesību normām. Vēstule Valsts prezidentam – aicinājums neizsludināt likumu Vēstulē Valsts prezidentam Asociācija “Ģimene” aicina izmantot konstitucionālās pilnvaras un nodot Izglītības likuma grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Biedrība norāda, ka grozījumi, īpaši attiecībā uz pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) apguvi tālmācībā vai ģimenē, padara vecāku pamattiesību īstenošanu atkarīgu no pašvaldību administratīva lēmuma, nosaka laika ierobežojumus un paredz pienākumu periodiski atkārtoti pamatot vecāku izvēli arī tad, ja nav konstatēts apdraudējums bērna interesēm. Asociācija uzsver, ka šāda pieeja ir pretrunā: ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pantam, kas nostiprina vecāku primāro atbildību par bērna audzināšanu,ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. pantam, kas aizsargā vecāku brīvību izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības formu. Vēstule Tiesībsardzei – lūgums izvērtēt pamattiesību ierobežojumus Vienlaikus biedrība ir vērsusies pie Tiesībsarga ar lūgumu izvērtēt Izglītības likuma grozījumu atbilstību cilvēktiesību principiem, tostarp samērīguma principam, vecāku pamattiesību prezumpcijai un valsts atbalstošajai lomai attiecībās ar ģimeni. Vēstulē norādīts, ka grozījumi: aizstāj valsts atbalsta pienākumu ar vispārēju uzraudzības un kontroles režīmu;attiecina atļaujas mehānismu uz visām ģimenēm neatkarīgi no individuāla riska;pārvērš pamattiesības par termiņā ierobežotām administratīvām privilēģijām. Asociācija aicina Tiesībsargu sniegt publisku atzinumu par grozījumu atbilstību cilvēktiesību standartiem un nepieciešamības gadījumā izmantot likumā paredzētos pamattiesību aizsardzības instrumentus. Biedrības nostāja “Esam pārliecināti, ka bērna labākajām interesēm atbilstoša izglītības sistēma ir iespējama tikai tad, ja tā balstās uz uzticēšanos ģimenei, vecāku atbildības respektēšanu un starptautisko cilvēktiesību ievērošanu,” uzsver biedrības valdes loceklis jurists Kaspars Herbsts. Biedrība norāda, ka šis jautājums nav... Lasīt tālāk
Biedrība Asociācija “Ģimene”, kas savā darbībā iestājas par ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzību, ir vērsusies Latvijas Republikas Saeimā ar aicinājumu nevirzīt un neatbalstīt Izglītības likuma grozījumus pašreizējā redakcijā. Mūsu ieskatā piedāvātās izmaiņas neatbilst Latvijai saistošajām starptautiskajām cilvēktiesību normām, jo īpaši ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pantam un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. pantam. Vecāku primārā atbildība un valsts atbalstošā loma ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pants skaidri nostiprina principu, ka vecākiem vai personām, kas īsteno aizgādību, ir galvenā atbildība par bērna audzināšanu un attīstību, savukārt valsts pienākums ir sniegt vecākiem atbalstu šo pienākumu īstenošanā. Tas nozīmē, ka valsts rīcībai attiecībās ar ģimenēm jābūt atbalstošai, nevis aizvietojošai vai kontrolējošai. Savukārt ANO Pakta 13. pants paredz valsts pienākumu cienīt vecāku brīvību izvēlēties saviem bērniem izglītības iestādes, ne tikai valsts dibinātas skolas, bet arī citas izglītības formas, kas atbilst noteiktajām minimālajām prasībām. ANO īpašais referents par tiesībām uz izglītību Vernors Munjoss savā ziņojumā par Vāciju (kur mājmācība ir aizliegta) ir atzinis, ka vecāku tiesības izvēlēties mājmācību ietilpst ANO Pakta 13. panta tvērumā, un ka attālinātās mācības un mājmācība ir leģitīmi izglītības ieguves modeļi, kas noteiktos apstākļos ir jāattīsta. Šajā kontekstā īpaši uzsvērts, ka tieši vecākiem ir tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības modeli. Plānoto grozījumu ietekme uz vecāku tiesībām Izskatāmie Izglītības likuma grozījumi, īpaši tie, kas attiecas uz pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) apguvi tālmācībā vai ģimenē, faktiski padara vecāku pamattiesības atkarīgas no valsts un pašvaldību lēmumiem. Vecāku izvēle par bērnam piemērotāko izglītības formu tiek pakļauta pašvaldības izvērtējumam, ierobežota laikā un periodiski jāpierāda no jauna – pat gadījumos, kad nav konstatēts nekāds apdraudējums bērna interesēm. Kāpēc tas... Lasīt tālāk
2025.gads Latvijā aizritējis kā intensīvu diskusiju, politisku iniciatīvu un pilsoniskas aktivitātes laiks, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta ģimenes, dzīvības, izglītības un demogrāfijas jautājumiem. Nevalstiskās organizācijas aktīvi iestājās par ilgtspējīgu valsts attīstību, uzsverot, ka demogrāfiskā krīze un ģimenes institūta vājināšanās ir stratēģiski draudi Latvijas nākotnei. Demogrāfija – valsts prioritāte Gada pirmajā pusē demogrāfijas jautājumi nostiprinājās politiskajā dienaskārtībā. Demogrāfisko lietu padomes sēdēs un tikšanās reizē ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču tika uzsvērta nepieciešamība pēc sistemātiskas, koordinētas un politiski atbildīgas rīcības. Tika rosināta ideja par īpašu politisko atbildību demogrāfijas jomā, “zaļā koridora” principa ieviešanu un mērķtiecīgu Eiropas Savienības finansējuma piesaisti dzimstības veicināšanai. Vienlaikus īpaša uzmanība tika pievērsta ģimeņu finansiālajam nodrošinājumam, pabalstu sistēmai un Goda ģimenes statusa saglabāšanai. Izskanēja stingra nostāja, ka daudzbērnu ģimeņu vecāku ieguldījums sabiedrībā nebeidzas brīdī, kad bērni sasniedz pilngadību, un ka šis statuss ir cieņas, nevis birokrātiska termina jautājums. Dzīvības aizsardzība un atbalsts grūtniecēm Rudenī politiskajā telpā dominēja diskusijas par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Sabiedriskās organizācijas aktīvi iestājās par valsts nodrošinātas konsultācijas ieviešanu pirms mākslīgā aborta un skaidru “nedzimušas dzīvības” definīciju. Šie priekšlikumi tika pozicionēti nevis kā ierobežojumi sievietēm, bet kā empātisks, profesionāls atbalsts sarežģītās dzīves situācijās. Diskusijas iezīmēja plašāku sabiedrisku tendenci – pieaugošu vēlmi runāt par dzīvības vērtību, atbildību un valsts pienākumu piedāvāt reālus alternatīvus risinājumus. Šajā kontekstā nozīmīgs simbolisks notikums bija pirmais Baltijas mēroga Gājiens Par Dzīvību Viļņā, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāvji, apliecinot reģionālu solidaritāti dzīvības aizsardzības jautājumā. Izglītība un vecāku tiesības 2025.gadā plašu rezonansi izraisīja plānotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēja ierobežot tālmācības pieejamību. Asociācija “Ģimene” un citas NVO konsekventi uzsvēra, ka šāda pieeja apdraud vecāku pamattiesības lemt par bērna izglītību un ignorē... Lasīt tālāk
Saistībā ar Eiropas Parlamenta plenārsēdē paredzēto balsojumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu “My Voice, My Choice: for Safe and Accessible Abortion”, biedrība “Asociācija ‘Ģimene’” pauž skaidru nostāju – šī iniciatīva rada nopietnas juridiskas, institucionālas un demokrātiskas sekas, kas nav savienojamas ar Eiropas Savienības pamatprincipiem. Par ko ir iniciatīva? Minētā Eiropas pilsoņu iniciatīva paredz izveidot Eiropas Savienības līmeņa finanšu mehānismu, kura mērķis būtu sniegt atbalstu sievietēm aborta veikšanai gadījumos, kad viņas dzīvo dalībvalstīs ar stingrāku abortu regulējumu vai noteiktiem grūtniecības termiņu ierobežojumiem. Kā piemēri tiek minētas tādas valstis kā Polija un Malta. Subsidiaritātes principa pārkāpums Viens no būtiskākajiem iebildumiem pret iniciatīvu ir tās neatbilstība subsidiaritātes principam, kas nostiprināts Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā. Veselības aprūpes, ģimenes un ētikas jautājumi ir dalībvalstu kompetencē. ES līmeņa finanšu mehānisma izveide abortu finansēšanai faktiski nozīmētu politikas harmonizāciju jomā, kurā dalībvalstīm ir saglabāta pilnīga autonomija. Dalībvalstu ekskluzīvā kompetence Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) Eiropas Savienības loma veselības jomā aprobežojas ar dalībvalstu rīcības atbalstīšanu, koordinēšanu vai papildināšanu (LESD 6. pants). Turklāt LESD 168. panta 7. punkts skaidri nosaka, ka veselības aprūpes pakalpojumu organizēšana un sniegšana ir dalībvalstu atbildība. Līdz ar to ES nav pilnvaru veidot finansēšanas mehānismus vai politikas instrumentus, kas apiet vai aizstāj nacionālo regulējumu un ētiskās pamatnostādnes. Bīstams precedents Eiropas Savienībā Iniciatīvas pieņemšana radītu bīstamu precedentu Eiropas Savienības iejaukšanās gadījumā morāles, ētikas un ģimenes politikas jautājumos. Šāda rīcība apdraudētu dalībvalstu suverenitāti, kas ir Līguma par Eiropas Savienību stūrakmens. Aicinājums Eiropas Parlamenta deputātiem Ņemot vērā minētos argumentus, biedrība “Asociācija ‘Ģimene’” aicina Eiropas Parlamenta deputātus balsot pret Eiropas pilsoņu iniciatīvu “My Voice, My Choice: for Safe and Accessible Abortion”, aizstāvot subsidiaritātes... Lasīt tālāk
Biedrība Asociācija “Ģimene” neatbalsta plānotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz ierobežot tālmācības pieejamību, balstoties uz starptautisko un nacionālo normatīvo regulējumu, kas uzsver vecāku primāro lomu bērna audzināšanā un izglītībā. Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. panta pirmo daļu vecāki vai aizbildņi ir galvenās personas, kas atbildīgas par bērna audzināšanu un attīstību, un viņu galvenais pienākums ir gādāt par bērna interesēm. Turklāt konvencijas 3. panta pirmā daļa nosaka, ka visos lēmumos, kas skar bērnu, primāri jāņem vērā bērna intereses. Šie starptautiskie standarti uzsver, ka vecāki ir primārie lēmumu pieņēmēji par bērna izglītību, ņemot vērā individuālās vajadzības un ģimenes apstākļus. Tāpat Latvijas Civillikuma 177.pants paredz, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, un aizgādības tiesības paredz arī vecāku pienākumu nodrošināt bērna izglītošanu un audzināšanu, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11.panta pirmā daļa uzliek valstij un pašvaldībai pienākumu nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošus individuālus pedagoģiskā un psiholoģiskā un psiholoģiskā atbalsta pasākumus valsts, pašvaldību un privātajās mācību iestādēs. Plānotie grozījumi riskē neproporcionāli ierobežot vecāku tiesības lemt par bērna izglītības formu, ņemot vērā konkrēta bērna individualitāti, vajadzības, intereses, veselības vai ģimenes apstākļus. Tāds regulējums apdraud bērna tiesības uz piemērotu izglītību un neatbilst gan Bērnu tiesību konvencijas, gan Bērnu tiesību aizsardzības likuma principiem un ir pretēji likumā noteiktajam valsts pienākumam nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošus individuālus pedagoģiskā un psiholoģiskā atbalsta pasākumus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, biedrība “Asociācija Ģimene” aicina Saeimas deputātus neatbalstīt plānotos grozījumus Izglītības likumā un saglabāt vecāku primāro lomu lēmumu pieņemšanā par bērna izglītības formu, respektējot bērna intereses, individuālās vajadzības un ģimenes situāciju. Aicinām nodrošināt, ka izglītības politika Latvijā atbilst starptautiskajiem standartiem, īpaši ANO Bērnu tiesību... Lasīt tālāk
Pēdējā laikā, diskutējot par Stambulas konvencijas denonsēšanu, bieži izskan pārmetumi, ka process notiek pārāk strauji. Tomēr, ja aplūkojam Stambulas konvencijas izstrādes gaitu, redzams, ka tās izstrāde jau sākotnēji notika ļoti sasteigti. Turklāt, lai gan konvencija paredz vardarbības izskaušanu ģimenēs, tās izstrādes procesā netika iesaistīts nevalstisko organizāciju loks, kas nodrošina tieši ģimenes tiesību pārstāvību vai strādā ar atbalstu ģimenēm. Izstrādē piedalījās tikai feminisma un lgbt organizācijas Nevalstiskās organizācijas (NVO), kas piedalījās Stambulas konvencijas izstrādes procesā (2009. –2011. gadā): European Women’s Lobby (EWL) / Lobby Européen des FemmesAmnesty InternationalWomen Against Violence Europe (WAVE)International Lesbian, Gay, Bisexual, Trans and Intersex Association (ILGA-Europe)European Group of National Human Rights Institutions (ENNHRI)European Institute for Gender Equality (EIGE) Stambulas konvencijas izstrādes procesā viena no būtiskākajām problēmām bija līdzsvara trūkums starp iesaistītajām pusēm. Konvencijas tekstu galvenokārt veidoja eksperti un nevalstiskās organizācijas, kuru darbība un skatījums bija ietekmēts no feministiskās un gender ideoloģijas pieejas. Procesā netika iesaistītas ģimenes tiesību jomā specializētas starptautiskas organizācijas, kā arī netika veikta plaša konsultācija nacionālā līmenī ar institūcijām un organizācijām, kas ikdienā strādā ar ģimenēm un vardarbības novēršanu praksē. Stambulas konvencija ir izstrādāta lielā steigā CAHVIO (Ad Hoc Committee on Preventing and Combating Violence against Women and Domestic Violence) sanāksmju grafiks, kas saistīts ar Stambulas konvencijas izstrādi (visas sanāksmes notika Strasbūrā). Nr.SanāksmeDatumi1.1. CAHVIO sanāksme6.–8. aprīlis 2009.2.2. CAHVIO sanāksme25.–27. maijs 2009.3.3. CAHVIO sanāksme1.–3. decembris 2009.4.4. CAHVIO sanāksme22.–24. februāris 2010.5.5. CAHVIO sanāksme29. jūnijs – 2. jūlijs 2010.6.6. CAHVIO sanāksme27.–30. septembris 2010.7.7. CAHVIO sanāksme8.–10. novembris 2010.8.8. CAHVIO sanāksme13.–17. decembris 2010.9.9. CAHVIO sanāksme18.–21. janvāris 2011. Ja salīdzinām Stambulas konvencijas izstrādes ilgumu ar citām nozīmīgām cilvēktiesību konvencijām, redzams, ka tā bija ļoti sasteigta: KonvencijaIzstrādes periodsAptuvenais ilgumsANO CEDAW (Konvencija... Lasīt tālāk
Vairākas sabiedriskās organizācijas aicina Saeimu atbalstīt grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredz ieviest valsts nodrošinātas konsultācijas grūtniecēm pirms mākslīgā aborta un skaidri definēt jēdzienu “nedzimusī dzīvība”. Organizācijas uzsver, ka konsultācija nav paredzēta kā ierobežojums, bet gan kā empātisks un profesionāls atbalsts sievietei, kura saskaras ar sarežģītu izvēli. Tā palīdzētu sniegt neitrālu informāciju par medicīniskajiem, psiholoģiskajiem, sociālajiem un juridiskajiem aspektiem, nodrošinot, lai lēmums būtu patiesi informēts. Šāda prakse ir ieviesta vairākās Eiropas valstīs – Vācijā, Itālijā, Beļģijā un Ungārijā, kur tā tiek vērtēta kā iespēja sniegt sievietēm lielāku drošības un atbalsta sajūtu. Grozījumi papildinātu arī likumā noteikto valsts pienākumu veicināt zināšanas par reproduktīvo veselību un izvairīties no grūtniecības pārtraukšanas. Vienlaikus priekšlikums paredz juridiski skaidri definēt jēdzienu “nedzimusī dzīvība”, novēršot esošās pretrunas tiesību aktos, piemēram, starp Civillikuma normām un medicīnas tiesībām. Šāds precizējums stiprinātu tiesisko skaidrību un aizsargātu gan sievietes, gan bērna intereses. Iniciatīva saskan ar Memorandu ģimenes vērtību stiprināšanai (2018), kurā teikts, ka cilvēka dzīvība ir aizsargājama no ieņemšanas brīža līdz dabīgai nāvei. Memorandam jau pievienojušās 88 draudzes, 107 NVO, 58 uzņēmumi un vairāk nekā 5200 privātpersonu. Organizācijas aicina deputātus balsot par grozījumiem, kas līdzsvaro sievietes autonomiju, profesionālu atbalstu un tiesisku skaidrību, stiprinot ģimenes un dzīvības vērtības Latvijā. Parakstītāji:Asociācija “Ģimene”, Vecāku Alianse, Latvijas Vīru biedrība, Ģimenes akadēmija, Krīzes grūtniecības centrs, Kristīgo Mediķu biedrība, ESMU DZĪVS, Family Ecology Institute, biedrība Katoliskā kustība “Par... Lasīt tālāk
Iesniegtie grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā paredz papildināt likumu ar normām, kas skaidrāk definē nedzimušas dzīvības statusu un ievieš obligātu konsultāciju pirms aborta, ja grūtniecība tiek pārtraukta pēc sievietes vēlēšanās. Priekšlikuma mērķis ir stiprināt nedzimušas dzīvības aizsardzību, vienlaikus sniedzot emocionālu un informatīvu atbalstu grūtniecei un topošajam bērna tēvam situācijās, kad viņi nonākuši izvēles priekšā – saglabāt vai pārtraukt grūtniecību. Grozījumu iesniedzēji uzsver, ka šis regulējums nav vērsts uz sievietes tiesību ierobežošanu, bet gan uz palīdzību un atbalstu, lai palielinātu iespēju, ka bērns var piedzimt. Priekšlikumu būtība Jauns 21. pants – “Nedzimusi dzīvība”Likums tiktu papildināts ar skaidru formulējumu, ka nedzimusi dzīvība ir cilvēka dzīvība, kas sākas ar apaugļošanās brīdi. Šāda definīcija novērstu neskaidrības par jēdziena “nedzimusi dzīvība” tvērumu un nostiprinātu cilvēka dzīvības aizsardzības principu jau no ieņemšanas brīža.Valsts nodrošināta konsultācijaTiek noteikts, ka grūtniecei un topošajam bērna tēvam valsts nodrošina iespēju saņemt apmācīta speciālista konsultāciju. Ministru kabinetam būtu deleģējums noteikt prasības speciālistu izglītībai, apmācības programmu saturu un konsultāciju norises kārtību.Konsultāciju drīkstētu sniegt ne tikai ārsti, bet arī psihologi, psihoterapijas speciālisti, dūlas un emocionālā atbalsta speciālisti – lai nodrošinātu plašāku un empātiskāku pieeju. Konsultācijas mērķis nav pamācīt vai nosodīt, bet iedrošināt un atbalstīt, sniedzot informāciju par:grūtniecības turpināšanas un pārtraukšanas medicīniskajiem, psiholoģiskajiem un ētiskajiem aspektiem;valsts un pašvaldību atbalstu dzīvei ar bērnu (finansiālu palīdzību, sociālos pakalpojumus);adopcijas iespējām un palīdzību bērna aprūpē.Pēc konsultācijas sieviete saņem apliecinājumu, ka tā ir notikusi.Obligāta konsultācija pirms aborta pēc sievietes vēlēšanāsTiek noteikts, ka sievietei, kura vēlas pārtraukt grūtniecību pēc savas vēlēšanās, ir pienākums saņemt šādu konsultāciju.Topošajam bērna tēvam šādā gadījumā ir līdzīgs pienākums, savukārt citos gadījumos (piemēram, medicīnisku indikāciju dēļ) – tiesības saņemt konsultāciju pēc izvēles.Nepilngadīgas pacientes vecākiem vai... Lasīt tālāk
