Biedrība “Asociācija “Ģimene”” Latvijā jau 15 gadus nemainīgi un nenogurstoši pilda sākumā iezīmēto misiju – “aicināt veidot uz stiprām ģimenēm balstītu sabiedrību, aktualizējot patieso vērtību nozīmi un ikvienas personas atbildīgas rīcības nepieciešamību.” Ģimenes vērtības ikvienā solī Ikviens, kurš iesaistījies šīs nevalstiskās organizācijas darbā, turpina rast risinājumus un atbalsta sistēmu jomās, kuras dibinātāji jau sākotnēji uzsvēra par pamatu asociācijas darbam – uz kristīgām vērtībām balstītas ģimenes, laulības un cilvēka dzīvības svētuma atjaunošana un stiprināšana Latvijas sabiedrībā. Piecpadsmit darbības gadu laikā par galvenajiem uzdevumiem izvirzīti – sabiedrības izglītošana, ģimeņu atbalstīšana un stiprināšana, profesionāla atbalsta ģimenēm krīzes situācijās nodrošināšana, sadarbības uzturēšana ar valsts, pašvaldības organizācijām likumdošanas jomā. Asociācija caur dažādiem pasākumiem Latvijas sabiedrībā ir popularizējusi un stiprinājusi ģimenes vērtību un iestājusies par nepieciešamu labvēlīgas politikas ģimenes jautājumos veidošanu. Asociācijas valdē esošie pārstāv viedokli, ka darbības pamatā jebkura iniciatīva, ideja balstīta un veidota uz pārliecību, ka ģimene ir sabiedrības pamats, laulība ir ģimenes pamats, bērni ir nākotne un cilvēks ir vērtība. Pamats, uz kura darboties Asociācijas “Ģimene” viena no dibinātājiem un ilggadējā vadītāja (2008.-2021.) Ilona Bremze stāsta, ka ierosme izveidot domubiedru grupu nāca agrīnajā liberālo vērtību lobēšanas posmā, kad satraucošās tendences politikā bija pamanījusi toreizējā Saeimas deputāte Inta Feldmane. “Viņa mūs toreiz sapulcināja un informēja, ka Saeimā notiek ļoti pamatīga liberālo vērtību lobēšana ģimenes vērtību jomā. Jau toreiz tās bija vairākas nevalstiskās organizācijas, kuras gāja pie deputātiem un savas vērtības mēģināja kaut kādā veidā dabūt likumprojektos. Inta mums teica, ka būtu nepieciešama arī konservatīvi domājošo cilvēku nevalstiskā organizācija, kura stāvētu no savas puses pretī un runātu ar deputātiem par to, ka tieši dabiska ģimene, laulība, cilvēka dzīvības vērtības ir jāsargā. Mēs visi ļoti... Lasīt tālāk
Kas palīdz diviem cilvēkiem, kuri solījuši mūžīgu uzticību, to arī saglabāt brīžos, kad attiecības piedzīvo satricinājumus? Mēs turpinām sarunas par laulību, pāru piedzīvotajām krīzēm tajā, bet galvenais – ieklausāmies atbildēs, kā krīzes pārvarēt un kā laulību darīt stiprāku. Jūsu uzmanībai trešā saruna un tā šoreiz ar Dzintaru un Ievu Osemļjakiem. Savā 20 un ar pusi gadus ilgajā laulībā viņi atradušies brīdī, kad šķiet pazaudēts ir viss. Viņi paši saka – pēc sūri grūti nopelnītās un iegādātās savas mājas zaudēšanas, viņi izdzīvojuši īstu pazemības skolu. Kā iemācīties problēmās skatīties vairāk uz risinājumu, nevis problēmu, ko tajā iesākt ar savu raksturu un pagātnes bagāžu un – kā iemācīties viens otram piedot? Sarunu vada Rihards un Viktorija Kostigovi. Rihards: Prieks būt pie jums šajā sarunā par laulību. Mums tie ir 14 ar pusi gadi, jums – 20 ar pusi! Tajā ir vērtība, ja tam seko līdzi un to svin. Dzintar, tu apprecējies, kad tev bija jau 38 gadi, jums abiem raksturi jau bija izveidojušies. Tas ir citādāk, nekā saiet kopā 18 gados un tad pieslīpēties. Jūsu laulībā arī ceļš finansiālajā jomā nav bijis viegls, ir bijis milzu parāds, grūtības, bizness un emocionāli izaicinājumi. Kā un kāpēc jūs šos gadus esat palikuši tomēr kopā? Kāds teiktu, vieglāk taču ir izšķirties … Dzintars: Jā, 20,5 gadi ir bijis ceļš, kas nav bijis viegls ne vienam ne otram, bet mēs to kopā ejam, un kopā ejot ir daudz vieglāk. Mēs mēģinām iemācīties iet pretī, ieklausīties viens otrā, citreiz ir tā, ka uzliec spītīgu masku un negribi noņemt to, jo tas tev ir izdevīgāk. Kam tad iedziļināties otra problēmā vai situācijā? Tomēr, pirmais svarīgākais ir iemācīties... Lasīt tālāk
7.martā plkst. 18 Rīgā, Mencendorfa namā (Grēcinieku ielā 18) notiks bērnu tiesību aizstāves Keitijas Faustas grāmatas “Bērni vispirms: kāpēc mums ir vajadzīga globāla bērnu tiesību aizstāvības kustība” atklāšanas svētki. “Es uzaugu sieviešu ieskauta, kuras apgalvoja, ka viņām nav vajadzīgs vīrietis. Tomēr, būdama maza meitene, es izmisīgi vēlējos tēti. Tas ir dīvaini un mulsinoši – dzīvot ar dziļām un neaptveramām sāpēm un ilgām pēc tēva sabiedrībā, kas saka, ka vīrieši nav vajadzīgi. Bija brīži, kad es jutos dusmīga uz savu tēvu par to, ka viņš nav man līdzās, un bija brīži, kad es jutos dusmīga uz sevi par to, ka vispār gribēju tēvu.” (Fragments no viena grāmatā iekļautajiem pieredzes stāstiem) Īpašā uzrunā autore Keitija Fausta stāstīs par ierosmi grāmatā aprakstīt galvenās pārmaiņas, kas skar mūsdienu ģimenes un to – kā tajās klājas tieši bērniem. Grāmatas tulkotāja un izdošanas projekta vadītāja Alīna Ozoliņa skaidro, ka izdevuma aktualitāti Latvijā apliecina pēdējos gados arvien spraigākās diskusijas par laulības nozīmi, dažādiem ģimenes modeļiem un cilvēktiesību jautājumiem. “Grāmatā caur pētījumiem, statistiku un reāliem stāstiem katrs varēs ieraudzīt, kā šīs trīs galvenās pārmaiņas – plaši izplatītā šķiršanās un skaitā pieaugošās jauktās ģimenes, ģimenes ar donoru dzimumšūnu ieņemtiem bērniem un viendzimuma pāru ģimenes ietekmē bērnus. Grāmatā vienkāršā valodā pasniegtā argumentācija būs nozīmīgs pienesums sabiedriskajām diskusijām, jo izaicinās novirzīt sarunu fokusu no pieaugušo vēlmēm uz bērnu tiesību aizstāvību. Katra nodaļa aizvedīs lasītājus visaptverošā un brīžiem pat sirdi plosošā ceļojumā par bērniem nodarīto kaitējumu tajos gadījumos, kad pieaugušo vēlmes ir bijušas svarīgākas par bērnu tiesībām uz savu bioloģisko māti un tēvu,” plašāk stāsta Alīna Ozoliņa. Vienu no galvenajiem impulsiem grāmatas tapšanā autorei iedeva arvien biežāk medijos sastopamie tādi apgalvojumi,... Lasīt tālāk
Jau drīzumā, 7.martā, klajā nāks grāmatas “Bērni vispirms: kāpēc mums ir vajadzīga globāla bērnu tiesību aizstāvības kustība” izdevums latviešu valodā. Tajā amerikāņu autore Keitija Fausta pievēršas trim pārmaiņu veidiem mūsdienu ģimenēs – plaši izplatītā šķiršanās un skaitā pieaugošās jauktās ģimenes, ģimenes ar donoru dzimumšūnu ieņemtiem bērniem un viendzimuma pāru ģimenes. K.Fausta uzdod jautājumu, kā šajās ģimenēs klājas bērniem? Atbildes tiek rastas zinātniskos pētījumos, statistikas datos un – katrā grāmatas nodaļā apkopoti autentiski pieredzes stāsti. Kā norāda grāmatas izdošanas projekta vadītāja Alīna Ozoliņa, tās aktualitāti Latvijā apliecina pēdējos gados arvien spraigākās diskusijas par laulības nozīmi, dažādiem ģimenes modeļiem un cilvēktiesību jautājumiem. “Grāmatā vienkāršā valodā pasniegtā argumentācija būtu nozīmīgs pienesums šīm sabiedriskajām diskusijām, novirzot sarunu fokusu no pieaugušo vēlmēm uz bērnu tiesību aizstāvību. Katra nodaļa aizvedīs lasītājus visaptverošā un brīžiem pat sirdi plosošā ceļojumā par bērniem nodarīto kaitējumu tajos gadījumos, kad pieaugušo vēlmes ir bijušas svarīgākas par bērnu tiesībām uz savu bioloģisko māti un tēvu. K.Fausta ir apkopojusi iepriekš nedzirdētus pieredzes stāstus par bērnību, augot viendzimuma pāra savienībā, poligāmā ģimenē, vecāku nereģistrētā kopdzīvē, par vecāku šķiršanās sekām un mākslīgās apaugļošanas blaknēm, par surogasiju un adopciju. Katrā nodaļā līdzās stāstiem pievienoti augstākās raudzes pētījumi un statistika, kas apliecina, ka bērna garīgā, fiziskā un emocionālā labklājība ir atkarīga no tā, vai viņu mīl un audzina tieši tie abi pieaugušie, kas ir atbildīgi par viņa ienākšanu pasaulē. Katras nodaļas beigās autore piedāvā praktiskus ieteikumus, lai sāktu sabiedrībā atjaunot kultūru, kurā par prioritāti tiek izvirzītas bērnu intereses un pamatvajadzības,” plašāk stāsta A.Ozoliņa. Keitija Fausta ir bērnu tiesību organizācijas “Them Before Us” dibinātāja un vadītāja. Šī organizācija aizstāv bērna dabīgās tiesības un pamatvajadzības uz saikni ar... Lasīt tālāk
Biedrība “Asociācija “Ģimene”” iebilst pret priekšlikumu Padomes Regulai “Par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un publisku aktu akceptēšanu vecāku stāvokļa lietās un par Eiropas vecāku stāvokļa apliecības izveidi” SWD(2022) 392. Kā liecina statistikas dati[1]: *63% jauniešu pašnāvību upuru ir no ģimenēm, kurās nav tēvu. *90% no visiem bezpajumtniekiem un bēgļiem nāk no ģimenēm, kurās nav tēvu. *70% nepilngadīgo, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, un 85 % jauniešu, kuri atrodas cietumos, nāk no ģimenēm bez tēviem. *80% izvarotāju nāk no ģimenēm, kurās nav tēvu. *Bērniem bez tēva ir sešas reizes lielāka iespēja dzīvot nabadzībā un izdarīt noziedzīgus nodarījumus nekā bērniem, kas aug ģimenēs ar tēvu un māti.*Aptuveni 85 % bērnu ar uzvedības traucējumiem ir auguši mājās bez tēva. Minētie statistikas dati nepārprotami liecina par to, cik nozīmīga ir abu bioloģisko vecāku klātbūtne ir juridiskā aizsardzība katram bērnam. Nav pieļaujama situācija, kad bērns tiek uzskatīts par preci vai divu pieaugušo cilvēku attiecību blakusproduktu. ANO Bērnu tiesību konvencijas 8. panta pirmā daļa nosaka: “Dalībvalstis apņemas respektēt ikviena bērna tiesības aizsargāt savu identitāti, tostarp pilsonību, vārdu un ģimenes saites, kā paredzēts tiesību aktos, nepieļaujot nelikumīgu iejaukšanos.” Piedāvātā Padomes Regula nonāk pretrunā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju un Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, kas aizsargā bērna tiesības uz bioloģisko tēvu un māti. Aicinām nevirzīt apstiprināšanai minēto priekšlikumu Padomes Regulai. [1] https://americafirstpolicy.com/latest/20220825-fatherlessness-and-crime... Lasīt tālāk