Kad laulāto komunikācijā iestājies ledus laikmets
Uz viņu nama durvīm ir rakstīts “Katrai ģimenei ir savs stāsts. Laipni lūgti mūsējā!” Mēs to izmantojām, pieklauvējām un arī tikām ieaicināti šī pāra septiņu gadu laulības pieredzes stāstā! Ulvis un Ieva Kravaļi saka, lai tā pa īstam kādam atvērtu savu sirdi, pašiem ir nācies daudz ko mācīties. Gan būt godīgiem, gan spēt nesalīdzināt sevi ar citiem. Ieva ir ārste-rezidente, bet Ulvis iesaistīts daudzās kalpošanas nozarēs. Viņu kā mentoru uzklausa jaunieši un viņš arī šobrīd vada Latvijas Kristīgo studentu brālību. Abi labprāt runā par citu pāru un draugu nozīmi savā laulībā. Pirmos jautājumus par laulību uzdevuši vēl pirms teica “Jā!” vārda, un vēl aizvien ir pārliecināti, ka līdzās ir jābūt citiem laulātajiem, ar kuriem dalīties. Tomēr ja laulībā iestājas kādi komunikācijas ledus laikmeti, tad nevajagot uzreiz skriet pie citiem un meklēt sev atbalsta koalīciju. Ulvis atzīst, cik īpaši vērtīgas ir bijušas sarunas, kurās draugi spēj atklāti teikt – šitā nedari! Rihards: Kāds ir jūsu stāsts par pirmajiem septiņiem laulības gadiem? Ieva: Mums ar Ulvi bija tradīcija – ik pa laikam atskatīties uz nodzīvoto posmu vai periodu. Ir forši vienmēr saprast, ka esam kaut kur tālāk tikuši, paticis svinēt izmaiņas, kas mūsos ir notikušas. Kādam tie septiņi gadi liekas, ka nekas daudz nav, bet esam pamanījuši, ka esam mainījušies gan individuāli, gan kā pāris kopā. Viktorija: Šī atskatīšanās jums notiek parasti randiņos vai citreiz tā vienkārši – pie brokastu galda? Ieva: Sākumā tie bija randiņi. Reizēm Ulvis iniciē un saka – klau, pasēžam vienkārši un parunājam, kā mums gājis un kur esam šobrīd. Tas mums ir palīdzējis ikdienas steigā saprast un novērtēt, kas ir bijis. Viktorija: Mums reiz viens pāris... Lasīt tālāk
“Tieku tiesāta savas pārliecības dēļ” – saruna ar Somijas Parlamenta deputāti Paivi Rasanenu
Biedrības “Asociācija Ģimene” vadītājs Rihards Kostigovs uz sarunu aicinājis Somijas parlamenta deputāti Paivi Rasanenu. Ilggadējā politiķe, kas laikā no 2011. gada četrus gadus ieņēmusi arī augsto Somijas parlamenta iekšlietu ministres posteni, nekad nav slēpusi savu kristīgo pārliecību. Tieši tā viņu ir aizvedusi līdz šobrīd visā Eiropā rezonansi ieguvušai precedenta tiesas prāvai, kurā kāds politiķis tiek pratināts konkrēti par savu reliģisko ticību un tās iespējamo veicināto apdraudējumu, ko var sajust seksuālās minoritātes. Rihards: Iemesls šai sarunai ir traku notikumu apstākļi, kuriem mūsdienu vārda brīvības demokrātijā ir pat grūti noticēt, un stāsts ir par to, kā jūs īstenojāt šo brīvību. Pastāstiet par savu slaveno tvītu un apstākļiem, kas līdz tam noveda, lai mēs kā nevalstiskais sektors, kā arī mūsu sekotāji un pārstāvji politikā varētu gūt ieskatu, kādas nepatikšanas šobrīd piedzīvojat. Paivi: Paldies par uzaicinājumu. Kā jau minējāt, 28 gadus esmu sabiedriskajā dzīvē un parlamentā, taču tieši pēdējie gadi ir bijuši vispārsteidzošākie. Nekad neticēju, ka dzīvojot Somijā, es varētu nonākt šādā situācijā. Viss process sākās pirms 4 gadiem, 2019. gadā, kad Evaņģēliski luteriskā baznīca pieņēma lēmumu atbalstīt Helsinku Pride pasākumu. Es biju šīs baznīcas locekle. Biju vīlusies, un Tvitterī vaicāju, kā draudzes vadība var sponsorēt šo Pride parādi un kā tas saskan ar lepnumu, kas Bībelē ir aprakstīts kā grēks un kauns? Nopublicēju attēlu ar rakstu vietām no Bībeles vēstules Romiešiem, kur ir teikts par viendzimuma attiecībām. Kāds pilsonis iesniedza sūdzību, un policija sāka to izmeklēt. Pēc tam, kad tas tika nopubliskots, tika izvirzītas vēl citas kriminālapsūdzības par senu brošūru, ko biju rakstījusi jau 2004. gadā ar nosaukumu “Vīrieti un sievieti Viņš radīja” par seksualitāti un laulību no kristīgās perspektīvas. Bija arī... Lasīt tālāk
LAULĪBĀ TU SATIEC CILVĒKU, KURA DĒĻ ESI GATAVS PAT MAINĪTIES
Laulības pieredzē dalās Valdis un Aiga Ozoli Kas sākās kā darba romāns, izvērtās mīlošās attiecībās ar uzvarām pār atkarībām un izklaidīgo dzīvi. Mēs satikām šo pāri – Valdi un Aigu Ozolus viņu īsā Latvijas apciemojuma reizē un uzzinājām, kas šo latviešu pāri no ikdienas IT sfērā aizveda līdz dzīvei īstā kartūziešu klosterī Spānijā. Viņi piedzīvojuši arī posmu, kad trīs mēnešu laikā trīs ar pusi tūkstošu kilometru nošķirtība attiecībās ienesa krīzi, ar ko bija jātiek galā. Kā viņi to paveica un cik reāli ir būt kopā ģimenē, audzināt divas meitas, kad esi burtiski brīvs kā putns – bez saistībām, parādiem, savas iekoptās mājvietas un nezinot atbildi – kad un vai atgriezīsies Latvijā? Viktorija: Jūs Latvijā esat apprecējušies un pasaulē laiduši abas meitas, bet kā tas nākas, ka šobrīd šeit esat kā ciemiņi?Valdis: Jā, mēs Latvijā esam ieradušies ciemos uz diviem mēnešiem, bet pēdējo gadu dzīvojam Spānijā Saragosā 16. gadsimtā celtā kartūziešu klosterī. Tā ir 500 gadus sena celtne, kur dzīvojuši īsti kartūziešu mūki, un tas ir viens no visstingrākajiem ordeņiem katoļu baznīcā. Mūki, kas tur dzīvoja, savā starpā netikās, nerunāja, dzīvoja pilnīgā nošķirtībā, lai lūgtu visu laiku Dievu. Rihards: Ja skatāmies kartē, kas jūs kā ģimeni un laulātu pāri burtiski noveda tik tālu – līdz Spānijas klosterim?Aiga: Mēs tiešām dzīvojam īstā mūku cellē. Kopā ar mums ir vēl citas ģimenes, kas no visas pasaules sabraukušas. Mēs pirms tā gada aizbraucām uz formāciju, tās ietvaros notika lekcijas, meitas tikmēr devās uz vietējo skolu. Pēcpusdienās mums bija kalpošanas. Valdis: Mēs esam kopienā “Chemen neuf”. Un šis klosteris ir viens no kopienas formācijas centriem. Vēl tādi ir Āfrikā, Francijā, bet Spānijā tieši aicinātas... Lasīt tālāk
Asociācija Ģimene aicina vērsties pret reāliem vardarbības cēloņiem
Kā zināms, šodien Saeimā plānots balsojums par lēmuma projekta “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāku virzību” nodošanu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Iepriekšējā kolektīvā iesnieguma izskatīšana norisinājās 6. septembrī Saeimas Ārlietu komisijas sēdē. Biedrība “Asociācija “Ģimene”” atkārtoti vēršas ar aicinājumu izturēties kritiski pret nodomu ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija) un tā vietā vērsties pret reāliem vardarbības cēloņiem sabiedrībā. Biedrība nosūtījusi atklātu vēstuli Saeimas Ārlietu komisijai, Saeimas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijai, Pārresoru koordinācijas centram un Labklājības ministrijai ar izklāstu un viedokli par to, kādēļ Stambulas konvencija ir uzlūkojama kā nekvalitatīvs dokuments. “Šis dokuments šauri skatās uz vardarbības pret sievieti cēloņiem, koncentrējoties tikai uz vienu vardarbības cēloni – nevienlīdzīgu varas sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība. Vardarbības cēloņi ir daudzveidīgi, un uz vardarbību nedrīkst skatīties tikai caur viena cēloņa prizmu,” pauž biedrības “Asociācija “Ģimene”” valdes priekšsēdētājs Rihards Kostigovs. Lai uzskatāmāk parādītu vardarbības cēloņu daudzveidību, vēstulē sniegts ieskats vardarbības cēloņu personīgajos un sociālajos aspektos, kurus Stambulas konvencija nerisina. Personiskie vardarbības cēloņi sevī ietver gan psiholoģiskos, gan emocionālos, gan arī kognitīvos faktorus, savukārt sociālie cēloņi aptver ģimenes vides faktorus un ekonomiskās un sociālās atšķirības. Personīgie vardarbības cēloņi – Psiholoģiskie faktori: Psihiskās veselības problēmas: personas ar neārstētiem garīgās veselības traucējumiem, piemēram, depresiju, bipolāriem traucējumiem vai citiem personības traucējumiem, var būt vairāk tendētas uz vardarbīgu uzvedību.Psihotropo vielu lietošana: alkohola vai narkotiku pārmērīga lietošana var pasliktināt spriestspēju un palielināt agresīvas uzvedības iespējamību. Emocionālie faktori: Dusmas un neapmierinātība: apspiestas dusmas, neapmierinātība vai temperamenta īpatnības... Lasīt tālāk
