Aktuāla diskusija – tikumības vadlīnijas
Latvijas Kristīgā radio raidījumā Aktuāla diskusija, par tikumības vadlīnijām un procesa gaitu. Raidījumā piedalās Asociācija Ģimene valdes priekšs. Ilona Bremze, Asociētā profesore Māra Kiope, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. ... Lasīt tālāk
“Ko saprotam ar vārdu tikumība”?
Aicinām noklausīties LR1 raidījumu “Ko saprotam ar vārdu tikumība”. Piedalās LU docents Andrejs Mūrnieks, teoloģijas doktors no Šveices Andris Marija Jerumanis, trīsvienības baptistu draudzes mācītājs, kustības “Īsta Mīlestība Gaida” vadītājs Dainis Pandars:... Lasīt tālāk
Igaunijā pie parlamenta ēkas notika zibakcija dabīgas ģimenes aizstāvībai
Šī gada 24.novembrī Igaunijā pie Parlamenta ēkas Tallinas centrālajā laukumā notika zibakcija dabīgas ģimenes atbalstam, ko organizēja Igaunijas Ģimenes un tradīciju aizsardzības fonds. Ar šo akciju Fonds vēlējās paust nopietnu vētījumu Igaunijas politiķiem, ka laulībai un ģimenei ir būtiska loma. Zibakcija ir papildināta ar video, kurā Fonds pauž viedokli, ka ģimene ir institūcija, kas cilvēces vēstures gaitā ir radusies dabiskā veidā, un tās pamatā ir savienība starp vienu vīrieti un vienu sievieti. Tāpat Fonds uzskata, ka katram bērnam ir dabiskas tiesības uz māti un tēvu, un nevienam nav tiesību viņiem tos atņemt. “Ģimene ir mūsu nācijas un sabiedrības pamats. Cienīsim un novērtēsim ģimeni un aizsargāsim mūsu sabiedrības pamatvērtības!”: teikts Fonda video vēstījuma beigās. Ar Fonda video vēstījumu var iepazīties... Lasīt tālāk
Asoc.Prof. M.Kiope: Tikumiskā audzināšana ir cilvēka morālā spēka attīstīšana
Tikumu izkopšana, vingrināšana (no gr.val. askēin) ir vienmēr bijusi Eiropas kultūras nozīmīga sastāvdaļa kopš sengrieķu filozofijas laikiem. Bez tikumu izkopšanas cilvēkam nav morālā spēka sasniegt labumus (vērtības). Lai baudītu, piemēram, draudzības labumu, ir jābūt uzticīgam, drosmīgam, godīgam utt. – tie visi ir tikumi. Tikumiskā audzināšana tātad ir cilvēka morālā spēka attīstīšana (mēs jau laikam spējam saprast vairs tikai fizisko, kad uzpumpē muskuļus?). Kad š.g. 30.novembrī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notika sanāksme par tēmu, “Vai var formalizēt vērtībizglītību?”, ierēdņi centās uzvedināt uz domas, ka formalizēt nevar. Un, būtu jāsecina, tātad ir jāsabotē šis pasākums. Prof. S.Lasmane norādīja, ka organizāciju teorijas gan skaidri saka, jebkurā kopībā, sabiedrībā, kolektīvā utt. ir vajadzīga zināma formalizācija, lai kopiena vispār turētos kopā. Man radās iespaids, ka ierēdņi, paši nesaprotot, kas ir tikumu audzināšana eiropeiskā nozīmē, cer uz to, ka šis darbiņš nebūs jādara. Starp citu, arī prof. I.Šuvajevs parādīja, kāda ir bijusi tikumu domāšanas attīstība Eiropas vēsturē, un piekrītu viņam, ka jautājums nav par kataloģizāciju jeb “vērtību grozu”. Tas ir, visiem parasti ļoti patīk strīdēties par to, kādas vērtības vai tikumus nosauksim, kādas ne. No filozofijas skatpunkta tas ir otršķirīgi. Ir vajadzīga konceptualizācija, kas ir tikumi un vērtības (tas priekšlikumā ir paveikts), un tā tikumu ētikas gadījumā ir ļoti klasiska. Tas pat nav jautājums, vai filozofi, lai kāds būtu viņu pasaules uzskats, spētu vienoties. Jautājums ir pavisam cits: IZM ierēdņi ignorēja LU Vēstures filozofijas fakultātes priekšlikumu, ko bija vīzējis rektors I.Muižnieks, ka šā jautājuma izspriešana būtu jāuztic filozofiem fakultātē un LU Filozofijas un socioloģijas institūts (es piebilstu, ka arī RARZI (1) ir starptautiskas klases morāles teoloģijas un filozofijas, antropoloģijas utt. speciālisti), jo ētika, tai... Lasīt tālāk
