E.Kārkla, I.Bremze 2016.gada 11.martā notika Labklājības ministrijas organizētā konference “Dzimums? Dzimte?”[1], kas tapa sadarbībā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti. Biedrība “Asociācija Ģimene” ar prieku uztvēra šādu Labklājības ministrijas iniciatīvu, jo pēdējo 4 gadu laikā Labklājības ministrija nav izrādījusi aktīvu vēlmi uzrunāt sabiedrību un uzzināt tās viedokli par jēdziena gender ieviešanu Latvijā. Arī 2015.gada 29.decembra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē, kad biedrība “Asociācija Ģimene” rakstiski un mutiski aicināja rīkot publiskas debates par jēdziena gender ieviešanu kontekstā ar Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu, Labklājības ministrija uzsvēra, ka publiskās debates nerīkošot, jo valsts budžetā šim mērķim neesot finansējuma. Ņemot vērā Labklājības ministrijas iniciatīvas trūkumu, biedrība “Asociācija Ģimene” 2016.gada 11.februārī rīkoja ekspertu diskusiju/konferenci[2] “Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē.” Formulējot konferences jautājumu – vai pāreja uz sociālā dzimuma (gender) izpratni mazinās vardarbību pret sievietēm un stiprināt ģimenes Latvijā?[3] Konferencē tika aicināta uzstāties arī Labklājības ministrija, kas sākotnēji atteicās piedalīties, tomēr, pēc vairākkārtējiem aicinājumiem un sarakstes ar ministrijas vadību, piekrita uzstāties ar savu referātu. Taču šoreiz nerunāsim par biedrības “Asociācija Ģimene” konferences secinājumiem, to pietaupīsim vēlākam laikam. Pēc biedrības “Asociācija Ģimene” rīkotās konferences, Labklājības ministrija nāca klajā ar iniciatīvu rīkot savu konferenci š.g. 11.martā. Akadēmiska diskusija bija visnotaļ interesanta, un tikpat interesanti to atspoguļoja viens no konferences klausītājiem psihoterapeits V.Rudzītis[4]. Tāpat visnotaļ savdabīga šķita Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pieeja labierīcību lietošanas noteikumiem. Jau konferences sākumā ar nelielu ironiju tika paziņots, ka konferences dalībnieku ērtībām pirmajā stāvā aiz garderobēm atrodas labierīcības, kas paredzētas atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Taču, ja konferences apmeklētāji jūtas pietiekami “drosmīgi”, tad var apmeklēt labierīcības blakus konferenču zālei, kas ir paredzētas abiem dzimumiem. Jāpiezīmē, ka raksta autores nejutās komfortabli šādā uzspiestā intimitātē ar... Lasīt tālāk
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par Stambulas konvencijas tulkojuma gala versijas publisko nepieejamību, publicējam Labklājības ministrijas Konceptuālo ziņojumu „Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ” (turpmāk – Stambulas konvencija), kur Stambulas konvencijas pamatteksts ir atrodams 7.pielikumā no 45.-71.lpp. Savukārt, Stambulas konvencijas Paskaidrojošais ziņojums ir atrodams 8.pielikumā no 72.-143.lpp. Dokumentu iespējams lejuplādēt šeit:... Lasīt tālāk
Latvijā tiek virzīta ratificēšanai Stambulas Konvencija jeb “Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Kā vēsta Labklājības ministrijas 2015.gada 26.novembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais konceptuālais ziņojums[1] „Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”, “tas ir pirmais starptautiskais līgums, kurā ietverta sociālā dzimuma/ dzimtes (ang. -gender) definīcija.” Stambulas konvencija ir līdz šim vienīgais starptautiskais līgums Eiropas Padomes vēsturē, kas pieņemts, dalībvalstīm nebalsojot. Tam par iemeslu bija liela steiga paspēt Stambulas konvenciju pieņemt laikā, kad Turcija bija Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidējošā valsts. Konvencijas kopumā nav labvēlīga ģimenēm un nav vērsta uz dzimumu savstarpējās mijiedarbības uzlabošanu. Stambulas Konvencijas ratifikācijas rezultātā Latvijai nāktos ieviest ne tikai viendzimuma laulības, bet arī poligāmiju, jo pretējā gadījumā netiktu ievērotas biseksuāļu tiesības. Daba cilvēkus iedala divos dzimumos (angl. «sex») – sieviete (XX hromosomas) un vīrietis (XY hromosomas), savukārt, dzimti jeb sociālo dzimumu (pēc Konvencijas autoru domām) cilvēks var izvēlēties pats – tā ir tikai sociāls, audzināšanas vai kulturāls produkts. Konvencija paver iespējas vardarbībai pret sievietēm un bērniem, jo paredz nediskrimināciju pret publisko labierīcību lietotājiem, kuri sevi pieskaita pie dzimuma, kas nesakrīt ar viņu bioloģisko dzimumu. Konvencijas pamatteksts nav kvalitatīvi apspriests sabiedrībā, kā arī akadēmiskajā vidē, un ir pretrunā ar ANO “Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju”, īpaši 14.pantu, jo paredz nepamatoti diskriminēt un stigmatizēt ģimenes, kurās divi pieauguši cilvēki, abpusēji vienojoties, ir izvēlējušies savai ģimenei piemērotu pienākumu sadales modeli (vīrs – apgādnieks, sieviete – mājsaimniece). Latvija jau šobrīd ir ieviesusi lielāko daļu Konvencijas saprātīgo ieteikumu cik tālu tie nav pretrunā ar Satversmē noteikto un neparedz dzimtes jeb “gender” terminu ieviešanu. Biedrība... Lasīt tālāk
