KAM TRAUCĒ TIKUMĪBA?
Sākoties jaunajam mācību gadam, partija VIENOTĪBA Saeimas deputātes A.Čakšas personā iesniedza priekšlikumu veikt izmaiņas Izglītības likumā, svītrojot jēdzienu “tikumība”. 2015.gadā veiktie grozījumi Izglītības likumā papildināja likumu ar jaunu pantu: 10.1 pants. Izglītība un tikumība (1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. (2) Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Tāpat jaunie grozījumi paredzēja uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs, kā arī kārtību, kādā izvērtējama informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība šā likuma mērķī ietvertās izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī šīs izvērtēšanas kritērijus. Jauns pants Izglītības likumā 2015.gadā tika pievienots, jo līdz šim Izglītības likuma mērķis noteica: nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja: (…) tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos. Taču Ministru kabinets nebija noteicis kārtību, kādā šis mērķis tiks sasniegts. Grozījumu rezultātā Ministru kabinets izstrādāja vadlīnijas, kas tika izdiskutētas darba grupā, kurā piedalījās dažādas valsts pārvaldes iestādes, kā arī nevalstistās organizācijas. Vadlīniju sagatavošanas procesā Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības satura centrs uzklausīja vairāk nekā 20 nevalstiskās organizācijas un citas institūcijas (piemēram, biedrība “Asociācija Ģimene”, biedrība “E.L.P.A.”, biedrība „Papardes zieds“, biedrība „Centrs Marta”, Latvijas Tradicionālās kultūras asociācija, Latviešu identitātes atbalsta biedrība, Latvijas Vecāku forums, Latvijas Pedagogu Dome, biedrība “Īsta Mīlestība Gaida”, nodibinājums “Māras loks”, biedrība... Lasīt tālāk
Nevalstiskās organizācijas aicina aizsargāt bērnus, sniedzot iespēju vecākiem reģistrēt laulību pie notāra
24 Nevalstiskās organizācijas (NVO) Bērnu tiesību aizsardzības dienā vēršas pie Ministru prezidenta K.Kariņa, Tieslietu ministra J.Bordāna, Labklājības ministres R.Petravičas un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja A. Skrides ar aicinājumu aizsargāt bērnu tiesības un veikt visus nepieciešamos pasākumus, kas uzlabotu bērnu dzīves kvalitāti.
Lasīt tālāk
NORVĒĢIJA VĒLAS IZRAIDĪT POLIJAS KONSULU
NORVĒĢIJA VĒLAS IZRAIDĪT POLIJAS KONSULU Šī gada janvārī saasinājušās Polijas un Norvēģijas attiecības. Iemesls – Polijas konsuls par “daudz” aizstāv Polijas pilsoņus vai precīzāk – tās poļu ģimenes, jauktās vai tīrās, kurām radušās vai potenciāli var rasties domstarpības ar Barneverne – Norvēģijas bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. “Barneverne ir bēdīgi slavena ar savām darba metodēm, kas ar vieglu roku var izņemt bērnus no ģimenēm, bet pēc tam jāpierāda, ka tas bija nepamatoti. Ļoti reti bērnus var atgūt atpakaļ. ” Kā ziņo poļu interneta vietne Poland in English[1], Norvēģijas ārlietu ministrijas pārstāve Ane Haavardsdatter Lunde apstiprina, ka Norvēģijas Ārlietu ministrija ir aicinājusi Poliju atsaukt savu konsulu. Polijas konsuls Norvēģijā Slavomirs Kovalskis ir palīdzējis poļu ģimenēm, kas dzīvo Norvēģijā un bija pakļautas Barneverne iepriekšējas izmeklēšanas procesam. Kā jau minēts, Barneverne pagātnē ir pieņēmusi pretrunīgus lēmumus, kas novedis pie bērnu atšķiršanas no ģimenes. “Iemesls diplomāta izraidīšanai, ir viņa iejaukšanās dažās lietās, kas nav saskaņā ar viņa oficiālajiem pienākumiem un neadekvāto uzvedību attiecībā uz oficiālajiem varas pārstāvjiem,” tā skaidro Ane Haavardsdatter. Tāpat šo gadījumu atspoguļo Vīnē, Austrijā bāzēta pilsoņu iniciatīva “Step Up 4 Children”[2], kas sniedz atbalstu bērniem un vecākiem Norvēģijā, no kuru ģimenēm tiek izņemti bērni nepamatotu iemeslu dēļ. Organizācija aktualizē visus šādus gadījumus un tie arī tiek atspoguļoti starptautiski, izraisot starptautisku ažiotāžu. Pēc pašas organizācijas vārdiem: “Ne pirmo reizi nākas sastapties ar cilvēktiesību pārkāpumiem (bērnu un vecāku)…”, bet šis incidents ar Polijas konsulu ieņem jau politisku nokrāsu. Šajā gadījumā ar Polijas konsulu ne tik vien tika ignorētas cilvēktiesības, bet arī starptautiskās tiesības, proti, Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem 36. pants[3], kas nosaka, ka citas valsts pilsonim nekavējoties jāsniedz iespēja tikties ar... Lasīt tālāk
NORVĒĢU MĀMIŅA PIEPRASA POLITISKO PATVĒRUMU POLIJĀ. VAI SĀCIES NORVĒĢU MIGRĀCIJAS VILNIS UZ AUSTRUMEIROPU?
NORVĒĢU MĀMIŅA PIEPRASA POLITISKO PATVĒRUMU POLIJĀ. VAI SĀCIES NORVĒĢU MIGRĀCIJAS VILNIS UZ AUSTRUMEIROPU? Pēc LifeSiteNews un Super-Express un Visegrad Post materiāliem. Pagājuša gada nogalē, decembrī, māmiņa un viņas meita kļuva par pirmajiem norvēģu bēgļiem kopš Otrā pasaules kara, kad Polija akceptēja viņu prasību patvēruma piešķiršanai. Māmiņa Silje Garmi, 37 gadus veca, aizbēga uz Varšavu ar savu 23 mēnešus veco meitiņu Eiru 2017. gadā, kad viņai radās aizdomas, ka bērnu aizsardzības dienesti, Barnevernet, gatavojas viņai atņemt bērniņu. Siljei ir divu meitu māmiņa. 2014. gadā vecākās meitas tēvs uzrakstīja ziņojumu Barnevernet, ka māte nav spējīga rūpēties par savu bērnu, kurai pašreiz ir 13 gadu. Garmo apgalvoja, ka Barnevernet noticēja tēvam tikai tāpēc, ka viņš bija ietekmīgs uzņēmējs draugos ar tiesnešiem. Protams, no malas spriežot ne vienmēr nonāksi pie pareiza lēmuma, tomēr tas nevarētu šķist tik neticami, ņemot vērā, ka pret Barnevernet darba metodēm tiek protestēts visā pasaulē, iesaistoties pilsoņu iniciatīvām un profesionāļu apvienībām. Pēdējais gadījums šī gada sākumā ir skandāls politiskā līmenī, vēloties no Norvēģijas izraidīt Polijas konsulu, kas iestājās par, vismaz, 150 ģimenēm Norvēģijā. Barnevernet apsūdzība pret Silji Garmo – pārmērīga atsāpinošo līdzekļu izmantošana, “haotisks dzīves veids” un hroniska noguruma sindroms! Norvēģija šis ir pilnīgi pamatots iemesls, lai nošķirtu bērnu no viņa vai viņa vecākiem. Mātei lika veikt vairākas zāļu pārbaudes analīzes. Tās visas bija negatīvas. Māmiņa tāpat apgalvoja, ka tikti izmantoti viņas medicīniskie materiāli bez viņas atļaujas, taču arī tur nekas netika konstatēts. Viss, kas Norvēģija jādara, lai bērnu izņemtu ģimenes – kādam (inkognito tai skaitā) jāziņo Barnevernet un bērns uzreiz tiek izņemts. Līdz 2014. gadam, proti 10 gadu garumā nevienam nebija nekādas sūdzības par māti. Pirms Barnevernet bija... Lasīt tālāk
