Tieslietu ministram pieprasa atsaukt grozījumus Krimināllikumā
Vairāk kā 100 NVO ir parakstījušas vēstuli Tieslietu ministram Jānim Bordānam, kurā ir pausti iebildumi pret steigā virzītajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz kā atbildību pastiprinošo apstākli noteikt “sociālo naidu”, saistot to ar seksuālo orientāciju, kas paver iespējas plaši interpretēt nodarījumus, vadoties no ideoloģiskas pārliecības. “Uzskatām, ka no sākotnēji labā nodoma, kas paredzēja aizstāvēt cilvēkus pret cieņu aizskarošiem komentāriem vai uzvedības, “naida runas” koncepts tiek pārvērsts par manipulācijas un cenzūras ieroci lielākoties radikāli galēji liberāli noskaņoto cilvēku rokās. Nav pieļaujams, ka Krimināllikumā tiek iestrādātas normas, pamatotas ideoloģiskos apsvērumos”, atzīst “Latvijas vīru biedrības” vadītājs Andars Ignacs. Tieslietu ministram J. Bordānam nosūtītajā vēstulē uzsvērts, ka līdzšinējā citu valstu pieredze pierāda, ka manipulācijas ar plaši interpretējamo “naida runas” jēdzienu vērstas galvenokārt uz to, lai ierbežotu cilvēka vārda un rīcības brīvību, kas ir viena no demokrātisku valstu pamatvērtībām. Vēstules autori pamatoti norāda uz bīstamību, kuru rada vēlme no Krimināllikuma 150.panta izņemt nosacījumu par būtiska kaitējuma nodarīšanu. Kā norāda juridisko zinātņu eksperti šobrīd, lai varētu notiesāt cilvēku pēc Krimināllikuma 150. panta, apsūdzībai ir jāpierāda, ka inkriminētie vārdi vai raksti ir nodarījuši būtisku kaitējumu (protams, vai tas ir “būtisks”, ir jāizvērtē tiesai), savukārt pēc grozījumu spēkā stāšanās šādas prasības vairs nebūs. Tātad notiesāt cilvēku par “nepareiza” viedokļa paušanu būs daudz vieglāk. “Ir acīmredzami, ka, virzot grozījumus Krimināllikumā, daži politiskie spēki pilnīgi nepamatoti un pretēji izmeklēšanas rezultātiem izmanto Tukuma traģēdiju savu reitingu celšanai, nedomājot par sabiedrības kopējo labumu. Piedāvātie likuma grozījumi neradīs lielāku iecietību un cieņu vienai sabiedrības grupai pret otru, bet gan radīs pretēju efektu – rosinās neiecietību, konfrontāciju, vārda un domas brīvības ierobežošanu, vienas sabiedrības grupas izcelšanu pār citā”, pauž biedrības “Asociācija ģimene” valdes priekšsēdētaja Ilona Bremze, “ uzskatām, ka ir nepieļaujami izmantot bojā gājušā Normunda Kindzuļa nelaimi politisko mērķu sasniegšanai.”... Lasīt tālāk
Veiksmīgi noritējusi Latvijas tiešsaistes Ģimenes diena
Sestdien, 15. maijā Latvijā veiksmīgi aizvadīta pirmā Latvijas tiešsaistes Ģimenes diena. Tās laikā ar stāstiem par ģimenes fundamentālo vērtību šodienas pārmaiņu sabiedrībā dalījās vairāk nekā 70 tiešsaistes viesi gan klātienē Doma dārza laukumā, gan attālināti no savām mājvietām visā Latvijā. Pieredzē un pārdomās par svētku sarunu centrālo tematu “Latvijas ģimene 21. gadsimtā – iespējas un izaicinājumi” dalījās dažādu biedrību un nodibinājumu pārstāvji, jaundibinātās Latvijas vīru biedrības divpadsmit dibinātāji, amatpersonas, viedokļu līderi un ģimenes no Rīgas, Dobeles, Talsiem, Liepājas, Madonas, Dagdas un citām Latvijas vietām. Sarunu amplitūda šajā dienā bija no dziļi personīgiem pieredzes stāstiem, šodienas ideoloģisko tendenču vērtējumiem līdz ģimenes institūcijas nozīmīguma aktualizēšanai un reāliem Latvijas ģimeņu atbalsta plāniem. Antīko zinātņu doktore, interneta žurnāla “telos.lv” galvenā redaktore Agnese Irbe, kura ar vīru ģimenē audzina trīs bērnus, tiešsaistes sarunā uzsvēra, ka ģimenes jēdziens nevar tikt atrauts no dabīgajām tiesībām. “Mūsu sabiedrībai un kultūrai to būtu svarīgi apzināties. Dabīgās tiesības nozīmē tiesības katram bērnam, cik vien tas ir iespējams, piedzimt un uzaugt kopā ar savu tēvu un mammu.” “Dabiska ģimene tās tradicionālajā izpratnē pati par sevi ir nemainīga vērtība. Ikviena no mums zināmām civilizācijām tai ir pievērsusi īpašu uzmanību un arī definējusi tai konkrētus noteikumus, tiesības un pienākumus. Uzskatu, ka šajos laikos mūsu sabiedrībā sevišķi aktuāls ir jautājums par to, kā stiprināt attiecības. Gandrīz puse reģistrēto laulību tiek šķirtas, liela daļa bērnu dzimst ārpus laulības un neuzaug pilnvērtīgā ģimenē, kurā ar viņiem kopā būtu gan viņu māte, gan tēvs,” saskatīto Latvijā akcentē mūziķis un pianists Vestards Šimkus. “Jo mums būs spēcīgākas ģimenes, jo būs spēcīgāka valsts,” – tiešsaistes pasākuma vadītājiem Ditai Lūriņai un Mārtiņam Eglienam un visām ģimenēm savu pārliecību pauda... Lasīt tālāk
Ģimenes dienā aicina pavadīt vairāk laika pārī un kopā ar bērniem
Latvijas Ģimenes dienas tiešsaistes pasākumā, kas norisinājās 15.maijā vairāki eksperti un vecāki aicināja vairāk laika veltīt vecāku savstarpējām attiecībām un pavadīt lietderīgi laiku kopā ar bērniem. Visi iedvesmas un pieredzes stāsti ir skatāmi Latvijas Ģimenes dienas... Lasīt tālāk
Sabiedrības vairākums atbalsta ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē
SIA Factum Interactive veiktās aptaujas dati parāda, ka 56% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Satversmē būtu jānostiprina papildu aizsardzība un atbalsts tradicionālai jeb dabiskai ģimenei, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis)”. Aptaujas jautājums: “Ģimenes jēdzienu arvien biežāk mēdz attiecināt arī uz kopā dzīvojošiem viena dzimuma partneriem. Vai, ņemot vērā šo tendenci, Satversmē būtu jānostiprina papildu aizsardzība un atbalsts tradicionālai jeb dabiskai ģimenei, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis)?” APR 2020 Noteikti jā 41,8%% Drīzāk jā 14,3% Drīzāk nē 10,1%% Noteikti nē 26,7% Grūti pateikt 7,0% Apvienotas atbildes: JĀ* 56,1% NĒ** 36,8% JĀ* NĒ** Grūti pateikt Vecums: 18-29 29,7% 63,0% 7,2% 30-59 58,5% 34,6% 6,9% 60+ 75,2% 18,4% 6,5% Valoda: Latviešu 49,4% 42,2% 8,4% Krievu 71,9% 24,8% 3,2% * Noteikti jā + Drīzāk jā ** Noteikti nē + Drīzāk nē Aptauja: 26.04-30.04.2021. Izlase n=645 Dati svērti atbilstoši iedzīvotāju no 18 līdz 74 gadiem statistiskajam modelim. Vai viendzimuma pāri ir ģimene 02-2021 Viendzimuma partnerattiecību tēmas uzturēšana un virzīšana publiskajā telpā veido sabiedrības viedokli. Tai skaitā par ģimenes jēdziena izpratni. Jautājumā par to, vai viendzimuma pāri būtu uzskatāmi par ģimeni, Latvijas iedzīvotāju viedoklis dalās aptuveni līdzīgi – piekrīt 42%, nepiekrīt 45%. Ģimenes jēdziena paplašinātu izpratni vairāk atbalsta jaunieši, rezervētāka attieksme ir vidējai paaudzei, bet noraidošākie ir vecāka gadagājuma ļaudis. “Vai, Jūsuprāt, kopā dzīvojoši viendzimuma partneri var tikt pielīdzināti ģimenei un tikt uzskatīti par ģimenes locekļiem?” JĀ NĒ Grūti pateikt Visi 42,4% 45,2% 12,4% Vecums 18-29 69,3% 24,4% 6,3% 30-59 38,8% 47,6% 13,6% 60+ 24,3% 61,3% 14,3% Valoda Latviešu 45,9% 41,5% 12,6% Krievu 32,7% 56,0% 11,3% 28.01.-28.02.2021. Izlase n=1366 Dati svērti atbilstoši iedzīvotāju no 18 līdz 74 gadiem statistiskajam... Lasīt tālāk
