Speciālisti un deputāti iebilst pret Civilās savienības likumprojekta tālāku virzīšanu
Viktorija Slavinska-Kostigova Dabiskās ģimenes tiesību aizstāvošās nevalstiskās organiziācijas (NVO) un Latvijas vadošo kristīgo konfesiju pārstāvji, piedaloties š.g. 1.marta Saeimas Juridiskās komisijas sanāksmē, pauda savus iebildumus un skaidrojumus, kādēļ Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotais Civilās savienības likumprojekts (CSL) nav atbalstāms. Juridiskā komisija vēl nenolēma par CSL tālāku virzību Saeimā. Diskusijas par šo likumprojektu, kas paredz regulēt arī viendzimuma pāru tiesības, turpināsies komisijas sēdē, kas notiks jau nākamajā nedēļā. Piedāvājam jums iepazīties ar vairākiem konservatīvās sabiedrības daļas pārstāvju argumentiem, kas izskanēja Saeimas Juridiskās komisijas sēdē. Bērna labākās intereses ir primāras Tiešu uzmanību nepieciešamībai ievērot bērna labākās intereses vērsa Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča pārstāve, filoloģijas zinātņu doktore Agnese Irbe. Viņa uzsvēra, ka laulības institūts Latvijas likumdošanā nepastāv tikai tāpēc, ka tas vēsturiski tur ierakstīts un tiek turpināts tikai kā tradīcija. “Galvenais iemesls šim institūtam ir bērna dabīgo tiesību aizstāvība. Tās ir bērna tiesības augt ar viņu īstajiem vecākiem un vecāku pienākumu stiprināšanu. Kā rīkoties gadījumā, kad viens no vecākiem nav pieejams un nevar būt atvaļinājumā un palīdzēt aprūpēt bērnu? Saprotams, ka bērns nav vainīgs pie apstākļiem, kādos viņš ir radies, bet viņa labākās intereses ir saņemt pēc iespējas pilnīgāku aprūpi. CSL nekādā mērā šiem bērniem nepalīdz, kuriem nav viena vecāka, jo šo civilo savienību līgumu nenoslēgs māte ar savu māsu vai māte ar savu brāli, vecmammu vai kādu citu. Tātad šie jautājumi, kuri visā darba grupas darbā tika minēti kā svarīgākie un kā tie, par kuriem mēs varētu vienoties, proti, bērna labākās intereses, līdz ar šo likumu pilnībā tiek nostumti malā. Vienlaikus tiek apgalvots, ka šis jaunais likumprojekts, ja tas tiks pieņemts, neko nemainīs attiecībā uz ģimenes un laulības jēdzienu... Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija lems par Civilās savienības likumprojekta virzību
Rīt, 1.martā, norisināsies attālinātā Saeimas Juridiskās komisijas sēde, kuras darba kārtībā ir iekļauts punkts: Likumprojekta “Civilās savienības likums” izskatīšana pirms iesniegšanas Saeimā. Konservatīvi domājošie juristi aicina iepazīties ar dažiem argumentiem, kāpēc likumprojekts nav atbalstāms. 1. Steiga ar Civilo savienību likuma projekta (CSL) virzīšanu ir nepamatota. Satversmes tiesas (ST) 2020.gada 12.novembra spriedums (lietā Nr.2019-33-01) nosaka, ka darba likuma 155.panta pirmā daļa (ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu), ir neatbilstošs Satversmei un spēkā neesošs no 2022.gada 1.jūnija. Tātad saskaņā ar ST Spriedumu tikai attiecībā uz konkrēto Darba likuma normu ir noteikts termiņš, kurā tā zaudēs spēku, t.i. no 2022.gada 1.jūnija. Jau šobrīd ir izstrādāti un apspriesti konkrētā Darba likuma panta grozījumi, kas novērsīs ST konstatētās neatbilstības un ar kuriem ST spriedums tiks izpildīts. Tieslietu ministrija (TM) tās steigu pamato ar it kā ST Spriedumā noteikto pienākumu Saeimai ieviest tiesisko regulējumu viena dzimuma pāriem. Šāds TM arguments nav īsti korekts. Sprieduma motīvu daļā ST cita starpā ir konstatējusi, ka “likumdevējs nav noteicis viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un nav paredzējis viendzimuma partneru ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus sakarā ar bērna piedzimšanu”. Šis ir tiesas secinājums, uz kura pamata tai skaitā tiesa izdara atzinumu par to, ka attiecīgā Darba likuma norma ir pretrunā Satversmei un nav spēkā. Satversmes tiesai nav tādu likumā paredzētu funkciju un tiesību uzdot likumdevējam pieņemt noteiktus likumus (Satversmes tiesas kompetence lietu izskatīšanā uzskaitīta Satversmes tiesas likuma 16.pantā, kas aprobežojas ar tiesību aktu un starptautisku līgumu atbilstības Satversmei izvērtēšanu). Tieslietu ministrijas darba grupā esošo kristīgi-konservatīvā spārna juristu vidū valda vienprātība, ka Saeima var “pretoties” Spriedumā esošajai tiesas kļūdainajai argumentācijai, ieviešot spriedumu iespējami... Lasīt tālāk
Atklāta vēstule Tieslietu ministram Jānim Bordānam
Vairāki Tieslietu ministrijas izveidotās darba grupas locekļi kategoriski norobežojas no Tieslietu ministrijas izstrādātā Civilās savienības likumprojekta. Mēs, Tieslietu ministra izveidotās darba grupas Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 20l9-33-01 izpildei dalībnieki, kategoriski norobežojamies no Tieslietu ministrijas izstrādātā un Saeimai virzītā Civilās savienības likumprojekta. Šāds likumprojekts nav ne izstrādāts, ne apspriests darba grupā. Darba grupa nav bijusi informēta par Tieslietu ministrijas nodomu šāda veida likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā, un tā virzība darba grupā nav nekādā veidā vai formā atbalstīta. Pamatojoties uz Tieslietu ministra Jāņa Bordāna 2021.gada 17.februāra rīkojumu Nr. 1-1/37 (turpmāk – Rīkojums), Tieslietu ministrijā tika izveidota darba grupa Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 izpildei (turpmāk – Darba grupa), kurā tika iekļauti dažādu jomu speciālisti no vairākām nevalstiskajām organizācijām (tai skaitā – tās pārstāvoši advokāti), valsts pārvaldes iestāžu darbinieki un kristīgo konfesiju pārstāvji. Saskaņā ar Rīkojumu, Darba grupas uzdevumi ir: “2.1. līdz 2021.gada 5.martam iesniegt tieslietu ministram darba grupas darba plānu, ietverot tajā veicamos pasākumus, to izpildes termiņus un atskaitīšanās kārtību; 2.2. līdz 202l.gada 1.septembrim: 2.2.1. veikt ģimenes tiesisko attiecību regulējuma izpēti nolūkā izveidot tādu regulējumu, kas pilnvērtīgi nodrošinātu vecāku un bērnu tiesības uz sociālo un tiesisko aizsardzību un atbalstu; 2.2.2. apzināt starptautisko praksi (tai skaitā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru) ģimenes tiesisko attiecību regulējuma jomā; 2.2.3. par 2.2.1. un 2.2.2.apakšpunktā noteikto uzdevumu izpildi informēt tieslietu ministru; 2.3. līdz 2022.gada 1.martam: 2.3.1. izstrādāt efektīvākos modeļus Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2019-33-01 izpildei un rīcības plānu attiecīgo modeļu ieviešanai; 2.3.2. sagatavot un iesniegt tieslietu ministram nepieciešamos tiesību aktu projektus”. Par Saeimas Juridiskās komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas darba grupu kopsēdi, kas ieplānota un notika 2022.gada 1.februārī (turpmāk –... Lasīt tālāk
Latvijas nevalstiskās organizācijas aicina Somijas varas iestādes pārtraukt kriminālvajāšanu pret Päivi Räsänen
24. janvārī Somijas tiesas priekšā stāsies ārste, deputāte, piecu bērnu māte un septiņu bērnu vecmāmiņa Päivi Räsänen. Apsūdzība izvirzīta par laulības un cilvēka seksualitātes atspoguļojumu kādā 2004. gada izdotajā brošūrā, par viedokli 2019. gada radio diskusijā un ierakstu 2019. gada vietnē Twitter. Somija ir demokrātiska valsts, kas atrodas netālu no Latvijas, un tā ilgus gadus ir bijusi paraugs demokrātiskas sabiedrības veidošanā un nostiprināšanā, kurā katram iedzīvotājam ir tiesības cieņpilni paust savu viedokli, balstoties uz savu reliģisko un filozofisko pārliecību. Latvijas nevalstiskās organizācijas uzskata, ka apsūdzības, kas izvirzītas pret Päivi Räsänen ir nepamatotas un cilvēka cieņu un vārda brīvību aizskarošas!Jebkuram Eiropas Savienības pilsonim, ir tiesības atklāti paust viedokli un diskutēt par dažādiem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, t.sk., citējot Bībeli, ja tas ir nepieciešams. Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas devītais un desmitais panti nosaka, ka – ikvienam cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību, kā arī ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Līdz ar to, Somijas varas iestāžu centieni ierobežot vārda brīvību ir prettiesiski un neatbilst starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem! Latvijas nevalstiskās organizācijas izsaka atbalstu Päivi Räsänen un pateicas par centieniem saglabāt vārda un ticības brīvību Somijā, kā arī pievienojas Päivi Räsänen teiktajam – “Tagad ir pienācis laiks, lai kristieši runātu par patiesību, kas rakstīta Bībelē. Jo ilgāk mēs klusēsim, jo vairāk tiks ierobežota vārda un ticības brīvība.”[1] Latvija 2004. gadā pievienojās tādai Eiropas Savienībai, kurā katram pilsonim ir vārda un ticības brīvība, tāpēc Latvijas nevalstiskās organizācijas aicina Somijas varas iestādes pārtraukt kriminālvajāšanu pret Päivi Räsänen, un nodrošināt katram pilsonim tiesības uz vārda un ticības brīvību. Gadījuma kopsavilkums: Policijas izmeklēšana pret Päivi Räsänen tika sākta 2019. gada... Lasīt tālāk
