Mums stratēģiski ir jāsagatavojas. Mēs esam tuvu tam, lai jebkura dzīvības aizstāvības organizācija var tikt uzlūkota un vērtēta kā antikonstitucionāla kustība, kuras darbu var kavēt vai pat aizliegt. (Nīderlandes Lindeboom institūta pētnieks, organizācijas “Cry for life” direktors Arthur Alderliesten)
“Sākas cerību ēra,” ar šādiem vārdiem vēsturisko, bet dzīvības aizstāvju vienbalsīgi kritizēto balsojumu parlamentā nosauca Francijas premjerministrs Gabriels Atāls (Gabriel Attal). Francija kļuvusi par pirmo valsti Rietumeiropā, kuras konstitūcijā iekļautas tādas pašas tiesības uz abortu, kā tas kopš 2006. gada ir, piemēram, Centrāleiropas valstī Serbijā. Tas panākts pēc Francijas kreisās partijas “La France Insoumise” ierosinātajiem grozījumiem un pēc pusotra gada lobēšanas pasākumiem veicot izmaiņas 1958. gada valsts konstitūcijā un attaisnots ar sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem. Tie liecinot, ka turpat 85% francūžu atbalsta izmaiņas konstitūcijā. Konstitūcijas grozījums tika pieņemts 4. martā ar pārliecinošu balsu vairākumu (780 balsis par, 72 pret). Lai oficiāli atzīmētu šo notikumu, 8. martā, Starptautiskajā sieviešu tiesību dienā, tiks rīkota publiska ceremonija.
Kopējais Francijas iedzīvotāju skaits vēl pirms diviem gadiem pārsniedza 67,8 miljonus. Francija ir bijusi līderpozīcijās Eiropā kā valsts ar lielāko bērnu skaitu uz vienu sievieti. Tomēr sabiedrība turpina novecot, radot izaicinājumus demogrāfijai tieši tāpat kā citviet Eiropā, un arī ģimenes struktūras tiek izjauktas ar jauniem sociāliem modeļiem un arvien izplatītākiem jaunajiem ģimeņu konstruktiem.
Pirms runāt tālāk par Francijas lēmuma iespējamo ietekmi un to, kas satrauc dzīvības vērtības aizstāvjus, būtiski uzsvērt, ka vēsturiski konstitucionālas sieviešu tiesības uz abortu pastāvēja jau 50 gadu garumā ASV. Un šis Francijas solis tiek dēvēts kā reakcija uz ASV lēmumu pirms 2 gadiem. 1973. gadā ar ASV Augstākās tiesas lēmumu konstitucionāli apstiprinātās sieviešu tiesības lemt par grūtniecības pārtraukšanu tika apstrīdēts un viss mainījās 2022. gadā jūnijā, kad tiesa atcēla šo lēmumu, atņemot konstitucionālo aizsardzību abortiem visām sievietēm līdz grūtniecības 24. nedēļai, kas ASV pastāvēja gadu desmitiem. Jāpiebilst, ka tikai daži ASV Augstākās tiesas lēmumi bija sasnieguši tādu pašu rezonanses un atpazīstamības līmeni kā tiesas prāva “Roe v. Wade”. Šobrīd katrs ASV štats izlemj, kā likuma ietvaros regulēt jautājumu par abortiem. Kā norāda Latvijas Kristīgo mediķu biedrības vadītāja Aiga Rotberga, šodien ASV ir štati, kas kriminalizējuši abortus un arī tādi, kur tie ir atļauti līdz pat dzemdībām.
Šim varētu būt turpinājums
“Man tas toreiz likās tik neticama uzvara, kad 2022. gadā ASV juristiem izdevās pacelt augšā šo lietu un atzīt par nelikumīgu, atrodot un pierādot daudzu faktu sagrozījumus. Tas patiešām bija brīnums! Šobrīd Francija ir pirmā valsts pasaulē, kas atkal padara abortu likumīgumu konstitucionālā līmenī, Eiropa šobrīd ir tā, kas atkal iesākusi šo diskusiju. Protams, izmaiņas konstitūcijā ir ļoti nopietns solis un signāls, ka sievietei ir tiesības uz abortu. Tomēr tas reizē arī pasaka pretējo, ka bērnam turpretī nav tiesības uz dzīvību, ja vien viņa māte to nevēlas. Viņam ir tiesības uz dzīvību tikai tad, ja to vēlas viņa māte. Tā ir bīstamība, ja mēs divas dzīvības saliekam nevienādās proporcijās,” uzskata A.Rotberga, norādot, ka tā ir bīstamība gan Francijai, gan jebkurai valstij, kas arī vēlēsies spert šādu soli.
“Mēs esam Dieva vietā un tad notiek tā, kā franči jau reiz ir teikuši, ka – Dieva nav, valdnieka nav, tāpēc darām tā, kā uzskatām par pareizu. Tam noteikti būs postošas sekas,” uzsver A.Rotberga.
“Acīmredzot franči sagaida, ka citas valstis Eiropā varētu sekot šim piemēram. Ja šim būs tāds turpinājums, kā tas bija pēc Francijas revolūcijas, mums jābūt gataviem lielām nepatikšanām,” šādu nostāju pauž Nīderlandes Lindeboom institūta pētnieks, organizācijas “Cry for life” direktors Arturs Alderlistens (Arthur Alderliesten).
Viņš norāda uz bīstamību, ka gadījumā, ja aborts kļūst kā viena no pamattiesībām un šādas politiskās kustības izplatīsies arī citviet Eiropā, tad jebkura dzīvības aizstāvības organizācija tiks vērtēta kā antikonstitucionāla kustība, kuras darbu var kavēt vai pat ar likumu aizliegt.
Svinēt iznīcību ir nepieļaujami
A.Alderlistens uzskata, ka nepieļaujami ir tas, ka cilvēka dzīvības nogalināšana ir nostiprināta par vienu no pamattiesībām un ka tas turklāt tiek dēvēts par francūžu vēsturisko pagrieziena punktu ceļā uz brīvību.
“Tie, kas Rietumeiropā stingri iestājas par dzīvības aizsardzību ir arvien sarūkošā minoritāte. Demokrātijai tas var nozīmēt, ka patiesība var ciest zaudējumu. Pārsteidzoši ir tas, ka Francijas parlaments bija devies uz Versaļas pili, lai balsotu par šo jautājumu. Tas palīdz šim notikumam piešķirt vēl dziļāku nozīmi. Atceramies, ka Versaļas pils bija vieta, kur dzīvoja pēdējais Francijas karalis Luijs XVI ar savu sievu karalieni Mariju Antuaneti līdz viņus sagūstīja revolucionārajā 1789. gadā, notiesāja ar nāvi un izpildīja galvas nociršanu ar giljotīnu. Franču revolūcijas sauklis bija “Ni Dieu, ni maître” (Nav Dieva, nav meistara),” plašāk klāsta A.Alderlistens un piebilst, ka līdzās balsojumam šajā vietā notika arī panāktā rezultāta svinēšana. “Francijā sieviešu autonomija ir kļuvusi gandrīz absolūta. Nedzimuša bērna dzīvība ir izstumta ārpus redzesloka un apgaismības domāšana mūs noved pie tā, kur cilvēks sāk iznīcināt pats sevi.”
KMB vadītāja Latvijā uzskata, ka Francijas pieņemtās konstitucionālās izmaiņas šobrīd neietekmē Latviju, tomēr tam varbūt redzamas sekas jau drīzumā.
“Kā zinām, ja viena valsts ko iesāk mainīt savā likumdošanā un tas veiksmīgi tiek pasniegts, tad šīs valsts piemēram var sekot nākamā un tad nākamā valsts. Tā tas var notikt ar jebkuru likumu, piemēram, eitanāzijas. Vienmēr būs kāda valsts, kas spers pirmā soli, un tas iedrošinās citas. Skatoties uz šo Francijas piemēru, manuprāt, tas būs tikai laika jautājums, kas būs arī atkarīgs no esošo valstu valdībām un tā, cik tās ir liberālas vai konservatīvas.
Bīstamība numur viens ir dzīvības vērtības nesamērīgums pret sievietes izvēles tiesībām. Bērns nu Francijā ir pakļauts sievietei iedotajām konstitucionālajām tiesībām izlemt. Tas ved uz iznīcību un tas nesekmēs demogrāfiju, ne valsts garīgo labklājību. (A.Rotberga)
Abortu legalizācija jau pastāvējusi Eiropas konstitūcijās
Aborti ir likumīgi lielākoties visā Eiropā, sievietes tos var veikt vairāk nekā 40 Eiropas valstīs no Portugāles līdz Krievijai ar dažādiem nosacījumiem par to, cik vēlu grūtniecības laikā tas ir atļauts. Piemēram, kā zināms Rietumbalkānos Tito sociālistiskajā bijušajā Dienvidslāvijā jau 1950. gados sāka paplašināt abortu tiesības un iekļāva tās 1974. gada konstitūcijā, kurā teikts: “Cilvēks var brīvi pieņemt lēmumu par bērnu radīšanu. Šīs tiesības var ierobežot tikai veselības aizsardzības apsvērumu dēļ.”
Šīs valsts vēsturē priekšlikums legalizēt abortus (nemedicīnisku iemeslu dēļ) parādījās pat vēl agrāk – 1935. gadā Dienvidslāvijas ārstu 17. kongresa laikā, jo tika veikts liels skaits nelegālo abortu, plauka un zēla neapmācīti medicīnas darbinieki un dominēja antisanitāri apstākļi, kas izraisīja ievērojamu skaitu veselības komplikāciju un sieviešu nāves gadījumu. Pret to asi iebilda Serbijas pareizticīgā baznīca, un tāpēc priekšlikums netika pieņemts.
Serbija saglabāja šīs tiesības pēc Dienvidslāvijas beigām, un tās 2006. gada konstitūcijā 63. pantā ir teikts: “Ikvienam ir tiesības brīvi lemt par bērnu piedzimšanu” un tas nav izmainīts arī pēc kādu sabiedrības grupu protestiem.
Kopš 1970. gadiem anglosakšu zinātnieki un aktīvisti ir iestājušies par abortu konstitucionalizāciju visā pasaulē. Pēc komunistisko režīmu krišanas 90. gadu mijā viņi pat vairs neatsaucās uz tālāk aprakstīto bijušās Dienvidslāvijas pieredzi. Tieši “Roe v. Wade” kļuva par paraugu tiem, kas tic abortu konstitucionalizācijai. Laikā no 1973. līdz 2022. gadam prāvas ietekme nebija apšaubāma: tā bija visplašākā konstitucionālā abortu aizsardzība, kāda pastāvēja pasaulē. Tādējādi 2022. gada izšķirīgais ASV tiesas lēmums iznīcināja svarīgu simbolu. Kā uzsver abortu legalizācijas soļa atbalstošie pārstāvji, tad šobrīd “Francijas konstitūcijas noteikums ir krietni precīzāks, jo tas nepārprotami garantē sieviešu brīvību veikt abortu”.
Abortu liberalizācijas mēģinājumi Polijā
Pērn stingrāko abortu likumu ES atviegloja un izmainīja Malta, lai arī joprojām šajā valstī tiesību akti joprojām ir stingri, paredzot, ka sievietei ir jābūt nāves riskam, lai veiktu abortu, un tikai pēc trīs speciālistu piekrišanas. Ja pastāv nenovēršams nāves risks, ir nepieciešama tikai viena ārsta atļauja. Līdzās vairākām citām mazām valstīm, kā stingru aborta ierobežojumu valsts tiek minēta Polija.
Šobrīd plaši apspriesti ir Polijā novērojamie valdības mēģinājumi liberalizēt abortu jautājumus un likvidēt stingros likumus pret grūtniecības pārtraukšanu. Valstī skaļus protestus izsaka daudzas dzīvības vērtību aizstāvošas organizācijas, tādēļ Polijas parlamenta spīkeris nolēmis atlikt debates par abortu likumu liberalizāciju līdz pašvaldību vēlēšanām aprīlī. Kā tiek norādīts, šis jautājums šķeļ premjerministra Donalda Tuska vadīto koalīciju, kurā ietilpst gan konservatīvās, gan kreisās partijas. Polijā visas koalīcijas partijas ir vienisprātis, ka stingrais likums par abortiem ir jāmaina, bet nesekmīgas ir diskusijas par to, cik lielām šīm izmaiņām vajadzētu būt.
Jau 2020. gadā Polijas valdība nonāca mediju ziņu virsrakstos, pieņemot gandrīz pilnīgu abortu aizliegumu. Katoļu baznīcai piederīgais Polijas parlamenta spīkers Šimons Holovņa pauž pārliecību, ka jāatgriežas pie tā sauktā 1993. gada abortu kompromisa, kas pieļāva abortu veikšanu tikai īpašos gadījumos (grūtniecības iestāšanās izvarošanas rezultātā, apdraudējums sievietes dzīvībai vai smaga gaidāmā bērna deformāciju gadījumā). Premjerministra Tuska vadītā “Pilsoniskā koalīcija” atbalsta abortu legalizāciju līdz 12. grūtniecības nedēļai. Klajā nākušie pētījuma centra CBOS aptaujas dati vēsta, ka 63% poļu iebilst pret brīvu piekļuvi abortam.
Eiropas abortu noskaņojums
Abortam ir jābūt brīvas izvēles jautājumam – pie šāda Eiropas sabiedrības noskaņojuma raksturlieluma nonāca Amerikas Pew pētniecības centra (“Pew Research Center”) aptaujas rezultāti.
Eiropā valda plaši izplatītais noskaņojums, ka abortiem jābūt likumīgiem. Gandrīz katrā aptaujātajā Eiropas valstī vismaz 75% pieaugušo uzskata šādu viedokli, tostarp aptuveni 25% vai vairāk uzskata, ka tam visos gadījumos jābūt likumīgai. Zviedri ir īpaši atbalstoši: 95% apgalvo, ka tam jābūt likumīgam visos vai lielākajā daļā gadījumu, tostarp 66% apgalvo, ka tam jābūt likumīgam visos gadījumos.
Lielākā daļa no 24 valstīm, kuras 2023. gadā aptaujāja “Pew Research Center”, apgalvoja, ka abortiem visos vai vairumā gadījumu jābūt likumīgiem. Taču attieksme dažādās valstīs un šo valstu sabiedrībās ir ļoti atšķirīga. Idejiski kreisie cilvēki, ar reliģiju nesaistītie un arī sievietes biežāk atbalstīja legāla aborta pieejamību un to, ka abortam jābūt brīvas izvēles jautājumam. Zviedrijā šis procents sasniedza pat 95%. Francijā tas sasniedz 87%, Nīderlandē līdz 85%, bet Vācijā tas ir 84%. Izņēmums bija Polija, kur abortu atbalstītāju īpatsvars bija tikai 56%.
Pētījumā viens no secinājumiem bija, ka valsts reliģiozitāte ietekmē to cilvēku skaitu, kuri atbalsta abortu legalizāciju. Valstīs, kur vairāk cilvēku norāda savu piederību kādai reliģijai, mazāk uzskata, ka abortiem jābūt likumīgiem.
Rakstā izmantotie avoti:
Ongeboren leven heeft het nakijken in Frankrijk –
https://www.rd.nl/artikel/1055646-ongeboren-leven-heeft-het-nakijken-in-frankrijk
Demographics in France – Statistics & Facts –
https://www.statista.com/topics/5677/demography-in-france/#topicOverview
As France guarantees the right to abortion, other European countries look to expand access –
https://apnews.com/article/europe-abortion-rights-constitution-france-f65ef0c520bfbb43d4c201cfc443ca54
Yugoslavia Pioneered Abortion Rights in Constitution Long Before France –
https://balkaninsight.com/2024/03/08/yugoslavia-pioneered-abortion-rights-in-constitution-long-before-france/
Support for legal abortion is widespread in many countries, especially in Europe –
https://www.pewresearch.org/short-reads/2023/06/20/support-for-legal-abortion-is-widespread-in-many-countries-especially-in-europe/
French lawmakers make abortion a constitutional right in historic vote
https://www.france24.com/en/europe/20240304-french-lawmakers-make-abortion-a-constitutional-right-in-historic-vote
No state, other than the former Yugoslavia, has ever written a right to abortion into its constitution –
https://eclj.org/abortion/un/no-state-has-written-a-right-to-abortion-into-its-constitution-except-the-former-yugoslavia
Autors: Viktorija Slavinska-Kostigova
