Plānotie Izglītības likuma grozījumi, kas skar tālmācību un izglītību ģimenē, rada būtiskus jautājumus par pamattiesību ievērošanu, samērīgumu un pierādījumos balstītu politiku. Lai gan publiskajā telpā tiek uzsvērta nepieciešamība “sakārtot sistēmu” un “stiprināt izglītības kvalitātes kontroli”, sanāksmēs un diskusijās izskanējušie pretargumenti liecina par nopietnām konceptuālām problēmām piedāvātajā regulējumā.
Šajā rakstā apkopojam būtiskākos juridiskos un praktiskos iebildumus.
1. Valsts atbildība par kvalitāti – bet kur ir dati?
Viens no galvenajiem grozījumu pamatojumiem ir valsts atbildība par izglītības kvalitāti. Tomēr pats par sevi šis princips nevar attaisnot vispārēju pamattiesību ierobežojumu.
Valstij ir tiesības un pienākums rīkoties gadījumos, kad pastāv konkrēti riski bērna interesēm. Taču līdz šim nav sniegti empīriski pierādījumi, ka izglītība ģimenē vai tālmācība kā parādība sistemātiski apdraudētu kvalitāti.
Bez šādiem datiem vispārēja atļaujas režīma ieviešana nav pietiekami pamatota.
2. Bērna labākās intereses un vecāku primārā atbildība
Bērna labāko interešu princips jau ir nostiprināts tiesību aktos. Taču starptautiskajā cilvēktiesību sistēmā tas tiek piemērots kopā ar vecāku primārās atbildības prezumpciju, nevis pret to.
Plānotie grozījumi maina līdzsvaru – vecāku lēmums par izglītības formu vairs netiek uzskatīts par sākumpunktu, bet gan par izvēli, kas jāpamato un jāsaņem apstiprinājums. Tas faktiski pārbīda uzticēšanās centru no ģimenes uz valsti.
3. Pašvaldību izvērtējums – vienlīdzības risks
Grozījumi paredz pašvaldību iesaisti izvērtējumā par izglītības formas atbilstību bērna interesēm. Taču praksē pastāv būtiskas kapacitātes atšķirības starp pašvaldībām.
Turklāt nav skaidru un objektīvu kritēriju, kā vērtēt “bērna labākās intereses”. Šādos apstākļos lēmumi var kļūt nevienādi un atkarīgi no dzīvesvietas.
Vispārējs izvērtējums visām ģimenēm, ja nav konstatēts konkrēts risks, neatbilst samērīguma principam.
4. Vai pamattiesības var būt “izņēmums”?
Virzītāju argumentācijā tālmācība un izglītība ģimenē tiek traktētas kā izņēmuma formas, kurām nepieciešams īpašs pamatojums un atļauja.
Tomēr no cilvēktiesību skatpunkta pamattiesības pēc savas būtības nevar būt “izņēmums”. Izņēmumam jābūt ierobežojumam, nevis tiesību īstenošanai. Ja tiesību realizācija kļūst atkarīga no atļaujas, tiek apgriezta cilvēktiesību konstrukcijas loģika.
5. Socializācijas arguments – vispārinājums bez pierādījumiem
Bieži izskan bažas par iespējamu socializācijas trūkumu bērniem, kuri mācās ģimenē vai tālmacībā. Tomēr socializācija nenotiek tikai skolā.
Bērni, kuri apgūst izglītību ģimenē vai tālmācībā, parasti ir iesaistīti interešu izglītībā, sportā un kopienu aktivitātēs. Līdz šim nav sniegti empīriski dati, kas apliecinātu sliktākas sociālās prasmes šiem bērniem.
Līdz ar to socializācijas arguments tiek izmantots kā vispārināts pieņēmums, nevis pierādījumos balstīts secinājums.
6. Ekspertu atzinumi un Covid pieredzes nekorekta salīdzināšana
Grozījumu pamatojumā tiek minēti ekspertu secinājumi par attālināto mācīšanos Covid laikā. Tomēr nav specifisku ekspertu atzinumu tieši par apzinātu, vecāku vadītu izglītību ģimenē Latvijā.
Covid laika piespiedu attālinātā mācīšanās nav salīdzināma ar brīvprātīgu un strukturētu mājmācības modeli. Šādu atšķirīgu situāciju ekstrapolācija var radīt maldinošus secinājumus.
7. Starptautiskās pieredzes selektīva izmantošana
Tiek piesaukta ārvalstu, piemēram, Igaunijas, pieredze. Taču starptautiskā prakse ir daudzveidīga, un regulējumi atšķiras atkarībā no valsts izglītības sistēmas un atbalsta mehānismiem.
Selektīva ārvalstu piemēru izmantošana nevar aizstāt rūpīgu samērīguma izvērtējumu Latvijas tiesiskajā un sociālajā kontekstā.
8. Administratīvā ērtība kā pamatojums
Argumenti par sistēmas “sakārtošanu” un pārvaldes darba atvieglošanu paši par sevi nav pietiekams pamats pamattiesību ierobežošanai.
Cilvēktiesību ierobežojumi nedrīkst tikt pamatoti ar valsts pārvaldes ērtībām vai administratīvā sloga mazināšanu uz ģimeņu rēķina.
9. Nenoteiktība un deleģējums Ministru kabinetam
Tiek norādīts, ka detalizētā kārtība tiks precizēta Ministru kabineta noteikumos. Tomēr pamattiesību ierobežojuma būtība jau ir ietverta likumā, un to nevar atstāt zemāka līmeņa tiesību aktiem.
Turklāt neskaidrība par termiņiem, kritērijiem un pārejas periodu rada tiesisko nenoteiktību, kas pati par sevi ir tiesiskās drošības apdraudējums.
Secinājumi
Diskusijās izskanējušie iebildumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām:
- nav pietiekamu empīrisku pierādījumu par sistemātiskiem riskiem;
- ierobežojumi var pārsniegt leģitīmo mērķi;
- tiek mainīts vecāku un valsts lomu līdzsvars;
- pastāv risks padarīt pamattiesības par privilēģiju, nevis garantētu tiesību.
Izglītības politikas mērķim jābūt balstītam datos, samērīgumā un cieņā pret ģimenes autonomiju. Kamēr šie kritēriji nav pārliecinoši izpildīti, grozījumi pašreizējā redakcijā rada nopietnas bažas un nav uzskatāmi par pietiekami pamatotiem.
Izglītības likuma grozījumi tiks izskatīti 19. februāra Saeimas sēdē
Aicinām vecākus sūtīt e-pastus Saeimas deputātiem, aicinot tos balsot pret šiem grozījumiem:
E-pasta teksts:
Cienījamie Saeimas deputāti!
Esmu vecāks, kuram rūp mana bērna izglītība un attīstība. Vēršos pie Jums ar aicinājumu neatbalstīt pašreizējā redakcijā virzītos Izglītības likuma grozījumus, kas ierobežo tālmācības un izglītības ģimenē iespējas.
Līdz šim publiski nav sniegti pārliecinoši dati, ka izglītība ģimenē kā sistēma radītu sistemātiskus riskus bērnu interesēm vai izglītības kvalitātei. Tomēr tiek ieviests vispārējs atļaujas un izvērtēšanas mehānisms, kas pēc būtības padara vecāku izvēli atkarīgu no valsts apstiprinājuma.
Bērna labākās intereses nav abstrakta frāze – tās sākas ar vecāku atbildību un rūpēm. Līdzsvars starp valsti un ģimeni nedrīkst tikt mainīts bez skaidra, samērīga un pierādījumos balstīta pamatojuma.
Aicinu Jūs izvērtēt, vai piedāvātie ierobežojumi ir patiešām nepieciešami un samērīgi, un balsot pret grozījumiem to pašreizējā redakcijā. Lūdzu iestāties par tādu izglītības politiku, kas balstās uzticēšanās principā un respektē ģimenes tiesības pieņemt atbildīgus lēmumus sava bērna labā.
Ar cieņu,
[Vecāka vārds, uzvārds]
Saeimas deputātu e-pasti:
