Agnese Irbe “Telos” aplādē sarunājas ar ģimenes tiesību juristu Kasparu Herbstu un sociālā darba speciālisti Elīnu Kārklu, sarunā apskatot laulību šķiršanas statistiku Latvijā un galvenos cēloņus; Civillikuma liberalizāciju, to pielāgojot “sociālajai realitātei” un lielākam respektam pret cilvēka izvēles brīvību; attiecību kopšanas izpratnes un prasmju trūkumu; negatīvās sociālās sekas, ko rada nereti naidpilns šķiršanās process un augstais ārlaulībā augošo bērnu skaits; preventīvu pasākumu trūkumu; pētījumus par vecāku šķiršanos kā traumu bērniem un uzaugšanu ar abiem bioloģiskajiem vecākiem kā “privilēģiju”, kas bērnam sniedz reālas priekšrocības dzīvē, kā arī iemeslus, kāpēc konfesionālie pirmslaulību kursi tiem, kas tos apmeklē, pilda nozīmīgu informatīvu funkciju.
Klausīties aplādi: https://telos.lv/saruna-par-laulibas-skirsanu/
Statistika liecina, ka aptuveni 40% laulību Latvijā beidzas ar šķiršanos, un lielākā daļa šo šķiršanos notiek pirmajos piecpadsmit laulības gados. Lai arī Latvijas rādītāji nav tik augsti kā citviet pasaulē, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, tendences joprojām liecina par laulības institūta ievainotību. Intervijas dalībnieki uzsver, ka šķiršanās bieži vien ir nevis pēkšņa izvēle, bet gan ilgstošu problēmu kulminācija, kurām pamatā ir gan zināšanu, gan emocionālo prasmju trūkums. Daudzi pāri laulībā ieiet bez dziļākas izpratnes par attiecību būtību, tādēļ saskaroties ar grūtībām, viņi nespēj atrast efektīvus risinājumus.
Īpaši satraucoša ir laulības šķiršanas ietekme uz bērniem. Speciālisti atzīst, ka bērnu pieredze vecāku šķiršanās gadījumā ir pielīdzināma emocionālai vardarbībai. Šāds satricinājums atstāj ilgstošu iespaidu uz bērna emocionālo attīstību, spēju veidot attiecības nākotnē un vispārējo dzīves kvalitāti. Lai arī šķiršanās dažkārt ir neizbēgama, tiek uzsvērts, ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā vecāki spēj saglabāt abu pušu saikni ar bērnu arī pēc attiecību pārtraukšanas. Ilgstoša viena vecāka izslēgšana no bērna dzīves var radīt neatgriezeniskas sekas, kuras nav iespējams kompensēt pat ar citiem atbalsta mehānismiem.
Liela daļa valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu šobrīd ir vērsti uz krīzes situāciju risināšanu, nevis preventīvu darbu. Intervijas dalībnieki norāda, ka sabiedrība kopumā vēl joprojām nepietiekami novērtē nepieciešamību izglītot par attiecībām, īpaši jauniešu vidū. Preventīva pieeja – sākot ar attiecību prasmju mācīšanu skolās un beidzot ar plašāku atbalstu laulību stiprināšanai – varētu būt efektīvākais veids, kā mazināt šķiršanās rādītājus ilgtermiņā. Diemžēl lielākā daļa attiecību atbalsta resursu šobrīd ir maksas pakalpojumi, kas nav pieejami visiem.
Tiek uzsvērta arī reliģisko kopienu nozīme laulības stiprināšanā. Dažādās kristīgajās konfesijās tiek piedāvāti gan pirmslaulību kursi, gan laulāto atbalsta grupas, kas ļauj ne tikai iegūt zināšanas, bet arī izveidot atbalsta vidi. Lai arī šie pasākumi nav garantija laulības ilgmūžībai, tie sniedz praktiskas prasmes un atbalstu, kas bieži vien iztrūkst sekulārajā sabiedrībā. Novērojumi liecina, ka pāriem ar aktīvu reliģisko praksi ir lielākas izredzes uzturēt stabilas attiecības.
Šķiršanās temata analīze atklāj arī plašāku dimensiju – attiecību kvalitāte privātajā dzīvē tieši ietekmē cilvēka spēju funkcionēt citās jomās, tostarp darba vidē un sabiedriskajās attiecībās. Nestabilas ģimenes rada papildu slogu valsts institūcijām, izglītības un veselības aprūpes sistēmai. Tāpēc laulības un attiecību stiprināšana nav tikai privāta lieta, bet arī nozīmīgs politikas jautājums.
Noslēgumā intervijas dalībnieki aicina pārskatīt sabiedrībā valdošo attieksmi pret laulību – no īstermiņa emocionālas apmierinātības virziena uz ilgtermiņa ieguldījumu izpratni. Laulība kā institūcija nav jāuztver kā pagātnes relikts, bet gan kā jēgpilna struktūra, kas var kalpot par pamatu emocionālai un sociālai stabilitātei. Šāda izpratne prasa ne tikai individuālu atbildību, bet arī sabiedrības un valsts atbalstu. Profilakse, izglītība un savlaicīga palīdzība – šie ir galvenie virzieni, kuros būtu jāstrādā, ja vēlamies veidot sabiedrību ar veselīgām un noturīgām attiecībām.
