2015.gada 18.jūnijā Saeima trešajā lasījumā ar balsu vairākumu nobalsoja par grozījumiem Izglītības likumā. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem, Izglītības un Zinātnes Ministrijai ir uzdots kopā ar NVO, vecāku pārstāvjiem un attiecīgo jomu ekspertiem izstrādāt tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīnijas.
Izejot no publiskajā telpā pieejamās informācijas ir izveidotas divas darba grupas, un pēc publiski pieejamās informācijas ir zināms, ka viens no projekta izstrādātājiem ir prof. Igors Šuvajevs, kas ir arī zināms kā biedrības “Papardes zieds” padomes loceklis.
Mūsu biedrība kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām veido otro darba grupu un 22.oktobrī tika aicināta uz sagatavoto projekta prezentāciju Izglītības Ministrijā. Priecēja, ka pasākumā bija pulcējies ļoti liels klātesošo interesentu skaits, kas apstiprina Izglītības likuma izmaiņu nepieciešamību.
Biedrība “Asociācija ģimene” kopā ar vairākām citām NVO , piesaistot LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci Dr. M.Kiopi, Dr. I.Trups – Kalni un citus ekspertus un augstskolu mācībspēkus ir nosūtījusi ministrijai savu redzējumu, jēdzienu definīcijas un tikumiskās audzināšanas darba organizācijas priekšlikumus, cerot uz konstruktīvu dialogu:
Vērtības – labumi, kas atrodas cilvēka iekšējā jeb ideālajā (pretstatā materiālajam) pasaulē un sakārtoti hierarhiski dinamiskā sistēmā. Vērtību sistēma var palikt deklaratīva, bet, lai tā būtu darbīga, tai jābūt vienotai ar tikumiem. Tikumi iedarbina (iedzīvina) vērtības.
Audzināšana – mērķtiecīgi organizēts izglītības process tikumisko vērtību apguvei, kura rezultāts ir noteikta izglītojamā attieksme pret sevi, citiem un pasauli, kas atklājas konkrētā rīcībā/uzvedībā. Tādējādi audzināšana ir cieši saistīta ar mācībām un pašaudzināšanu.
Tikums – morālais spēks, kas cilvēkam ļauj iegūt un īstenot labumus, kas dod iespēju būt patiesi laimīgam un veidot labu (krietnu) dzīvi. Skola kļūst par vidi, kur skolēni praktizē tikumus.
Tikumība – personas morālās dzīves kvalitātes būtiskākais raksturojums, kas ļauj tikt pie morālajiem labumiem savā, ģimenes, sabiedrības un cilvēces dzīvē.
Valstiskā audzināšana – Latvijas Republikas Satversmē noteiktajās vērtībās un Vispārējā Cilvēktiesību Deklarācijā atbalstītajās personas dabiskajās tiesībās balstīts, organizēts process, lai veicinātu piederības izjūtu Latvijas Valstij, sekmētu pilsonisko līdzdalību un veidotu atbildīgu attieksmi par valsts attīstību.
Tikumiskā audzināšana – organizēta izglītošanās procesa sastāvdaļa, kurā tiek veicināta skolēna personas tikumu veidošana un izkopšana.
Tikumiskās audzināšanas mērķis:
morāli stipra un vesela persona, kas spējīga īstenot labo kopesamībā ar citiem – individuālā, ģimenes, tautas, sabiedrības un cilvēces dzīvē.
Tikumiskās audzināšanas uzdevumi:
-sniegt zināšanas:
par cilvēka vērtību un tikumu pasauli, par cilvēka, ģimenes, valsts un cilvēces mijattiecībām.
-attīstīt prasmes:
morālās spriešanas spējas un vingrināties morālo lēmumu pieņemšanā un seku paredzēšanā.
vingrināties tikumiskas uzvedības kā personas pašvadības (sevis regulācijas) prasmē.
-veicināt attieksmes:
emocionalitātes, jūtu kultūras veidošana (izkopšana), balstoties uz morāles intuitīvo pamatu teoriju
Tikumiskās audzināšanas principi –
-skola kļūst par vidi, kurā skolēni praktizē tikumus
-pēctecība, nepārtrauktība, vienotas prasības un konsekvences ievērošana audzināšanas procesā
-pedagogs ir atbildīgs par LR Satversmē noteikto vērtību, kā arī tikumu komunikāciju, lieto intelektuālos resursus, kas palīdz izglītojamam pieņemt morālus lēmumus strīdīgos jautājumos, ļaujot viņam pašam izdarīt morālu spriedumu, balstoties cilvēka brīvajā gribā un sirdsapziņā.
-pedagoga, izglītības iestādes vadības, LR Izglītības un Zinātnes ministrijas un vecāku atbildība par Satversmei atbilstīgo vērtību un tikumu pasaules veidošanos saskaņā ar izglītojamā vecumu.
-izglītojamā, pedagoga, ģimenes sadarbība tikumiskās audzināšanas procesā
– jebkurai personai, kas nav piederīga attiecīgai izglītības iestādei, bet vēlas piedalīties izglītošanās procesā, ir pienākums saskaņot realizējamo pasākumu saturu un metodes ar izglītības iestādi, pedagogu un izglītojamo vecākiem.
– jutīgie jautājumi ir jāsaskaņo ar izglītības iestādi, konsultācijās ar izglītojamo vecākiem. Izglītības iestādes nodrošina to, ka izglītojamie ir aizsargāti no mācību satura metodēm un materiāliem, kas izglītojamiem nav piemēroti vecuma vai kultūras tradīciju dēļ. Izglītības iestādē ir jānodrošina izglītojamo drošība internetā un aizsardzība pret skolas vadības neautorizētu materiālu izplatīšanu izglītojamo vidū (sociālie tīkli, attēli, politiskā aģitācija, preses izdevumi, priekšmeti).
– pedagogi kā īpašas uzticības personas ir atbildīgi par izglītojamo drošību un labbūtību. Pedagogs kā misijas pildītājs (sagatavot izglītojamo atbildīgai dzīvei) īsteno savu darbu tā, lai nepieviltu izglītojamo, vecāku un sabiedrības uzticību.
– izglītības iestāde, konsultējoties ar izglītojamiem un viņu vecākiem, iegūst izpratni par to, kas ir piemērots un pieņemams. Tas veicina vecāku atbalstu un uzticību izglītības iestādēm. Pedagogi un tie, kas piedalās izglītošanās procesā, ir atbildīgi par vērtību sistēmas īstenošanu saskaņā ar Satversmi un spēkā esošo likumdošanu
Sakarā ar īpašo uzmanību, kas pievērsta Tikumiskās audzināšanas vadlīniju izstrādei sabiedrībā, jo īpaši seksualitātes jautājumiem, piedāvājam zemāk minētos dzimumaudzināšanas īstenošanas principus, kuru formulēšanā ir izmantotas Lielbritānijas dzimumaudzināšanas vadlīnijas. Vienlaicīgi norādām, ka dzimumaudzināšana ir tikai viena no tikumiskās audzināšanas sastāvdaļām, līdzās audzināšanai, piem.: darba tikumā, paaudžu solidaritātē, līdzcietībā, u.c..
Dzimumaudzināšanas kā tikumiskās audzināšanas sastāvdaļas principi
-Dzimumaudzināšanā un personu attiecību audzināšanā izglītojamiem ir jāmāca par laulības dabu un svarīgumu ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā. Tādejādi izglītojamiem ir jāiemācās tas, cik nozīmīga ir laulība kā kopienas un sabiedrības pamats. Vienlaicīgi ir jārūpējas, lai nenotiktu izglītojamo stigmatizācija atkarībā no viņu mājas apstākļiem.
– Izglītojamo sagatavotība laulības un ģimenes dzīvei ir viena no pamatkompetencēm, kas sasniedzama, realizējot kompetenču pieejā balstītu izglītību.
-Izglītojamiem ir jāmāca, cik nozīmīga ir apzināta seksuālā atturība cilvēka ilgtspējīgā dzīvē un tie ieguvumi, ko cilvēks iemanto no spējas kontrolēt savu seksualitāti un būt atbildīgam stabilu attiecību veidošanā.
-Dzimumaudzināšana nedrīkst rosināt izglītojamos uz eksperimentiem ar seksualitāti. Tai ir jāmāca izglītojamiem saprast savu seksualitāti un cienīt sevi un citus, tai jānodrošina jauniešu nobriešana, pašvērtējuma un pašpārliecinātības paaugstināšanās un sapratne par iemesliem, kādēļ nepietiekami nobriedušai personai ir jāatsakās no seksuālās aktivitātes.
-Vienlaicīgi tiek nodrošināta personas integritātes un dzimumidentitātes neaizskaramība. Izglītojamiem individuāla palīdzība vai padomdošana seksuālās identitātes jautājumu noskaidrošanā skolā ir jāsniedz tikai pēc saskaņošanas ar izglītojamā vecākiem.
-Dzimumaudzināšana un attiecību veidošanas prasmes ir jāvirza uz izglītojamo garīgo, morālo, kulturālo, prāta un fizisko attīstību izglītības iestādē, kā arī tālāk sabiedrībā, lai sagatavotu izglītojamos tām iespējām, atbildībai un pieredzei, kas ir pieaugušo dzīvē. Dzimumaudzināšanai jābūt saskaņotai ar izglītojamā vecumposma attīstības īpatnībām, fizisko un morālo briedumu.
-Dzimumaudzināšanas un attiecību veidošanas prasmes pirmkārt ir attīstāmas ģimenē. Vecākiem ir izšķirošā nozīme dzimumaudzināšanā un mācot bērnus par attiecībām; vecāki ir atbildīgi par savas ģimenes tradīciju un vērtību saglabāšanu, vecākiem ir galvenā nozīme, palīdzot bērniem tikt galā ar emocionālajiem un fiziskajiem augšanas aspektiem, sagatavojot viņus seksuālā brieduma izaicinājumiem un atbildībai. Reizēm skolotājiem šajā ziņā ir jāieņem “vecāku vieta” taču deleģējot šo uzdevumu pildīt skolotājiem, vecākiem ir jābūt drošiem par to, ka skolotāja personiskā pārliecība un attieksmes nenoteiks seksuālās audzināšanas saturu.
Tikumiskās audzināšanas integrācija izglītošanās procesā (shēma):
Eiropas Zinātņu Akadēmijas un LZA akadēmiķe, filozofijas profesore Maija Kūle norāda, ka no visām vērtībām pati galvenā vērtība, un tāda, par ko var vienoties visi cilvēki, neatkarīgi no etniskās, reliģiskās piederības, pārliecības utml. Ir dzīvība vārda plašākajā nozīmē. Dzīvība garīgā un fiziskā noz’[imē, dzīvība indivīda, ģimenes, tautas un cilvēces līmenī:
Maija Kūle. The Meaning of Teaching Religion, Philosophy and Humanities: Past and Contemporary Age of Globalization. Report at International Scientific Conference ‘Religious education in Europe in XX century: historical experience and transition of values’.Organized by Institute of Philosophy and Sociology/University of Latvia; Pontifical Gregorian University, Rome (Italy); Institute of World History of Russian Academy of Science, Moscow (Russia), Jesuit University “Ignatianum,” Krakow (Poland), National Research Nuclear University MEPhI (Moscow Engineering Physics Institute), University Valle d’Aosta, Italy, State Research Program “Letonika”. Riga, August 24, 2015.
Priekšlikumus izstrādāja biedrība “Asociācija Ģimene” kopā ar psiholoģijas doktori Ingrīdu Trups-Kalni, filozofijas doktori Māru Kiopi, mag.rel.paed. Lolitu Ērgli.
Definīciju veidošanā un konceptualizācijā ir izmantoti tikumu ētikas klasiskie darbi, kā, piemēram Aristotelis. Nikomaha ētika; Aquinas. Disputed Questions on the Virtues. Ed. by E.M. Atkins and T. Williams. Cambridge University Press, 2005; Anscombe, G.E.M., 1958, “Modern Moral Philosophy”, Philosophy, 33: 1–19; Cafaro, Philip and Ronald D. Sandler (eds.), 2010, Virtue Ethics and the Environment, Dordrecht; New York: Springer; Foot, Philippa, 1978, Virtues and Vices, Oxford: Blackwell; Kawall, Jason, 2009, “In Defence of the Primacy of Virtues”, Journal of Ethics and Social Philosophy, 3 (2): 1–21; MacIntyre, Alasdair, 1985, After Virtue, London: Duckworth, 2nd Edition; Robert Spaemann. Happiness and Benevolence. Transl. by J. Alberg, S.J. T&T Clark Edinburgh, Univ. of NotreDame Press: 2000.
Ar biedrības “Latvijas nacionālās identitātes atbalsta biedrība” atļauju aicinām iepazīties arī ar šīs organizācijas izstrādātajām vadlīnijām:
„Latviešu identitātes atbalsta biedrība” ir iepazinusies ar Valsts izglītības satura centra (turpmāk VISC) sagatavoto „vadlīniju saturisko un kārtības koncepta” projektu, un sniedz savus priekšlikumus izstrādātajam dokumenta projektam.
Pievienojamies VISC 2015.gada 22.oktobrī prezentācijā nevalstiskajām organizācijām paustajam un publiski izskanējušajam viedoklim, ka Tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīnijas saistāmas ar vērtībizglītības nostiprināšanu izglītības procesā, saturā un politikā („Ar (paš)cenzūru pret netikumības džinu?, portāls www.la.lv, 2015.gada 13.oktobris http://www.la.lv/ar-pascenzuru-pret-netikumibas-dzinu/).
Vēlamies atgādinām, ka jau 2012.gadā VISC organizētajā vērtībizglītības konferencē „Vērtībizglītības perspektīvas Latvijas vispārējā izglītībā» tika secināts, ka:
– nepieciešams vienoties par tām individuālām un sabiedriskām vērtībām, kurām būtu jācaurvij viss mācību saturs,
– nepieciešama izglītības satura vienota vērtīborientācija: ‘’raudzīšanās vienā virzienā’’,
– nepieciešams izstrādāt vērtībizglītības plānu u.c.
Šādā kontekstā šobrīd izstrādājamās Tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīnijas arī būtu uzskatāmas par potenciālo vērtībizglītības plānu, kas noteiktu vienotu vērtīborientāciju tām individuālām un sabiedriskām vērtībām, kurām būtu jācaurvij viss mācību saturs.
Ņemot vērā, ka 2015.gada 18.jūnija grozījumi Izglītības likumā īpaši uzsver tieši ģimenes un laulības vērtības un valstiskās piederības nostiprināšanu, uzskatām, ka šiem principiem jābūt identificējamiem un iekļautiem arī Tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīniju mērķa definīcijā un audzināšanas uzdevumu aprakstos.
Tādējādi ierosinām paplašināt un konkretizēt Tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīniju projekta mērķi par „krietna un uzticama sabiedrības locekļa veidošanu” atbilstoši aktuālajai situācijai vērtībizglītībā un izglītojamo vērtīborientācijā. Ierosinām Tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīniju mērķi sasaistīt ar mūsu sabiedrības pamatuzdevumu – Latvijas valsts un tautas ilgtspējas saglabāšanu pašreizējā demogrāfiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, tas ir, nostiprināt izglītības sistēmā tādas vērtības kā ģimene un laulība un latviskā kultūrtelpa, piedāvājot šādu Tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīniju mērķa definīciju:
Vadlīniju mērķis ir palīdzēt attīstīt katrā izglītojamajā nobriedušu un tikumisku personību, kas apzinās sevi kā savas tautas un Latvijas valsts pārstāvi, ir motivēts latviskās kultūrtelpas un valstiskuma saglabāšanai, izkopšanai un tālāknodošanai un spēj uzņemties atbildību par dabisku paaudžu nomaiņu savā tautā, izdarot apzinātu personisku izvēli par mīlestībā balstītas un laulībā nostiprinātās ģimenes dibināšanu.
Ierosinām ģimenes vērtības un latvisko kultūrtelpu izvirzīt par pamata vērtībām ne tikai Tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīnijās, bet integrēt tās visā izglītības saturā un procesā līdzvērtīgi tam, kā tas šobrīd tiek pieprasīts dzimumu līdztiesības jomā: specifiskā atbalsta mērķa 8.3.1. „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” īstenošanā paredzēts nodrošināt ekspertu dzimumu līdztiesības jomā mācību līdzekļu satura izvērtēšanai. Ierosinām līdzvērtīgu ekspertīzi nodrošināt, lai izvērtētu topošā mācību satura (SAM 8.3.1. un 8.3.1.1. ietvarā) atbilstību ģimenes un laulības vērtībām un latviskās kultūrtelpas vērtībām.
Latvisko kultūrtelpu kā sabiedrības pamatvērtību nosaka „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. – 2018. gadam”, kuru rīcības virzienā „Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa” izvirzīts uzdevums:
„Nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī”.
Arī Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts (2013) šobrīd paredz sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Ģimenes vērtību un nacionālās identitātes apzināšanās kā vērtībizglītības komponentes iekļautas Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam vērtībizglītības definīcijā.
Izglītojamo sagatavošana ģimenes dzīvei izvirzāma par vienu no pamatkompetencēm, kas sasniedzama, realizējot kompetenču pieejā balstītu izglītības saturu un procesu. Šī kompetence nostiprināma gan Tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīnijās, gan iekļaujama 8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1.pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sasniedzamajos rezultātos un īstenojamajos pasākumos.
Ģimenes dzīvei nesagatavotu jauniešu skaita samazināšana kā sociāla ietekme minēta 8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1.pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējā ziņojumā, bet konkrēti pasākumi tās mazināšanai SAM īstenošanas dokumentācijā nav identificējami. Arī Pārresoru koordinācijas centra sagatavotais Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas (V) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu uzraudzības ziņojumā, kurš 2015.gada 8.septembrī tika izskatīts Ministru kabinetā, tika secināts, ka “jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem kā ideālo ģimenes modeli redz tādu, kurā ir viens vai divi bērni, kas nozīmē, ka viņi nākotnē sevi neatražos”. Tas uzskatāmi apliecina, ka ģimene ar bērniem kā vērtība jo īpaši nostiprināma arī izglītības procesā, saturā un politikā, jo, kā VISC savā 2013.gada vērtībizglītības konferencē «Kādai būt vērtībizglītībai Latvijā vispārizglītojošas skolās?» atzinis, tad „izglītības sistēma ir viens no visietekmīgākajiem instrumentiem, kā veidot morālās, garīgās, ētiskās vērtības, uzskatus par dzīvi un vēlamo izturēšanās veidu”, uzsverot, ka „vērtībām ir noteicoša nozīme izglītības saturā, jo vērtības pēc savas būtības ir ideāli, kurus sabiedrība augstu vērtē, ciena un tur svētus”. Ierosinām noteikt bērnu un jauniešus motivēšanu veidot ģimenes, kas atvērtas vairākiem bērniem, uzņemoties atbildību par savas tautas ilgtspēju un dabisku paaudžu nomaiņu, par vienu no tikumiskās un valstiskās audzināšanas pamatuzdevumiem.
Ierosinām tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīniju saturs izstrādājams tā, lai tās palīdzētu izglītojamajam izglītības procesā:
– veidot, attīstīt un nostiprināt savu kultūridentitāti;
– pārņemt un uzturēt tradicionālās tikumiskās normas, ētiskās, estētiskās un ekoloģiskās vērtības;
– apzināties sevi kā savas kultūras izkopēju, izprast un attīstīt tradicionālajā kultūrā sakņotu radošumu;
– iedzīvināt tautas tradīcijas savā, savas ģimenes un skolas ikdienā;
– attīstīt pozitīvu un jēgpilnu pasaules izjūtu;
– nostiprināt personīgo (tai skaitā dzimumidentitāti) un sociālo identitāti;
– kļūt par tikumisku, spēcīgu, patstāvīgu, masu kultūras ietekmi kritiski vērtējošu personību;
– kļūt par nobriedušu un vitālu personību, kura ir motivēta veidot mīlestībā, savstarpējā cieņā, uzticībā un atbildībā balstītu ģimeni un laulību ar vairākiem bērniem, lai nodrošinātu dabisku paaudžu nomaiņu savā tautā;
– stiprināt atbildību par cieņu cilvēka dzīvībai no tās sākuma līdz dabiskai nāvei;
– nostiprināt nacionālo un pilsonisko pašapziņu u.c.
Tikumiskās audzināšanas īstenošanā būtiska komponente ir dzimumaudzināšana. Ierosinām Tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīnijās ietvert nostādni, ka dzimumaudzināšana īstenojama ciešā saistībā ar bērnu sagatavošanu ģimenes dzīvei un laulībai. Dzimumaudzināšanas satura izstrādē ierosinām balstīties nostādnēs, kas aprakstītas Jāņa Zālīša un Nadeždas Zālītes grāmatā „Mīlestības mācība. Dzimumaudzināšana” (2001, Medicīnas preses apgāds, 696.lpp.), kurā sniegts ne tikai zinātnisks skatījums uz cilvēka dzimumdzīvi, bet kura savā saturā nesavtīgi un godprātīgi ir veltīta ģimenes un latviešu tautas saglabāšanai un dzīvotspējas stiprināšanai, kā arī sadarboties ar J.Zālīša skolas turpinātājiem šodien.
Attiecībā uz audzināšanas īstenošanas (informācijas, mācību un audzināšanas darba metožu) organizācijas izvērtēšanas kritērijiem ierosinām cita starpā pārņemt kritērijus, kas dzimumaudzināšanas un ģimenes mācības īstenošanai skolās noteikti Lietuvā (pamatojoties uz Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu par bērnu un jauniešu dzimumaudzināšanas un sagatavošanas ģimenes dzīvei programmas apstiprināšanu ), nosakot, ka:
– īstenojot dzimumaudzināšanu nav pieļaujams, ka:
o tiek veicināts vieglprātīgs un bezatbildīgs skatījums uz dzimumattiecībām;
o nav pieļaujama kontracepcijas līdzekļu reklamēšana un informācija par kontracepcijas līdzekļiem nedrīkst veicināt agrīnas dzimumattiecības;
o informācija par kontracepcijas līdzekļiem nedrīkst tik pasniegta kā alternatīva atturībai no agrīnām dzimumattiecībām;
o mācību procesā nedrīkst būt iesaistītas komerc- un sabiedriskās organizācijas un to pārstāvji, kuri ir saistīti ar kontracepcijas līdzekļu izplatīšanu un popularizēšanu.
– Dzimums audzināšanas procesā vienmēr aplūkojams kā cilvēka fiziskā un psihiskā ķermeņa vienotība.
– Dzimumaudzināšana īstenojama no skaidras vērtīborientācijas pozīcijām: uzticīgā laulībā balstīta ģimene ir vērtība.
Lūdzam nodrošināt kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura izstrādi, aprobāciju un ieviešanu (SAM 8.3.1. un 8.3.1.1.) atbilstoši izstrādājamām Tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīnijām.
