26. septembrī Viļņā norisinājās Gājiens par Dzīvību, pulcējot dalībniekus no Lietuvas un citām valstīm. Pasākumā bija pārstāvēta arī Latvija – uz Viļņu kopīgi devās ģimenes, bērni un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Latvijas delegācijas dalībnieki aizvadīto dienu raksturo kā svētkus un publisku liecību par cilvēka dzīvības vērtību, bet kopīgo ceļu – arī kā sava veida svētceļojumu.
Šogad Gājiens par Dzīvību Viļņā notika otro reizi. Latvijas dalībniekiem pasākums sākās jau agrā rītā, kopīgi dodoties ceļā uz Lietuvas galvaspilsētu. Taču brauciens izvērtās par ko vairāk nekā tikai nokļūšanu no Rīgas līdz Viļņai – kopīgais ceļš, sarunas un vēlāk arī dziesmas un dalīšanās pieredzētajā kļuva par nozīmīgu visas dienas daļu.
Ģimenes un bērni – Latvijas delegācijas īpašais prieks
Viens no spilgtākajiem brauciena iespaidiem bija bērnu klātbūtne. Uz Viļņu kopā ar Latvijas grupu devās astoņi bērni.
Īpašu uzmanību izpelnījās vecmāmiņa no Jelgavas, kura braucienā piedalījās kopā ar sešiem mazbērniem. Viņa pati Kustībā par dzīvību darbojas jau 23 gadus. Bērni nebija tikai pasākuma vērotāji. Viņi aktīvi iesaistījās gājienā un dziedāja, bet viens no puišiem pats pieteicās nest Latvijas karogu.
Latvijas grupas dalībnieki atzīst, ka tieši bērnu klātbūtne pasākumam piešķīrusi īpašu dzīvīgumu un ļāvusi uz Gājienu par Dzīvību paraudzīties arī kā uz ģimenes svētkiem, kuros nākotnē būtu vērts iesaistīt vēl vairāk vecāku ar bērniem.
Latvijas NVO telts kļūst par sarunu un tikšanās vietu
Šogad gājiena noslēguma vietā Latvijas nevalstiskajām organizācijām bija atvēlēta atsevišķa telts. Tajā bija izvietoti Latvijas organizāciju baneri un informatīvie materiāli.
Kustības „Par Dzīvību” pārstāvji bija atveduši materiālus, kas ilustrē bērna attīstību līdz 12. grūtniecības nedēļai, kā arī nelielas piespraudes ar nedzimuša bērna pēdiņu attēlu.
Latvijas pārstāvji novēroja lielu interesi par izvietotajiem materiāliem. Cilvēki apstājās, uzdeva jautājumus, fotografēja un iepazinās ar organizāciju darbu. Īpašu interesi materiāli raisīja bērnos, kuri pētīja, cik liels ir bērniņš dažādos pirmsdzemdību attīstības posmos.
Tādējādi NVO telts kļuva ne vien par Latvijas organizāciju reprezentācijas vietu, bet arī par telpu sarunām un jaunu kontaktu veidošanai.
Otrais gājiens – pārliecinošāks un ar izteiktāku svētku atmosfēru
Latvijas dalībnieki, kuri Viļņas Gājienā par Dzīvību piedalījās arī pērn, šogad pamanīja būtiskas pārmaiņas. Ja pirmajā gadā bijusi jūtama zināma neziņa par jaunā pasākuma norisi, tad šogad gājienā valdījusi daudz izteiktāka svētku un kopības sajūta.
Dalībniekiem radies arī iespaids, ka cilvēku bijis vairāk nekā pirmajā gājienā. Lietuvas kolēģi Latvijas pārstāvjiem norādījuši arī uz lielāku mediju interesi. Pēc viņu teiktā, pirmais gājiens Lietuvas mediju telpā lielā mērā palicis nepamanīts, savukārt šogad pasākumam pievērsta lielāka uzmanība.
Latviju gājiena atklāšanā pārstāv Agnese Irbe
Īpašs notikums Latvijas delegācijai bija Agneses Irbes, filoloģes un domnīcas TELOS galvenās redaktores, dalība gājiena atklāšanā.
Irbe uzrunāja klātesošos angļu valodā, pievēršoties dzīvības, bērnu un tautas nākotnes jautājumiem. Latvijas dalībnieki viņas uzrunu raksturoja kā enerģisku un pārliecinošu.
Pasākuma turpinājumā izskanēja arī vairāki personīgi dzīvesstāsti.
Viens no tiem bija kādas ģimenes liecība par bērnu, kuram vēl grūtniecības laikā tika konstatētas ļoti nopietnas veselības problēmas. Vecākiem tika piedāvāts grūtniecību pārtraukt, savukārt pēc bērna piedzimšanas prognozes par viņa iespējām izdzīvot un nokļūt mājās bijušas ļoti piesardzīgas. Septiņus gadus vēlāk šis pats zēns kopā ar saviem vecākiem iznāca uz Gājiena par Dzīvību skatuves.
Dalībniekus uzrunāja arī kādas amerikānietes personīgais stāsts par pašas piedzīvotu abortu, darbu abortu klīnikā, vēlākām atkarībām un bezpajumtnieces dzīvi, kā arī dzīves pārmaiņām, ko rosināja ticības pieredze.
Gājiens nebeidzās Viļņā
Latvijas grupai dienas pieredze turpinājās arī mājupceļā. Autobusā dalībnieki dziedāja, kopīgi slavēja Dievu un dalījās dienā piedzīvotajā.
Sarunas pamazām kļuva personiskākas – cilvēki stāstīja par savu darbu, pieredzi, iesaisti dzīvības jautājumu aktualizēšanā un ceļu, kas katru bija atvedis līdz dalībai gājienā.
Tieši šī savstarpējā iepazīšanās un pieredzes apmaiņa kļuva par vienu no būtiskākajiem brauciena ieguvumiem. Pēc garās dienas Latvijas dalībnieki Rīgā atgriezās noguruši, taču ar pateicību par pieredzēto – par ģimenēm un bērniem, jaunām pazīšanām, Latvijas NVO kopīgo klātbūtni gājienā un cilvēku personīgajām liecībām.
Gājiens Viļņā noslēdzās vienā dienā, taču Latvijas dalībniekiem tas vienlaikus kļuva par atgādinājumu, ka darbs, veidojot sabiedrībā izpratni par cilvēka dzīvības vērtību un atbalstu ģimenēm, turpinās arī pēc atgriešanās mājās.
Par dzīvību. Par ģimeni. Par nākotni.
