Sasteigta un politizēta pieeja veselības izglītībai nav pieļaujama

Sasteigta un politizēta pieeja veselības izglītībai nav pieļaujama

Saeimā ir iesniegts lēmuma projekts par veselības mācības ieviešanu kā atsevišķu mācību priekšmetu pamatizglītības programmā no 2027. gada 1. septembra. Biedrība Asociācija “Ģimene” aicina Saeimas deputātus šo iniciatīvu izvērtēt ar īpašu atbildību un piesardzību.

Bērnu veselība, drošība un prasme pieņemt atbildīgus lēmumus neapšaubāmi ir svarīgi jautājumi. Mēs atbalstām to, ka bērniem un jauniešiem skolā jāiegūst vecumposmam atbilstošas zināšanas par veselīgu dzīvesveidu, higiēnu, uzturu, fiziskām aktivitātēm, atkarību riskiem, slimību profilaksi un garīgo veselību.

Tomēr labs nosaukums pats par sevi vēl negarantē labu, bērniem piemērotu un vērtībās līdzsvarotu saturu. Tieši tādēļ jautājums par jauna obligāta mācību priekšmeta ieviešanu nedrīkst tikt skatīts virspusēji vai sasteigti.

Sasteigts jauns priekšmets

Īpaši uzmanīgi jāvērtē tās tēmas, kas skar bērnu seksualitāti, seksuālo un reproduktīvo veselību, attiecības, ģimeni un vērtībizglītību. Šie jautājumi nav tikai medicīniski vai bioloģiski. Tie skar bērna personības attīstību, ģimenes pārliecību, vecāku tiesības un bērna vecumposmam atbilstošu audzināšanu.

Mēs aicinām nepieļaut situāciju, kurā ar pozitīvi skanošu mērķi — “veselības mācība” — izglītības sistēmā tiek ieviests saturs, kuru vecāki nevar pārskatīt, ietekmēt vai pamatoti noraidīt. Šajā jautājumā nedrīkst pietikt ar paļaušanos uz labu nosaukumu. Nepieciešama rūpīga satura, mācību materiālu, ārējo ekspertu un īstenošanas mehānisma izvērtēšana.

Vecākiem jābūt noteicošajam vārdam

Īpaši uzsveram: jautājumos, kas skar bērnu seksuālo audzināšanu un izglītību seksualitātes jomā, noteicošajam vārdam ir jābūt bērnu vecākiem.

Vecāki ir bērna pirmie un galvenie audzinātāji. Valstij nav tiesību šo lomu faktiski izņemt no vecāku rokām. Ja veselības mācības ieviešana nozīmētu, ka bērniem obligāti tiek pasniegts saturs par seksualitāti, kontracepciju, reproduktīvo veselību vai attiecībām bez vecāku reālas piekrišanas un kontroles iespējām, mēs kategoriski iebilstam pret šādu priekšmetu.

Latvijai būtu jāņem vērā to valstu pieeja, kurās tiek nostiprināta vecāku loma un tiesības lemt par bērnu dalību seksualitātes izglītības programmās. Atbalstāma ir pieeja, ka skolām ir pienākums savlaicīgi informēt vecākus par šāda satura nodarbībām, iesaistītajiem ārējiem ekspertiem un izmantotajiem materiāliem, kā arī nodrošināt vecākiem reālas tiesības piekrist vai nepiekrist bērna dalībai šādās nodarbībās.

Bažas nav teorētiskas

Jau šobrīd skolās fakultatīvā veidā tiek piesaistītas ārējās organizācijas, piemēram, “Papardes zieds”, kas piedāvā nodarbības par seksuālo un reproduktīvo veselību. Šādā situācijā rodas pamatots jautājums: kā vecāki var pārliecināties, ka bērniem sniegtais saturs ir vecumposmam atbilstošs, vērtībās līdzsvarots un nav vērsts uz konkrētu ideoloģisku vai komerciālu pieeju?

Ja skolēniem tiek pasniegta informācija par kontracepciju, tai skaitā hormonālo kontracepciju, īpaši svarīgi ir nodrošināt medicīniski precīzu, pilnīgu un bērna vecumam atbilstošu skaidrojumu. Šādas tēmas nedrīkst tikt pasniegtas vienpusēji, normalizējoši vai reklamējoši.

Jāvērtē arī ietekme uz izglītības sistēmu

Nav pieņemami, ka tik būtiskas izmaiņas izglītības saturā tiek virzītas bez nopietna izvērtējuma par jau īstenoto izglītības satura reformu. Latvijā nesen tika ieviesta kompetenču pieejā balstītā mācību satura reforma, kuras ietvaros tika izstrādāti standarti, programmu paraugi un mācību priekšmetu apraksti.

Ja veselības mācība kā atsevišķs priekšmets bija nepieciešama, šis jautājums bija risināms sistēmiski reformas laikā, nevis pēc tam ar atsevišķu politisku iniciatīvu un nepietiekami izvērstu pamatojumu.

Jauna obligāta mācību priekšmeta ieviešana nozīmētu arī papildu slodzi skolēniem, skolām, pedagogiem un valsts budžetam. Nepieciešami mācību materiāli, pedagogu sagatavošana, programmu izstrāde, kvalitātes uzraudzība un finansējums. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Saeimai ir jāsaņem skaidras atbildes: kāds būs šī priekšmeta saturs, kas to mācīs, cik tas izmaksās, kura mācību satura daļa tiks samazināta un kā tiks nodrošinātas vecāku tiesības?

Mūsu aicinājums Saeimas deputātiem

Aicinām Saeimas deputātus neatbalstīt veselības mācības kā atsevišķa obligāta mācību priekšmeta ieviešanu bez šādiem priekšnoteikumiem:

  • izvērtējuma par ietekmi uz skolēnu slodzi, pedagogu kapacitāti un valsts budžetu;
  • vecāku tiesību nostiprināšanas, īpaši jautājumos par seksualitāti, reproduktīvo veselību, attiecībām un ģimeni;
  • skaidra mehānisma, kas paredz vecāku iepriekšēju informēšanu un piekrišanu bērna dalībai šādās nodarbībās;
  • ārējo organizāciju un ekspertu iesaistes caurskatāmības;
  • izvērtējuma par to, vai veselības izglītību nav iespējams stiprināt esošajos mācību priekšmetos un audzināšanas darbā, neieviešot jaunu obligātu priekšmetu.

Mēs aicinām stiprināt bērnu veselības pratību, taču to darīt atbildīgi, caurskatāmi un respektējot ģimenes lomu. Bērnu veselība nedrīkst kļūt par ieganstu, lai skolā ieviestu saturu, kuru vecāki nevar kontrolēt un kurš var neatbilst bērna vecumam, ģimenes pārliecībai vai sabiedrības interesēm.

Tādēļ aicinām Saeimas deputātus kritiski izvērtēt šo iniciatīvu, tās iespējamos riskus un alternatīvus risinājumus. Šajā jautājumā piesardzība nav šķērslis bērnu izglītošanai — tā ir atbildīga rīcība attiecībā uz bērniem, vecākiem un izglītības sistēmu.