Diskusijas vadītāja, žurnāliste, biedrības “Esmu dzīvs” vadītāja Laura Doveika, atklājot Ģimenes dienas diskusiju vakaru “PASTĀVĒT”, kas norisinājās 2026. gada 15. maijā, uzsvēra, ka šī saruna ir par spēju pastāvēt sarežģītā un nemierīgā laikā — laikā, kad pasaulē valda nedrošība, satricinājumi un pārmaiņas. Viņa atgādināja, ka kristīgā ticība dod pamatu un drošību arī šādos apstākļos, jo Dievs jau iepriekš ir brīdinājis par grūtiem laikiem un devis cilvēkiem stiprinājumu, kā tajos dzīvot ar cerību un drosmi.

Laura Doveika dalījās ar Bībeles fragmentu no 2. Laiku grāmatas 20. nodaļas par ķēniņu Jošafatu, kurš lielu pārspēku priekšā saņēma Dieva iedrošinājumu nebaidīties, jo “tas karš nepieder jums, bet Dievam”. Šī rakstu vieta kļuva par simbolisku ievadu vakara centrālajai tēmai — kā saglabāt stāju, ticību un cerību mūsdienu pasaulē.

Vakara gaitā klausītāji tika aicināti ne tikai klausīties trīs viesu priekšlasījumos, bet arī aktīvi iesaistīties diskusijā, uzdodot jautājumus un kopīgi meklējot atbildes uz būtiskiem jautājumiem par ģimeni, sabiedrību, ticību un nākotni.

Aicinām skatīties pilnu diskusijas ierakstu vietnē Youtube:

Vijas Beineres priekšlasījuma kopsavilkums

Ģimenes dienas diskusijā “PASTĀVĒT” kinorežisore un esejiste Vija Beinerte savā priekšlasījumā pievērsās Rietumu civilizācijas garīgajam stāvoklim, ģimenes nozīmei un ideoloģiskajām cīņām mūsdienu pasaulē.

Priekšlasījuma centrālais fokuss bija pretstats starp dzīvības kultūru un nāves kultūru. Vija Beinerte pauda pārliecību, ka Rietumu civilizācija vēsturiski balstīta kristīgās vērtībās un orientācijā uz mūžīgo dzīvību, savukārt mūsdienās tai nākas sastapties ar ideoloģijām un politiskām kustībām, kas, viņas ieskatā, vēršas pret ģimeni, cilvēka identitāti, vārda brīvību un kristīgajām vērtībām.

Runātāja analizēja komunisma, islāmisma un kreisā liberālisma ideoloģiskās saknes, īpaši atsaucoties uz Kārļa Marksa idejām par ateismu, privātīpašuma, ģimenes un nacionālo robežu nojaukšanu. Viņas skatījumā šīs idejas mūsdienās dažādās formās turpina ietekmēt Rietumu sabiedrību, izglītības vidi, politiku un starptautiskās organizācijas.

Īpaša uzmanība tika pievērsta ģimenei kā civilizācijas pamatam. Vija Beinerte uzsvēra, ka ģimene rada, uztur un nodod nākamajām paaudzēm vērtības, kas palīdz cilvēkam saglabāt stāju arī sabiedrības krīzes apstākļos. Viņa norādīja, ka tieši tādēļ dažādas totalitāras un ideoloģiskas sistēmas cenšas vājināt ģimenes institūtu un pārņemt ietekmi pār bērnu audzināšanu.

Priekšlasījumā tika runāts arī par garīgo cīņu baznīcā un sabiedrībā, par patiesības un nepatiesības sadursmi, kā arī par kristīgās identitātes saglabāšanu laikā, kad pieaug ideoloģisks un politisks spiediens.

Atbildot uz jautājumu par personīgo pieredzi kā “pastāvēt”, Vija Beinerte uzsvēra nepieciešamību rīkoties saskaņā ar pārliecību un nevadīties no bailēm. Viņa norādīja, ka svarīgākais ir “dari, kas jādara, un lai notiek, kam jānotiek”, saglabājot uzticību Dievam un patiesībai.

Savukārt, atbildē uz jautājumu, kādēļ tieši ģimene kļūst par ideoloģisko uzbrukumu mērķi, runātāja uzsvēra, ka ģimene ir civilizācijas sākums un tās pēdējais balsts. Ģimenē bērns mācās atšķirt labu no ļauna, iepazīst patiesību un iegūst vērtību pamatu, kas palīdz saglabāt cilvēcību un identitāti arī sarežģītos laikos.

Agneses Irbes priekšlasījuma un atbilžu kopsavilkums

Ģimenes dienas diskusijā “PASTĀVĒT” klasiskā filoloģe, konservatīvās domas žurnāla “Telos” galvenā redaktore un grāmatas “Principiāla dzīvības aizsardzības ētika” autore Agnese Irbe sniedza pārskatu par ģimenes, laulības un dzīvības aizsardzības jautājumu iekšpolitisko attīstību Latvijā pēdējo gadu laikā.

Viņa uzsvēra, ka Latvijā kopš 2020. gada ir izveidojusies sociāli konservatīva kustība, kas nav ļoti daudzskaitlīga, tomēr ir aktīva, savstarpēji saistīta un spējīga sadarboties gan ar juristiem, gan sabiedriskām organizācijām, gan institūcijām.

Par būtisku pagrieziena punktu Agnese Irbe nosauca 2020. gada 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, kas, viņas skatījumā, mēģināja pārdefinēt ģimenes jēdzienu Satversmes 110. panta izpratnē. Viņa uzsvēra, ka šis spriedums nebija tikai par viendzimuma attiecībām, bet arī par bērniem un vecāku jēdziena izpratni, jo tajā bērna mātes partnere tika pielīdzināta vienam no jaundzimušā bērna vecākiem.

Runātāja atgādināja par referenduma iniciatīvu ģimenes jēdziena aizsardzībai, kurā bija nepieciešams savākt vairāk nekā 154 tūkstošus parakstu, bet tika savākti vairāk nekā 58 tūkstoši. Viņas vērtējumā šis process notika apstākļos, kuros lielie mediji un sabiedriskie mediji iniciatīvai nepievērsa taisnīgu uzmanību vai izturējās pret to noraidoši.

Agnese Irbe analizēja arī 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus, norādot, ka sākotnēji tika ievēlēta šķietami sociāli konservatīva Saeima, tomēr vēlāk politiskā situācija mainījās. Zaļo un zemnieku savienība iesaistījās koalīcijā ar “Jauno Vienotību” un “Progresīvajiem”, un Latvijā tika ratificēta Stambulas konvencija un pieņemts partnerības institūts.

Īpaša uzmanība tika pievērsta partnerības institūta ieviešanai Latvijā. Pēc Agneses Irbes domām, tas bija nozīmīgs juridisks pavērsiens, jo Latvijā tika ieviests jauns tiesību institūts, kas ļauj divām pilngadīgām personām neatkarīgi no dzimuma nostiprināt savas attiecības pie notāra. Arī pret šo likumu tika mēģināts savākt parakstus tautas nobalsošanai, taču nepieciešamais parakstu skaits netika sasniegts.

Līdzās zaudējumiem Agnese Irbe uzsvēra arī konservatīvās kustības sasniegumus. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir tapušas vairākas biedrības, raidieraksti, publikācijas, konferences, izdevniecības un nozīmīgi tulkojumi par laulību, konservatīvismu, liberālisma krīzi, bērnu tiesībām un dzīvības aizsardzības ētiku. Viņas ieskatā tas liecina, ka konservatīvā kustība Latvijā ir kļuvusi redzama, organizēta un spējīga strādāt intelektuāli kvalitatīvā līmenī.

Runātāja pieskārās arī Stambulas konvencijas denonsēšanas jautājumam, Sabiedrības integrācijas fonda kritikai, abortu likuma grozījumu iniciatīvai un izglītības jautājumiem. Īpaši tika pieminēts Dr. Manuela Fernandesa darbs pie vērtībās balstītas dzimumaudzināšanas programmas, kas, viņas skatījumā, piedāvā ģimeni stiprinošu pieeju Latvijas izglītības sistēmai.

Noslēgumā Agnese Irbe uzsvēra, ka Latvijas konservatīvajai kustībai ir divi būtiski uzdevumi. Pirmais — aizstāvēt laulību, ģimeni un dabīgā likuma izpratnē balstītu sabiedrisko kārtību likumdošanā, izglītībā, kultūrā un publiskajā telpā. Otrais — būt redzamiem un dzirdamiem, neklusēt un veidot savstarpēji saistītu cilvēku kopienu, jo redzamu un aktīvu cilvēku loku ir grūtāk izstumt no publiskās telpas.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc liberālajai sabiedrības daļai izdodas pulcēt lielus protestus, Agnese Irbe norādīja, ka tas nav skaidrojams tikai ar mediju ietekmi. Viņasprāt, Stambulas konvencija liberālajā sabiedrības daļā aktivizēja dziļu emocionālu pārliecību, ka šis dokuments aizsargā vardarbībā cietušas sievietes, tādēļ mobilizācija bija īpaši spēcīga.

Savukārt, atbildot uz jautājumu par vēlēšanām un konservatīvā vēlētāja vilšanos, viņa uzsvēra, ka, neraugoties uz pievilšanu un politiskām neveiksmēm, vēlēšanās joprojām ir jāpiedalās. Pēc viņas domām, politiskie “vēji” Rietumu pasaulē pamazām mainās konservatīvajiem labvēlīgākā virzienā, tostarp tāpēc, ka dzimtes ideoloģijas un nepilngadīgo dzimuma maiņas jautājumi daļai sabiedrības šķiet aizgājuši pārāk tālu.

Agnese Irbe secināja, ka, lai arī Latvijas konservatīvā kustība ir piedzīvojusi daudz zaudējumu, tā ir kļuvusi stiprāka, organizētāka un redzamāka. Tāpēc tai ir jāturpina darboties, jāturpinās sadarbībai un jāturpina publiski aizstāvēt ģimeni, laulību un dzīvību.

Anda Kudora priekšlasījuma un atbilžu kopsavilkums

Ģimenes dienas diskusijā “PASTĀVĒT” politologs, Kristus draudzes mācītājs un projekta “Dāvida armija” vadītājs Andis Kudors savā priekšlasījumā piedāvāja ģimenes vērtību ārpolitikas analīzi no kristīgās un ētiskās perspektīvas.

Viņš priekšlasījumu sāka ar jautājumu par mīlestības jēdziena pārpratumu mūsdienu kultūrā. Atsaucoties uz praida lozungu “love is love”, Andis Kudors norādīja, ka kristīgajā izpratnē mīlestība nav vienkārši jūtu vai pieņemšanas apliecinājums. Viņš nošķīra humānu līdzjūtību no garīgas mīlestības, uzsverot, ka patiesa mīlestība nepriecājas par netaisnību un nenozīmē grēka vai destruktīvas rīcības apstiprināšanu.

Būtiska priekšlasījuma tēma bija taisnīguma un žēlastības attiecības. Andis Kudors uzsvēra, ka kristietībā bauslība palīdz cilvēkam ieraudzīt grēku un netaisnību, savukārt žēlastība ved tālāk par sodu un taisnīgu atmaksu. Tomēr viņš brīdināja, ka žēlastību nedrīkst sajaukt ar netaisnības ignorēšanu. Viņa skatījumā mūsdienu Eiropā bieži tiek izvēlēts “miers par katru cenu”, pat ja tas nozīmē atteikšanos no taisnīguma.

Runātājs šo principu attiecināja arī uz starptautiskajām attiecībām. Viņš kritizēja Eiropas politisko vājumu un nevēlēšanos skaidri nosaukt ļaunumu vārdā — gan Krievijas agresijas, gan radikālā islāma, gan citu totalitāru vai vardarbīgu režīmu gadījumos. Viņa ieskatā taisnīgumu nevar upurēt ārēja miera vai komforta vārdā, jo mīlestība un patiesība prasa nostāties pret netaisnību.

Andis Kudors runāja arī par vīrišķības krīzi Rietumos. Viņš uzsvēra, ka sabiedrībā ir zudusi veselīga izpratne par vīrišķīgu atbildību, aizsardzību un vadību. Viņa skatījumā problēma nav vīrišķībā kā tādā, bet gan tajā, ka vardarbība, varas ļaunprātīga izmantošana un grēks ir deformējuši izpratni par vīrieti. Tāpēc risinājums nav vīrišķības iznīcināšana, bet gan tās atjaunošana kristīgā, atbildīgā un mīlošā veidā.

Priekšlasījumā tika kritizēta arī ideoloģiska vēlme nolīdzināt atšķirības starp dzimumiem, tautām un kultūrām. Andis Kudors norādīja, ka atšķirību nolīdzināšana neatrisina netaisnības problēmu. Viņa skatījumā sabiedrībai nav jāatsakās no vīrišķā un sievišķā, no tautas identitātes vai no atbildības, bet gan jāatjauno taisnīga un kristīgās vērtībās balstīta kārtība.

Runātājs pieskārās arī seksuālās revolūcijas sekām, laulības šķiršanas pieaugumam un ģimenes sabrukuma tendencēm Rietumu pasaulē. Viņš atsaucās uz konservatīvās domas tradīciju, tostarp Edmundu Bērku, uzsverot, ka revolūcijas, kas sola taisnīgumu caur piespiedu pārdali vai vērtību devalvāciju, bieži vien atņem cilvēkam tikumu un personisko atbildību.

Noslēgumā Andis Kudors aicināja nebaidīties būt mazākumā. Viņš uzsvēra, ka patiesība bieži vien nav vairākuma pusē, atsaucoties uz Bībeles piemēriem un Kristus notiesāšanu pūļa priekšā. Viņa galvenais aicinājums bija meklēt spēku no augšienes — Svētajā Garā, jo tikai ar cilvēciskiem spēkiem vien nepietiek, lai drosmīgi pastāvētu patiesībā.

Atbildot uz jautājumu par apsūdzībām simpātijās pret Kremli, Andis Kudors norādīja, ka viņš jau kopš 2007.–2010. gada publiski brīdinājis par Krievijas “tautiešu politikas”, Krievijas mediju un maigās varas riskiem Latvijai. Viņš uzsvēra, ka šodien daudzi, kuri toreiz šos draudus neuztvēra nopietni, runā līdzīgi tam, ko viņš un viņa kolēģi teica jau pirms daudziem gadiem.

Atbildot uz jautājumu, cik konservatīva patiesībā ir Krievija, viņš norādīja, ka Krievijas publiskā pašidentifikācija kā pareizticīgai valstij neatbilst reālai kristīgai praksei. Viņš minēja, ka, lai gan liela daļa iedzīvotāju sevi sauc par pareizticīgajiem, reāla regulāra baznīcas dzīve, Bībeles lasīšana un sakramentālā prakse ir ļoti zemā līmenī. Tāpēc, viņa skatījumā, Krievijas iedzīvotājus nevar uzskatīt par patiesi kristīgu vai konservatīvu sabiedrību.

Runājot par ASV, Andis Kudors norādīja, ka ASV kristīgā dzīve daudzviet ir ievērojami aktīvāka nekā Krievijā vai Latvijā, tomēr arī Amerika nav viendabīga. Tajā līdzās spēcīgām kristīgām kopienām pastāv arī liberālas un teoloģiski problemātiskas tendences. Tāpēc viņš aicināja skatīties uz Ameriku reālistiski — neidealizējot, bet arī nenoliedzot tās kristīgās tradīcijas spēku.

Kopumā Anda Kudora priekšlasījuma centrālā doma bija aicinājums atjaunot taisnīgumu, drosmi, kristīgu mīlestību un garīgu spēku sabiedrībā, kurā patiesība bieži tiek upurēta ārēja miera, ideoloģiskas ērtības vai vairākuma spiediena vārdā.

Diskusijas kopsavilkums

Turpinājumā pasākuma dalībnieki un runātāji pievērsās jautājumiem par dzīvības aizsardzību, ģimenes vērtībām, bērnu audzināšanu, politisko iesaisti un kristiešu drosmi mūsdienu sabiedrībā.

Par abortiem un demogrāfiju

Diskusija sākās ar jautājumu par abortiem un demogrāfisko krīzi. Vija Beinerte uzsvēra, ka lielākais nāves kultūras upuru skaits mūsdienās saistīts tieši ar abortiem, minot statistiku par miljoniem pārtrauktu grūtniecību pasaulē un vairāk nekā miljonu abortu ASV viena gada laikā.

Agnese Irbe norādīja, ka Latvijā sabiedrība un politiķi vēl līdz galam neapzinās demogrāfiskās katastrofas nopietnību. Viņa uzsvēra, ka summārais dzimstības koeficients Latvijā ir kritiski zems un ka viena no ātrākajām iespējām dzimstības uzlabošanai būtu būtiski samazināt abortu skaitu. Viņa akcentēja, ka valstij ir ne tikai morāla, bet arī praktiska interese aizsargāt ieņemto dzīvību. Kā piemēru viņa minēja adopcijas rindas, kurās daudzas ģimenes ir gatavas uzņemt bērnus.

Andis Kudors atzina, ka sabiedrībā šis jautājums joprojām izraisa ļoti spēcīgas emocijas un agresīvu reakciju, īpaši pret vīriešiem, kuri publiski iestājas pret abortiem. Viņš uzsvēra, ka kristīgā skatījumā aborts ir grēks un ka draudzēm par šo tēmu jārunā skaidri un nepārprotami.

Vija Beinerte dalījās arī personīgā pieredzes stāstā par ģimeni, kura atteicās no ārstu ieteiktā aborta, lai gan bērnam tika prognozēta smaga slimība un īss dzīves ilgums. Viņa uzsvēra, ka šī bērna īsā dzīve būtiski izmainījusi visas ģimenes domāšanu un attieksmi pret dzīvību.

Par bērnu audzināšanu un jauniešu aizsardzību

Liela daļa diskusijas bija veltīta jautājumam, kā pasargāt bērnus un jauniešus no liberālās ideoloģijas, sociālo tīklu un popkultūras ietekmes. Runātāji uzsvēra, ka bērnus pilnībā izolēt no šīs vides vairs nav iespējams, tāpēc galvenais uzdevums ir veidot stipru vērtību pamatu ģimenē.

Agnese Irbe dalījās ļoti personīgā pieredzē par savu bērnu audzināšanu. Viņa atzina, ka arī viņas bērni sastopas ar liberālu saturu, filmām un idejām, taču svarīgākais esot atklāti runāt, nevis izlikties, ka šīs tēmas nepastāv. Viņa uzsvēra skaidru robežu nozīmi ģimenē, piemēram, attiecībā uz dzimumattiecībām pirms laulības, vienlaikus saglabājot cieņpilnu dialogu ar bērniem.

Andis Kudors īpaši uzsvēra ģimenes lūgšanu, Bībeles lasīšanas un regulāras garīgās dzīves praktizēšanas nozīmi. Viņš minēja piemērus no savas pieredzes, novērojot, ka bērni visbiežāk saglabā kristīgo ticību tad, ja ģimenē ticība tiek ne tikai deklarēta, bet arī praktizēta ikdienā. Viņš runāja par “ģimenes vakariem”, kuros vecāki kopā ar bērniem lasa Bībeli un pārrunā garīgus jautājumus.

Vija Beinerte pievērsās jautājumam par bērnu identitāti un drošību, uzsverot, ka jaunieši cieš no nedrošības un depresijas, ja viņiem netiek dots skaidrs pamats saprast savu vērtību un identitāti Dievā. Viņa uzsvēra, ka cilvēkam ir nepieciešama izpratne par to, ka viņš ir radīts mīlestībai un ar mērķi.

Par kristiešu drosmi un publisku nostāju

Diskusijā tika apspriests arī jautājums, vai kristieši Latvijā kļūst drosmīgāki publiski aizstāvēt savas vērtības. Andis Kudors uzsvēra, ka draudzēm ir skaidri jārunā par grēku, atgriešanos un dzīvības jautājumiem, nebaidoties būt mazākumā. Viņš sacīja, ka kristietim jābūt gatavam apliecināt patiesību arī tad, ja sabiedrība to nepieņem.

Vija Beinerte dalījās pieredzē par aiziešanu no darba medijā pēc tam, kad tika atteikta viņas darba publicēšana par dzimtes (gender) ideoloģijas jautājumiem. Viņa to raksturoja kā cenzūras atgriešanos un uzsvēra, ka patiesības aizstāvēšana reizēm prasa personiskus upurus.

Agnese Irbe uzsvēra, ka konservatīvajiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi būt redzamiem, sadarboties un neklusēt. Viņa aicināja stiprināt biedrības, kopienas un nevalstiskās organizācijas, jo pārmaiņas sabiedrībā nenotiek tikai caur politiku, bet arī caur mazām, uzticīgām cilvēku kopienām.

Par feminismu un dzimumu jautājumiem

Diskusijā tika apspriests arī feminisma jautājums. Agnese Irbe kritizēja priekšstatu, ka sieviešu tiesības un iespējas sabiedrībā būtu radušās tikai feminisma ietekmē. Viņa uzsvēra kristietības nozīmi sievietes cieņas un vērtības izpratnē Eiropas kultūrā.

Vija Beinerte piebilda, ka radikālais feminisms lielā mērā sakņojas marksistiskā domāšanā, kuras mērķis ir šķelt sabiedrību un sanaidot cilvēkus. Viņa uzsvēra, ka civilizācija vienmēr ir balstījusies vīriešu un sieviešu sadarbībā, nevis cīņā vienam pret otru.

Par homoseksualitāti un sabiedrības normām

Atbildot uz jautājumu par homoseksuālām attiecībām, runātāji uzsvēra, ka kristīgajā skatījumā problēma nav tikai individuāla izvēle, bet tas, ka šādas attiecības tiek pasludinātas par normu un modeli.

Andis Kudors uzsvēra, ka kristīgajā izpratnē grēks vienmēr rada netaisnību, savukārt Agnese Irbe runāja par ilgtermiņa sekām sabiedrībā, kur ģimenes un laulības modelis tiek aizstāts ar alternatīvām attiecību formām.

Diskusijas noslēgums

Noslēgumā visi trīs runātāji aicināja nebaidīties būt mazākumā, saglabāt uzticību patiesībai un turpināt darīt mazus, bet uzticīgus darbus savās ģimenēs, draudzēs un kopienās. Andis Kudors uzsvēra nepieciešamību atgriezties pie Evaņģēlija un meklēt spēku Dievā, savukārt Vija Beinerte atgādināja, ka ļaunums pasaulē rodas tad, kad cilvēks zaudē orientāciju uz garīgām vērtībām un dzīvo tikai materiālajam. Agnese Irbe noslēgumā pauda cerību, ka Latvijā pieaugs sociāli konservatīvu cilvēku un kopienu skaits, un aicināja nepadoties, bet turpināt darbu ģimenes, dzīvības un bērnu aizsardzībā.