Pieņemtie Izglītības likuma grozījumi rada nopietnas šaubas par to samērīgumu, pamatotību un atbilstību starptautiskajām cilvēktiesību saistībām

Pieņemtie Izglītības likuma grozījumi rada nopietnas šaubas par to samērīgumu, pamatotību un atbilstību starptautiskajām cilvēktiesību saistībām

Valsts prezidenta kancelejā notika konsultatīva sanāksme saistībā ar Saeimā pieņemtajiem Izglītības likuma grozījumiem un to iespējamo nodošanu otrreizējai caurlūkošanai. Šādu sanāksmju mērķis ir uzklausīt dažādu iesaistīto pušu argumentus gadījumos, kad pastāv būtiskas domstarpības par likuma atbilstību Satversmei, starptautiskajām saistībām un labas likumdošanas principiem.

Grozījumu virzītāju argumenti

Grozījumu virzītāji uzsvēra valsts lomu izglītības sistēmas kvalitātes nodrošināšanā un nepieciešamību pēc vienotāka regulējuma. Tika pausts viedoklis, ka valstij ir pienākums aktīvāk iesaistīties izglītības formu uzraudzībā, lai nodrošinātu bērnu intereses, īpaši pamatizglītības posmā.Argumentācijā izskanēja uzstādījums, ka centralizēta pieeja ļaujot labāk izvērtēt izglītības kvalitāti un vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem, un ka pašvaldību iesaiste šajā procesā esot nepieciešama kā papildu drošības mehānisms.

Grozījumu kritiķu argumenti

Sanāksmē izskanēja arī būtiski iebildumi pret piedāvāto regulējumu.Tika uzsvērts, ka starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos, kuros Latvija ir dalībvalsts, ir nostiprināts princips, ka vecāki ir bērna primārie aprūpētāji un pēc noklusējuma vislabāk spēj izvērtēt bērna intereses. Šajā kontekstā tika norādīts, ka piedāvātie grozījumi maina šo loģiku, padarot vecāku izvēli atkarīgu no administratīva apstiprinājuma.Vairāki runātāji akcentēja, ka ierobežojumiem tālmācībai un izglītībai ģimenē būtu jābūt izņēmuma gadījumiem, kas tiek piemēroti individuāli, ja pastāv konkrēts apdraudējums bērna interesēm. Vispārējs atļaujas režīms visām ģimenēm tika raksturots kā nesamērīgs un nepietiekami pamatots ar pierādījumiem.

Tika vērsta uzmanība arī uz likumdošanas procesu, norādot, ka izglītības ģimenē ierobežojumi tika iekļauti tikai trešajā lasījumā, bez atbilstošas iepriekšējas sabiedriskās diskusijas un ietekmes izvērtējuma. Tas, pēc sanāksmes dalībnieku domām, grauj uzticēšanos likumdevējam un neatbilst labas likumdošanas principiem.Plašākā kontekstā tika uzsvērts, ka šie grozījumi tiek virzīti laikā, kad vienlaikus ir samazināta vai pārskatīta valsts līdzdalība privātās izglītības finansēšanā. Rezultātā vecāku reālās iespējas izvēlēties alternatīvas izglītības formas kļūst arvien ierobežotākas, pat ja formāli tiesības netiek atceltas.

Sanāksmē tika uzsvērta arī izglītības daudzveidības nozīme, norādot, ka bērni un ģimenes ir atšķirīgi un ka viena modeļa uzspiešana visiem nav ne efektīva, ne bērna interesēm atbilstoša. Izglītība ģimenē un tālmācība skar salīdzinoši nelielu ģimeņu skaitu, taču šīm ģimenēm tā ir apzināta un atbildīga izvēle.Sanāksme izgaismoja būtisku vērtību konfliktu starp pieaugošu valsts kontroli un uzticēšanos ģimenei kā bērna labākajām interesēm tuvākajai videi. Izskanējušie argumenti liecina, ka pieņemtie Izglītības likuma grozījumi rada nopietnas šaubas par to samērīgumu, pamatotību un atbilstību starptautiskajām cilvēktiesību saistībām.

Ņemot vērā sanāksmē izteiktos apsvērumus, aicinām Valsts prezidentu Edgars Rinkēvičs neizsludināt Izglītības likuma grozījumus pašreizējā redakcijā un nodot tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, lai nodrošinātu, ka izglītības regulējums patiesi respektē vecāku pamattiesības, bērna intereses un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.