Biedrība Asociācija “Ģimene”, kas savā darbībā iestājas par ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzību, ir vērsusies Latvijas Republikas Saeimā ar aicinājumu nevirzīt un neatbalstīt Izglītības likuma grozījumus pašreizējā redakcijā. Mūsu ieskatā piedāvātās izmaiņas neatbilst Latvijai saistošajām starptautiskajām cilvēktiesību normām, jo īpaši ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pantam un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. pantam.
Vecāku primārā atbildība un valsts atbalstošā loma
ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pants skaidri nostiprina principu, ka vecākiem vai personām, kas īsteno aizgādību, ir galvenā atbildība par bērna audzināšanu un attīstību, savukārt valsts pienākums ir sniegt vecākiem atbalstu šo pienākumu īstenošanā. Tas nozīmē, ka valsts rīcībai attiecībās ar ģimenēm jābūt atbalstošai, nevis aizvietojošai vai kontrolējošai.
Savukārt ANO Pakta 13. pants paredz valsts pienākumu cienīt vecāku brīvību izvēlēties saviem bērniem izglītības iestādes, ne tikai valsts dibinātas skolas, bet arī citas izglītības formas, kas atbilst noteiktajām minimālajām prasībām.
ANO īpašais referents par tiesībām uz izglītību Vernors Munjoss savā ziņojumā par Vāciju (kur mājmācība ir aizliegta) ir atzinis, ka vecāku tiesības izvēlēties mājmācību ietilpst ANO Pakta 13. panta tvērumā, un ka attālinātās mācības un mājmācība ir leģitīmi izglītības ieguves modeļi, kas noteiktos apstākļos ir jāattīsta. Šajā kontekstā īpaši uzsvērts, ka tieši vecākiem ir tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības modeli.
Plānoto grozījumu ietekme uz vecāku tiesībām
Izskatāmie Izglītības likuma grozījumi, īpaši tie, kas attiecas uz pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) apguvi tālmācībā vai ģimenē, faktiski padara vecāku pamattiesības atkarīgas no valsts un pašvaldību lēmumiem. Vecāku izvēle par bērnam piemērotāko izglītības formu tiek pakļauta pašvaldības izvērtējumam, ierobežota laikā un periodiski jāpierāda no jauna – pat gadījumos, kad nav konstatēts nekāds apdraudējums bērna interesēm.
Kāpēc tas ir pretrunā ANO Bērnu tiesību konvencijai?
Mūsu ieskatā šāda pieeja ir pretrunā ANO Bērnu tiesību konvencijas būtībai vairāku iemeslu dēļ:
- tiek pārkāpta vecāku primārās atbildības prezumpcija, pieņemot, ka vecāku lēmums pats par sevi nav pietiekams bez valsts apstiprinājuma;
- valsts atbalsta pienākums tiek aizstāts ar vispārēju uzraudzību un kontroli, kas attiecas uz visām ģimenēm neatkarīgi no faktiskā riska bērna labklājībai;
- netiek ievērots samērīguma princips, jo vispārējs atļaujas režīms nav ne nepieciešams, ne proporcionāls;
- vecāku pamattiesības tiek padarītas par termiņā ierobežotu privilēģiju, kas periodiski jāpierāda administratīvā procesā;
- ANO Bērnu tiesību komiteja savā praksē ir uzsvērusi, ka bērna labākās intereses parasti sakrīt ar vecāku pieņemtajiem lēmumiem, ja vien nav pierādījumu par pretējo.
Aicinājums likumdevējam
Ņemot vērā iepriekš minēto, Asociācija “Ģimene” aicina Saeimas deputātus:
- nevirzīt Izglītības likuma grozījumus pašreizējā redakcijā;
- nodrošināt, ka jebkādas izmaiņas izglītības regulējumā ir pilnībā saskaņotas ar ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pantu un ANO Pakta 13. pantu;
- saglabāt vecāku pamattiesību prezumpciju un valsts atbalstošo, nevis kontrolējošo lomu attiecībās ar ģimenēm.
Mēs esam pārliecināti, ka ilgtspējīga un bērna interesēm atbilstoša izglītības sistēma ir iespējama tikai tad, ja tā balstās uz uzticēšanos ģimenei, vecāku atbildību un cilvēktiesību ievērošanu.
