Biedrības “Asociācija Ģimene” vadītājs Rihards Kostigovs uz sarunu aicinājis Somijas parlamenta deputāti Paivi Rasanenu. Ilggadējā politiķe, kas laikā no 2011. gada četrus gadus ieņēmusi arī augsto Somijas parlamenta iekšlietu ministres posteni, nekad nav slēpusi savu kristīgo pārliecību. Tieši tā viņu ir aizvedusi līdz šobrīd visā Eiropā rezonansi ieguvušai precedenta tiesas prāvai, kurā kāds politiķis tiek pratināts konkrēti par savu reliģisko ticību un tās iespējamo veicināto apdraudējumu, ko var sajust seksuālās minoritātes.
Rihards: Iemesls šai sarunai ir traku notikumu apstākļi, kuriem mūsdienu vārda brīvības demokrātijā ir pat grūti noticēt, un stāsts ir par to, kā jūs īstenojāt šo brīvību. Pastāstiet par savu slaveno tvītu un apstākļiem, kas līdz tam noveda, lai mēs kā nevalstiskais sektors, kā arī mūsu sekotāji un pārstāvji politikā varētu gūt ieskatu, kādas nepatikšanas šobrīd piedzīvojat.
Paivi: Paldies par uzaicinājumu. Kā jau minējāt, 28 gadus esmu sabiedriskajā dzīvē un parlamentā, taču tieši pēdējie gadi ir bijuši vispārsteidzošākie. Nekad neticēju, ka dzīvojot Somijā, es varētu nonākt šādā situācijā. Viss process sākās pirms 4 gadiem, 2019. gadā, kad Evaņģēliski luteriskā baznīca pieņēma lēmumu atbalstīt Helsinku Pride pasākumu. Es biju šīs baznīcas locekle. Biju vīlusies, un Tvitterī vaicāju, kā draudzes vadība var sponsorēt šo Pride parādi un kā tas saskan ar lepnumu, kas Bībelē ir aprakstīts kā grēks un kauns? Nopublicēju attēlu ar rakstu vietām no Bībeles vēstules Romiešiem, kur ir teikts par viendzimuma attiecībām. Kāds pilsonis iesniedza sūdzību, un policija sāka to izmeklēt. Pēc tam, kad tas tika nopubliskots, tika izvirzītas vēl citas kriminālapsūdzības par senu brošūru, ko biju rakstījusi jau 2004. gadā ar nosaukumu “Vīrieti un sievieti Viņš radīja” par seksualitāti un laulību no kristīgās perspektīvas. Bija arī radio programma, kuru policija sāka izmeklēt.
Jāsaka, ka situācija ir bijusi tiešām absurda, jo es kopā esmu pavadījusi 13 stundas policijas nopratināšanā par maniem reliģiskajiem uzskatiem, turklāt mani pratināja kolēģi, kurus es vadīju būdama iekšlietu ministre. Bija radies joks par katru reizi, kad devos uz pratināšanu, kad teica, ka Paivi Rasanenai atkal būs Bībeles mācība policijas iecirknī. Un mums tiešām uz galda bija Bībele, un policija man uzdeva reliģiska rakstura jautājumus par to, kāda ir vēstules Romiešiem vēsts, kas rakstīts tās pirmajā nodaļā, vai varu paskaidrot grēka koncepciju utt.
Arī vēl viens bīskaps Juhana Pohjola tika apsūdzēts līdzās man par šīs minētās brošūras publicēšanu savā draudzē pirms teju 20 gadiem. Somijā šīs apsūdzības ir zem kriminālkodeksa sadaļas par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci ar maksimālo iespējamo soda mēru līdz 2 gadiem cietumā. Manā gadījumā prokurore pieprasa cenzēt manas publikācijas un lai maksāju tūkstošiem eiro sodu, kas ir maksimālais, ko pieļauj Somijas likums. Policija pēc izmeklēšanas teica, ka nav atradusi nekādu noziedzīgu nodarījumu vai ka mana brošūra kādā veidā aģitētu pret minoritātēm. Taču prokurore pieprasīja turpināt procesu un iesniedza prasību. Pagājušajā gadā mums bija 2 dienas tiesas process Helsinku apgabaltiesā, un 2022. gadā tiesa atzina, ka manis teiktajā neatrod neko noziedzīgu. Bet prokurore iesniedza apelāciju pret šo vienbalsīgo lēmumu un ievilka atpakaļ mani tiesā. Pirms divām dienām atkal biju Helsinku tiesā, kur prokurore man uzdeva dažādus jautājumus, piemēram, kāpēc neesmu atjauninājusi informāciju savā brošūrā, un es piekrītu, ka 20 gadus sena brošūra atbilst savam laikam, taču to nevajadzētu cenzēt, jo Bibliskā mācība par seksualitāti un laulību nav zaudējusi savu aktualitāti un tai būtu jābūt publiski pieejamai. Šobrīd gaidu apelācijas tiesas lēmumu, kas būs pēc 3 mēnešiem.
Rihards: Tātad 3 mēneši vēl jāgaida līdz kādam rezultātam lietā, kas man šķiet vājprātīga. Kas mani visvairāk fascinē, ka jūs adresējāt šo lietu nevis ar skaļu apgalvojumu, bet uzdevāt jautājumu, kas ir ļoti diplomātisks veids, kā uzsākt jebkuru sarunu, bet neskatoties uz to, esam tur, kur esam. Nesen sociālajos tīklos bija lasāms arī, ka jums ir prasīts atteikties no savas pārliecības. Vai tā ir taisnība?
Paivi: Jā, prokurore uzdeva ļoti reliģiskus jautājumus. Pat tiktāl, ka Somijas sekulārie mediji šo ir nosaukuši par Bībeles tiesas prāvu. Prokurores arguments bija, ka manu pārliecību varētu apkopot teikumā “Mīli grēcinieku, ienīsti grēku”, un turpināja sakot, ka šāda doktrīna ir aizvainojoša pati par sevi, uzskatot ka tas ir krimināli sodāms. Viņa teica: “Paivi, jūs varat tā uzskatīt, taču jūs nedrīkstat to paust uz āru.”
Sāpīgākais bija, ka viņa savā publiskajā argumentācijā izteica apgalvojumus, kurus nebiju teikusi. Viņa deva nepatiesu liecību pret mani par maniem rakstiem, piemēram, ka es esmu teikusi, ka Dievs pat nav radījis LGBT cilvēkus vai ka uzskatu šādus cilvēkus par mazāk vērtīgiem, lai arī neko tādu nekad neesmu teikusi. Tas būtu pretrunā manai kristīgajai pārliecībai. Arī Apgabaltiesa skaidri teica, ka šādus apgalvojumus manos rakstos neatrada. Tomēr prokurore apelācijas tiesā atklāti pateica, ka nav svarīgi, vai šie apgalvojumi ir vai nav patiesi, jo aizskaroša ir šo rakstu interpretācija. Viņa teica, ka grib sniegt kristīgo doktrīnu objektīvu interpretāciju. Līdz ar to tas bija ļoti tiešs un atklāts uzbrukums Bībelei. Prokurore teica, ka nevar apsūdzēt Bībeles Autoru, bet viņa var apsūdzēt mani par to, ka piekrītu Rakstiem.
Rihards: Tas daudz pasaka par cilvēku. Ko jūs sakāt tiem, kuri apgalvo, ka jūsu uzskati par viendzimuma laulībām kaitē šīm konkrētajām grupām?
Paivi: Vienmēr esmu uzsvērusi, gan savā brošūrā, gan radio raidījumā, gan tiesā un policijas nopratināšanā, ka uzskatu, ka visi cilvēki ir radīti pēc Dieva līdzības, vienlīdzīgi un mums ir vienāda vērtība, taču vienlaikus visi esam grēcinieki Dieva priekšā. Cilvēka vērtība vienmēr ir absolūta neatkarīgi no viņa pārliecības. Ja ticam Dievam, tad Dievs ir tas, kurš nosaka, kas ir un nav grēks. Grēks savukārt ir kaut kas, kas pastāv starp Dievu un cilvēku. Tas nepadara mūs zemāk stāvošus vienam otra priekšā, tāpēc, ja lasu Bībeli, tad arī pati sevi ieraugu kā grēcinieku. Bībele tādā ziņā ir aizskaroša arī pret mani.
Rihards: Bībele vispār ir diezgan aizskaroša grāmata.
Paivi: Jā, jo Dievs ir svēts, un es esmu grēcīga, un tas arī mani aizskar. Taču tāda ir kristīgā vēsts, ka Jēzus nomira pie krusta, jo esam grēcinieki, esam ļauni Dieva priekšā. Visi esam vienā rindā, un tāda ir mana atbilde cilvēkiem, lai arī saprotu, ka mūsdienās daudzi ir tik ļoti atsvešinājušies no kristietības, ka nespēj saprast Bībeles pamata vēsti.
Rihards: Un šī ir lieliska iespēja jums par to stāstīt un aizsniegt cilvēkus, tostarp policistus un sabiedrību, ja ņem vērā, ka visa šī lieta ir nosaukta par Bībeles prāvu. Interesanti, kad lasām Rakstus, tad tajos ieraugām paši sevi, un stāstot par tiem tālāk, cilvēkiem ir divējāda reakcija – vai nu pakļauties šim augstākajam standartam, vai arī mainīt standartu, nevis mainīties pašam, kas, kā man izklausās, ir tas, ar ko jūs saskaraties.
Paivi: Jā pilnīgi noteikti. Ja domājam par Bībeles standartu, tad es teiktu, ka sāpīgas ir bijušas apsūdzības, kad manus apgalvojumus nosauc par naida runu vai ka tie būtu motivēti naidā, jo tā nav taisnība. Manuprāt, apustuļa Pāvila mācība, kas ir redzama, piemēram, vēstulē Romiešiem, sakņojas mīlestībā, nevis naidā, un mīlestībai gribas glābt visus cilvēkus, lai viņu grēki tiek piedoti. Tā ir evaņģēlija labā vēsts visiem cilvēkiem. Jūtu arī, ka viss šis process ir mans aicinājums un privilēģija, jo tas ir devis ļoti plašas iespējas sludināt labo vēsti, evaņģēliju par Jēzu Kristu ļoti daudziem cilvēkiem, tostarp policijai, tiesai un citiem. Esmu saņēmusi tūkstošiem somu pilsoņu ziņas par to, ka šī tiesas procesa laikā viņi ir sākuši lasīt Bībeli un lūgt. Arī daži homoseksuāli cilvēki man ir teikuši, ka ir pieņēmuši Kristu savā dzīvē.
Rihards: Tās ir lieliskas ziņas. Patīkami dzirdēt arī par atbalstu no savas sabiedrības. Šajā sakarā vēlos vaicāt, kā iesakāt sabiedrībai rīkoties laikā, kad tiesa pieļauj ticības brīvības ierobežošanu, lai tas nepārtop par normu – rīkoties vai klusēt?
Paivi: Uzskatu, ka šajā laikā ir svarīgi aizstāvēt šīs nozīmīgās brīvības. Mums, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir Konstitūcija, kas nosaka vārda un reliģijas brīvību, kā arī starptautiski cilvēktiesību līgumi, un tagad ir laiks to lietot. Jo vairāk klusēsim, jo grūtāk paliks šīs brīvības izmantot. Man ir ļoti skumji redzēt, kā šādi juridiski procesi pret mani kalpo arī kā brīdinājuma signāls pret citiem jauniem cilvēkiem par to, kas var notikt, ja viņi sāks brīvi paust savu pārliecību un viedokli. Esmu saņēmusi ziņas arī no jauniešiem, kas sāk mācības Helsinku universitātē, ka viņiem ir bail izteikties, pretējā gadījumā viņi tiks sociāli atstumti un nosaukti par naida runas paudējiem.
Rihards: Un tā ir reāla problēma, vai ne?
Paivi: Tieši tā, un es neuztraucos par sevi vai sodiem, ko varu saņemt. Mani satrauc šī procesa mēģinājumi apslāpēt, noklusināt un aizliegt rakstus un pat Bībeli. Policists, kurš izmeklēja manu lietu, teica, ka, ja aizliegs manis rakstīto, tad būtu jāaizliedz arī Bībele. Ja mani notiesās, tas būs sākums kristiešu vajāšanām, turklāt ne tikai kristiešu, jo vārda un ticības brīvība attiecas uz visiem. Mani ir atbalstījuši arī ateisti un homoseksuāli cilvēki, kuri nepiekrīt manam viedoklim, bet aizstāv manu izpausmes brīvību. Tāpēc šobrīd ir svarīgi aizstāvēt šīs konstitucionālās brīvības visā Eiropā, ne tikai Somijā, kurā mums ir dziļas kristīgās saknes un laba vārda brīvības reputācija. Jāsaprot, ka, ja kaut kas tāds var notikt Somijā, tad tas var atkārtoties jebkurā valstī.
Rihards: Tieši tā, jūs redzat, ka tam ir sniega bumbas efekts. Interesanti, ka, neskatoties uz viedokļu atšķirībām, jūs atbalsta arī ateisti un homoseksuāli cilvēki. Vai tas varētu būt tādēļ, ka arī viņi jūtas apdraudēti?
Paivi: Jā, turklāt šai lietai tiek pievērsta plaša starptautiska uzmanība gan no citām Eiropas valstīm, gan ASV un pat Austrālijas. Manuprāt, iemesls tam ir tāds, ka, ja mani apsūdzētu kādā no augstākām tiesām, tas būtu nopietns precedents, kuram būtu sekas arī citās Eiropas valstīs. Mums savā starpā ir līdzīgi likumi. Piemēram, Somijā mums ir likums par aģitāciju pret minoritātēm, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Turklāt LGBT aizstāvjiem ir ļoti cieši pārrobežu tīkli, un esmu droša, ka šī lieta tiktu izmantota arī citās valstīs gadījumā, ja mani notiesātu. Tāpēc esmu pateicīga un priecīga, ka guvu tik skaidru uzvaru Helsinku apgabaltiesā. Būtu priecīga, ja tas tā arī apstātos, bet labums no šī procesa turpinājuma augstākās tieslietu instancēs ir tāds, ka, ja saņemsim attaisnojošu spriedumu no Apelācijas tiesas vai Augstākās tiesas, tas dos ļoti stingru juridisko pamatu līdzīgām tiesas prāvām Somijā un citās Eiropas valstīs, kurās ir līdzīga likumdošana.
Rihards: Viennozīmīgi. Un mums tiešām ir līdzīga likumdošana, lai arī LGBT jautājumos mūsu valsts atpaliek. Latvija vienmēr ir skatījusies uz Skandināviju, tostarp Somiju kā uz piemēru gan ekonomikas, dzīves stila un interjera dizaina jautājumos. Savukārt, šī nav tā joma, kurai, atļaušos teikt, mums vajadzētu sekot Somijas piemēram, redzot kam ejat cauri. Mēs esam nevalstiska organizācija, kas aizstāv dzīvību, ģimenes, laulības, bibliskas vērtības. Ņemot vērā jūsu pieredzi, kādus instrumentus jūs mums ieteiktu, lai cīnītos efektīvāk?
Paivi: Problēma Somijas sabiedrībā un starp mūsu NVO ir, ka daudzi konservatīvi noskaņotie cilvēki klusē, savukārt seksuālo minoritāšu aizstāvju grupas ir ļoti agresīvas, labi organizētas un finansētas. Tās ir ļoti ietekmējušas baznīcas, mediju, uzņēmumu un cilvēku prātu attīstību. Tāpēc mums ir jārunā un aktīvi jāietekmē sabiedrība.
Man ir prieks, ka, iesākoties šim procesam, Somijā tika izveidota jauna Vārda un reliģijas brīvības asociācija, kas cīnās par šīm brīvībām īpaši kristiešu labā. Mums Somijā ir daudz līdzīgas situācijas, kas nav nonākušas tiesā, bet saistītas ar atcelšanas (cancel) kultūru un cilvēku sociālā šķirošana. Tāpēc mums ir jāatbalsta, jāiedrošina un jāpalīdz vienam otram. Manuprāt NVO tajā ir ļoti liela loma.
Rihards: Latvijā šobrīd piedzīvojam nepārtrauktu spiedienu Stambulas konvencijas, civilās savienības apstiprināšanai un gender ideoloģijas virzībā skolās. Ko jūs teiktu saviem kolēģiem Latvijas parlamentā šajā sakarā?
Paivi: Varu par jums tikai lūgt un iedrošināt cīnīties. Somijā šie procesi turpinās jau ilgu laiku, piemēram, pirms 20 gadiem tika pieņemts likums par viendzimuma partnerattiecībām, un īsi pēc tam es arī uzrakstīju savu brošūru. Jau tajā laikā mūsu parlamentā teicu, ka, ja tagad spersim šo soli, tas ar to neapstāsies, lai arī daudzi deputāti apgalvoja, ka šis likums netiks virzīts tālāk līdz viendzimuma laulībām. Taču mēs redzam, ka process notiek soli pa solim, tāpēc, manuprāt, ir svarīgi neticēt meliem. Pirms 20 gadiem mums teica, ka tam nav nekāda sakara ar baznīcu, jūs varat ticēt, kam gribat, varat paust savus kristiešu uzskatus, taču šobrīd es tieku tiesāta savas pārliecības dēļ. Tāpēc tie ir meli, kad mums saka, ka ar to tas apstāsies.
Rihards: Tātad ar ticību vien nepietiek, un sava ticība ir jāizdzīvo reālajā dzīvē. Kas ir interesantākais, ko atklājāt sevī, ejot cauri šiem procesiem?
Paivi: Pirmkārt, visu šo laiku esmu dzīvojusi ar pārliecību, ka viss ir Dieva rokās. Esmu pateicīga par pārliecību, ka mans aicinājums ir cīnīties par vārda un ticības brīvību, kā arī par mūžīgām vērtībām. Protams, ir bijis arī grūti, tas ir paņēmis daudz mana laika. Kā jau minējāt, esmu 5 bērnu mamma un 10 mazbērnu vecmamma, turklāt esmu arī parlamentāriete, un manā dzīvē notiek arī daudzas citas lietas, tāpēc viss šis process aizņem daudz laika. Grūtākais bija viltus apsūdzības un meli par maniem apgalvojumiem. Ir bijušas pat preses relīzes no ģenerālprokurora un publikācijas ārvalstu medijos, kurās mani apsūdzēja par apgalvojumiem, ko neesmu sacījusi. Piemēram, daudzās valstīs bija Reuters publicētas ziņas, kurās apgalvots, ka es uzskatot, ka Dievs nav radījis homoseksuālus cilvēkus. Man tas tiešām šķiet aizvainojoši pret mani.
Vienlaikus esmu pateicīga par atbalstu no Somijas sabiedrības, īpaši pieminot ADF International Alliance, kas cīnās par vārda brīvību, un viņu juristu komandu, kas šajā procesā man ļoti palīdzēja. Esmu jutusi, kā Dievs atbild uz lūgšanām, ko tūkstošiem cilvēku ir lūguši, tāpēc tā ir savā ziņā bijusi privilēģija un gods aizstāvēt šīs fundamentālās vērtības un Bībeles vērtības laikā, kurā mēs dzīvojam. Mani ļoti atbalstīja arī mans vīrs un bērni, kuri arī par mani lūdza un stiprināja.
Rihards: Paldies par sarunu un lai Dievs vada un stiprina tālākajā ceļā!
