+37120034429 [email protected]

Iznācis ilgi gaidītais grāmatas “Bērni vispirms” tulkojums latviešu valodā

Iznācis ilgi gaidītais grāmatas “Bērni vispirms” tulkojums latviešu valodā

Ar skaistiem izdošanas svētkiem Rīgā, vēsturiskajā Mencendorfa namā, pie lasītājiem savu ceļu ir radusi unikāla grāmata par bērnu tiesībām – “Bērni vispirms: kāpēc mums ir vajadzīga globāla bērnu tiesību aizstāvības kustība”.

Šajā grāmatā amerikāņu autores Keitija Fausta un Steisija Meninga apkopojušas vēl iepriekš nedzirdētus bērnības pieredzes stāstus par augšanu netradicionālajās ģimenēs. Ko bērnam nozīmē uzaugt šķirtā bioloģisko vecāku ģimenē, poligāmā ģimenē, viendzimuma pāra savienībā, vecāku nereģistrētā kopdzīvē vai ar māti, kura apzināti izvēlējās audzināt bērnu viena? Grāmatā, ieklausoties stāstos un analizējot zinātniskos pētījumus, tiek meklētas atbildes arī uz jautājumiem, kā bērnus ietekmē viņu ieņemšana mākslīgās apaugļošanas un/vai surogasijas ceļā, vai tiekot adoptētam kā donoru embrijam?

Grāmatu izdevusi biedrība “Asociācija “Ģimene””, bet ideja par šādas lasāmvielas nepieciešamību latviešu valodā pieder grāmatas tulkotājai Alīnai Ozoliņai. Viņasprāt, pārmaiņu vēsmas, kas ietekmē ģimenes citviet pasaulē, ir sasniegušas arī Latviju. Viņa saskata grāmatā “potenciālu mainīt cilvēku skatījumu uz ģimenes jautājumiem”, vērtējot tos bērnu tiesību un labbūtības gaismā. Viņa norāda, ka “zinātniskie pētījumi paši par sevi reti spēj ietekmēt sabiedrības viedokli, jo tie neaizkustina cilvēku emocionālo pusi. Sabiedrības uzskatus maina tieši personīgie stāsti, ja tos lieto kā ilustrāciju zinātnieku pierādītajām atziņām”.

Šai atziņai piekrita arī sengrieķu valodas filoloģe, portāla “Telos” galvenā redaktore Agnese Irbe, atklāšanas svētkos uzsverot personīgo stāstu nozīmi: “Mums neiet viegli ar sistemātisku domāšanu, bet mēs esam ļoti uzņēmīgi pret emocionāliem un individuāliem pieredzes stāstiem. Šajā grāmatā ievietoti daudzi, ļoti spēcīgi un uzrunājoši stāsti. Mēs ikdienā dzirdam daudz, piemēram, geju pāru stāstus par to, ka viņi nav saprasti un uzklausīti, bet šī grāmata mūs aicina ieklausīties spēcīgās emocijās, kuras pauž bērni. Tie ir bērni, kas ir auguši bez mātes vai tēva vai tikuši pamesti, vai piedzīvojuši sava vecāka dzimuma maiņu.”

Agneses Irbes ieskatā grāmatas mērķauditorija ir tā paaudze, kuriem pašiem ir bērni un kuri uztraucas par savu bērnu nākotni. “Mēs katrs par saviem bērniem uztraucamies – mēs domājam par veselīgu uzturu, mēs baidāmies laist bērnus vienus staigāt pēc skolas, bet Keitija Fausta mums parāda, ka mums patiesībā būtu jāuztraucas par ko citu – par bērna ģimenes stabilitāti, par attiecību kvalitāti ģimenē. Tieši tas ietekmē bērnus vairāk nekā pareiza diēta vai mantu daudzums,” savā uzrunā pauda A. Irbe.

Atvēršanas svētkos tiešraidei pieslēdzās arī grāmatas autore, globālās kustības “Bērni vispirms” aizsācēja Keitija Fausta, paužot gandarījumu par izdevumu latviešu valodā un ieguldīto darbu grāmatas izdošanā. Sarunas noslēgumā autore aicināja vairāk dalīties to bērnu stāstos, kuri cieš no ģimenes pārdefinēšanas sekām: “Mums ir jārīkojas tā, lai mēs varētu iejusties šo bērnu ādā. Pasaulei ir jāpaskatās šiem bērniem acīs un jāizjūt viņu sāpes, kad bērni ir spiesti saraut attiecības ar māti vai tēvu. Tikai daloties ar bērnu stāstiem, kuri ir auguši šajās netradicionālajās ģimenēs, mēs varam aizkustināt sirdis un mainīt likumus.”

Atklāšanā par izdevuma nozīmīgumu runāja arī Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, akcentējot, ka šodien ik uz soļa tiek runāts par cilvēktiesībām, bet tiek aizmirsts par to, ka “tam bērniņam, kas ir mātes miesās kopš ieņemšanas brīža, arī ir cilvēktiesības”. “Tāpat ikvienam bērnam ir tiesības uz tēvu un māti. Lai meitene varētu pareizi atklāt savu identitāti, viņai ir vajadzīgi divi atskaites punkti. Skatoties uz mammu, viņa uzzina, ko nozīmē būt sievietei, skatoties uz tēvu, viņa mācās, kas ir vīrietis un kā ar vīriešiem veidot attiecības,” tā Z.Stankevičs.

Atklāšanas pasākumā izskanēja vairāki grāmatā publicēto stāstu fragmenti, kurus klātesošajiem nolasīja deviņgadīgā Abigaila, politologs Andis Kudors un aktrise Maija Doveika.

Grāmatu var iegādāties grāmatnīcās “Jānis Roze”, “Valters un Rapa” un “Globuss”, kā arī veikalā “Amnis” (Lācplēša ielā 37).