“Svarīgs un zināms fakts, kas pētījumos ir pierādīts, ka stabilās attiecībās dzimst vairāk bērnu,” tā šajā otrdienā notikušajā biedrības “Asociācija “Ģimene”” organizētajā dažādu NVO tikšanās laikā akcentēja “Demogrāfisko lietu centra” vadītājs Imants Parādnieks. Viņš prezentēja Demogrāfisko lietu centrā izstrādāto demogrāfiskās situācijas atveseļošanas plāna projektu “Tautas Ataudzes stratēģija – ĢIMENE – LATVIJA – 2030 (2050) ATJAUNOJAMIES!” (turpmāk tekstā – “Tautas Ataudzes stratēģija”)
Šī stratēģija ir vairāk kā desmit gadu ilgs pētniecības un praktisku ilgtermiņa risinājumu izstrādes kopdarbs. Tajā apkopoti ekspertu atzinumi un pamatpētījumi par dažādiem faktoriem, kas ietekmē Latvijā laulību, dzimstību, kā arī pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošos faktorus.
Stratēģijas virzieni un uzdevumi
Kā plašāk skaidroja I.Parādnieks, veidojot šo “Tautas Ataudzes stratēģiju”, tika iezīmēti 5 galvenie virzieni –
- Ģimenes vērtības spēcināšana sabiedrībā
- Bērna aprūpe un audzināšana.
- Dzīves kvalitātes paaugstināšana ģimenēm ar bērniem
- Jauniešu pastāvīgās dzīves sākums
- Latvieši pasaulē un atpakaļceļā uz Latviju
Nacionālās attīstības plāns 2021.-2027 ir galvenais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Skaidrojot plašāk “Tautas Ataudzes stratēģijas” izvirzītos uzdevumus, I.Parādnieks uzsver – “Nacionālajā attīstības plānā ir norādīts rīcības virziena “Stipras ģimenes paaudzēs” mērķa indikatoru Summārais koeficients, kuram 2027. gadā būtu jābūt – 1,77. Bāzes vērtība 2018. gadā bija 1,61, 2021. gadā šis summārais dzimstības koeficients sastādīja 1,57. Jā, tas ir vairāk nekā vidēji Eiropā, bet tas ir tik un tā ir neapmierinošs rezultāts. Ja mēs ejam uz Nacionālajā attīstības plānā izstrādāto 1,7, tad jau nākamajā gadā mums būtu jāsasniedz jau nākamgad mums būtu jāpanāk, lai summārais dzimstības koeficients sasniedz 1,72.” Vai tas ir reāli?
Otrs “Tautas Ataudzes stratēģijas” uzdevums ir prioritātes “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki” mērķu sasniegšana. “Veseli un aktīvi cilvēki Latvijā kopā veido iekļaujošu sabiedrību, kurā dzimst vairāk bērnu, ir vairāk laimīgu ģimeņu, vairāk atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku. Kāda ir situācija šobrīd? Ekonomikas ministrijas izplatītā infografika par kopējo iedzīvotāju skaitu ir drūma. Jāņem vērā, ka vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns ir – 27,8 gadi. Kritums ir neizbēgams, un nav sagaidāmi labvēlīgi rezultāti, ja mērķtiecīgi nestrādāsim uz to, lai visās vecuma grupās dzimstība būtu pienācīga. Tendence par mātes vidējo vecumu ir augšupejoša. Eksperti mēdz mierināt, ka Eiropā šī tendence ir pat augstāka, un tas tiešām nav labi.
Piekrītu apgalvojumam, ka, ja pirmais bērns dzimst 24 gados, tas iezīmē ceļu nākotnē uz 3 bērniem ģimenē, ja pirmais bērns dzimst 28 gados – tad uz diviem, bet, ja pirmais bērns piedzimst sievietei 30 gados, tad ir liela varbūtība, ka viņš arī paliks kā vienīgais sievietei.
Statistikas dati palīdz mums saprast situāciju un mēs varam redzēt, kur jāpieliek konkrēti atbalsta instrumenti, lai situāciju vērstu par labu,” plašāk stāsta I.Parādnieks.
Demogrāfisko situāciju ietekmējošie faktori
- Valsts ekonomiskā izaugsme
- Komfortabli dzīves apstākļi
- Pozitīva grūtniecības, dzemdību pieredze
- Bērnu audzināšanas pieredze un pakalpojumu pieejamība
- Krīzes risinājumi, valstiska atbildība
- Sakārtota un droša dzīves telpa
- Ģimenei draudzīga sabiedrība
- Profesionāla izaugsme
- Veselība
- Ģimene-vērtība
“No valsts ekonomiskās izaugsmes ir atkarīgs, kā cilvēki reaģē, cik viņi ir gatavi veidot kuplākas ģimenes, vai ir komfortabli apstākļi, pozitīva pieredze pirmsdzemdību un dzemdību periodā, kāda ir bērnu audzināšanas pieredze. Pozitīva pieredze dažādās jomās dod lielāku varbūtību nākamajiem bērniem. Svarīga ir arī krīzes risinājumu pieejamība, vienalga, vai tās ir dažāda veida attiecību krīzes vai valsts līmeņa. Svarīga ir sakārtota dzīve, droša dzīves telpa, ģimenei draudzīga sabiedrība, arī profesionālā izaugsme un veselības aprūpe ir kā pamatu pamats, lai ģimene būtu kā vērtība,” skaidro I.Parādnieks.
Kādi ir nākotnes rīcības virzieni? Kā vienu no pirmajām lietām, kas apliecina valsts attieksmi, I.Parādnieks min sociālo taisnīgumu. “Varam daudz runāt par vērtībām, bet jāsaprot, vai cilvēkam ir apziņa, ka viss notiek godīgi vai arī ir netaisnības izjūta. No valsts puses mēs nevaram pieļaut šo netaisnīguma sajūtu īpaši personām ar bērniem. Šobrīd situācija ir pat nenormāla, jo sievietes, kas izvēlējušās par labu bērnam, cieš attiecībā uz nākotnes pensiju. Lai arī šobrīd ir izdevies novērst lielāko netaisnību un no pagājušā gada 1. jūlija valsts veic sociālās iemaksas pensiju kapitālā no pilnas māmiņu algas. Iepriekš bija tikai no 171 eiro. Tomēr tas nav tikpat daudz, cik sociālās iemaksas, ja viņa strādā. Nākamais solis ir panākt, ka par bērnu kopšanas laiku šīs iemaksas ir tādā pat apmērā, kā no strādājošās sievietes algas. Ir jārevidē arī pensiju kapitāla pieaugums atkarībā no bērnu skaita. Tas, kas būtu paveicams pie “Tautas Ataudzes stratēģijas”, kopā iezīmē vairāk nekā 100 darbus un plānus,” ieskicē I.Parādnieks
Viņš min arī sabiedrisko mediju satura nozīmīgumu, kad ģimene un bērni tiktu izcelti kā vērtība. “Nav noslēpums par šo maldīgo stereotipu, kas veido negatīvo fonu, ka bērni – tas ir dārgi un nav iespējams savienot ģimeni ar karjeru. Patiesībā tā ir apzināta maldīgu stereotipu radīšana, un to, ka ir iespējams, piemēram, apvienot ģimeni ar veiksmīgu karjeru, mums parāda ļoti daudzi piemēri līdzās.”
Ir dažādi virzieni, kuros mums strādāt, jo lielā bilde sastāv no maziem mehānismiem un to, cik tie veiksmīgi darbosies. Turpat ir jautājums par tēva lomas stiprināšanu, par jauno ģimeņu izcelšanu un godināšanu, par laulības institūta stiprināšanu, par publiskiem pasākumiem laulības nozīmīguma skaidrošanai un popularizēšanai. I.Parādnieks
Vēl šajā tikšanās reizē ar dažādiem NVO pārstāvjiem tika akcentētas nepieciešamības vairāk un konkrētāk domāt par dažādu attiecību krīzes situāciju risināšanu, valsts atbalsta pakalpojumu pieejamību, dažādu vecāku prasmju pilnveidi, pirmslaulību kursu piedāvājumu, bērnu aprūpi un audzināšanu un citiem faktoriem, kas ietekmē tautas ataudzi tuvāko gadu laikā.
Ilgtermiņā tas ir izdevīgi valstij. Kā piemēru “Demogrāfisko lietu centra” vadītājs min Igaunijas Iedzīvotāju lietu ministrijas aprēķinus, ka katrs piedzimis bērns valsts ekonomikai pienes 1 miljonu eiro. “Mums ir jāinvestē šodien, lai bērni dzimtu un nedrīkstam atstāt visu pašplūsmā, lai pēc 30 gadiem saprastu, ka esam dziļā bedrē. Lai radītu vērtības, ir jābūt kam tās radīt.”
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
#ĢimeneiDraudzīgi #SIFAtbalstaĢimenes
