VISC iespējamie pārkāpumi un interešu konflikts

VISC iespējamie pārkāpumi un interešu konflikts

Ieva Bērziņa un Raimonds Bukbards

Vēl nebijušā asumā Latvijā izvērsusies cīņa par ietekmes sfērām izglītībā. Lai aizsargātu bērnu tikumību un tiesības uz tikumisku attīstību, kā to Latvijā arī nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likums, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosinājusi šo aizsardzību nostiprinošu grozījumus Izglītības likumā, lai bērnu un jauniešu tikumiskajā audzināšanā nostiprinātu ģimenes un laulības vērtības, kā arī novērstu iespēju, ka izglītības saturā un procesā tiktu izmantoti tādi mācību, metodiskie vai cita veida materiāli, kas varētu negatīvi ietekmēt izglītojamo tikumisko attīstību.

Sociālajos tīklos grozījumu ierosinātājiem no grozījumu pretinieku puses tiek pārmests, ka grozījumiem nav reāla pamatojuma, un tie „rada bažas par cenzūras izplatību, kas ierobežotu daiļliteratūras un citu mācību materiālu pieejamību skolās”. Tikmēr grozījumu pretinieku aktivitāte sasniegusi pārsteidzošus apmērus – tiek organizētas domubiedru  grupas un radītas speciālas sociālās vietnes (Cenzūrai – nē!), rakstītas petīcijas, vākti paraksti, medijos regulāri parādās viedokļa veidošanas raksti, organizētas vizītes pie deputātiem un frakcijām u.tml.

Rodas jautājums, kas ir šādas superaktivitātes iemesls? Vai taisnība būtu tautas parunai: kas vainīgs, tas bailīgs. Un šādā gadījumā, kā zināms, vislabākā aizsardzība ir uzbrukums.

CĪŅĀ PAR FINANSĒJUMU caur INTEREŠU KONFLIKTIEM

Patiesais cīņas spara iemesls var izrādīties nevis ”bažas par cenzūras izplatību”, bet gan iespējamais apgrūtinājums tikt pie laba un garantēta finansējuma, ko seksuālās izglītošanas un citām radniecīgām jomām varētu sniegt jaunās iniciatīvas un reformas valsts vispārējā izglītības satura pilnīgošanā, bet varētu nopietni apgrūtināt ierosinātie grozījumi  Izglītības likumā.

Ieskatoties mediju par cenzūras objektu padarītās organizācijas „Papardes Zieds” gada pārskatos, redzams, ka šai biedrībai pēdējos gados dramatiski sarūk gan ārvalstu finansējums organizācijas darbības nodrošināšanai, gan ieņēmumi no pašu aktivitātēm. Ja 2010.gadā kopējais finansējums sasniedza 260 000 latu, tad 2011.gadā tie ir vairs 200 000, bet 2012.gadā  – 150 000 latu.

Šādos spiedīgos apstākļos organizācija un tās domubiedri acīmredzot spiesti meklēt finansējuma avotus tepat uz vietas Latvijā. Un tādas iespējas var vieglāk pavērties, ja organizāciju ar atbildīgām valsts institūcijām vieno ne tikai draudzīgas, bet arī ģimeniskas saites.  Biedrība „Papardes Zieds” gana ilgstoši baudījusi par vispārējās izglītības saturu atbildīgās iestādes – Valsts izglītības un satura centra labvēlību. Tikai pēc sabiedrības līdzdalības un vēršanās ar iesniegumu Valsts izglītības satura centrā (turpmāk – VISC) VISC veica izmaiņas mācību programmā Sociālās zinības 1.-9.klasēs un izņēma no tās ieteikumus aicināt „Papardes Zieda” pārstāvjus 9.klasē un jauniešus no „Papardes Zieda” kā atsevišķu tēmu izglītotājus 7.klasē. Tematā „Seksuālā un reproduktīvā izglītība”, lai uzzinātu ko vairāk par seksualitāti un seksuālo orientāciju, gan palicis tāds ieteikums kā „iepazīšanās ar informāciju, ko piedāvā interneta resursi, piemēram, www.papardeszieds.lv”.

Kā liecina valsts amatpersonu ienākumu deklarācijas, tad VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Ineta Upeniece ir ilggadējā „Papardes Zieda” biedra un bijušā biedrības Padomes locekļa  un vienu laiku arī valdes priekšsēdētājas vietnieka Reiņa Upenieka sieva. Kopš 2014.gada jūnija Reiņa Upenieka  statuss ir paaugstinājies, un viņš kļuvis par „Papardes Zieda” partnera un donora – Starptautiskās Ģimenes plānošanas federācijas (IPPF) Eiropas tīkla (European Network) valdes locekli. Šobrīd IPFF ir lielākais „Papardes Zieda”  finansētājs: 2013.gadā – 42 435 latu apmērā.

„Papardes Zieda” un VISC savstarpējais atbalsts vērojams arī, iestājoties par jauna mācību kursa Cilvēkdrošība izstrādi. Lai gan sākotnēji Cilvēkdrošība bija iecerēts kā Civilās aizsardzības kurss (Ministru kabineta 2007.gada 11.septembra sēdes protokollēmums (prot. Nr.50 8.§)), VISC rokās tas spēja hameleoniski pārtapt Cilvēkdrošības mācību kursā, kurā tāda tēma kā civilā aizsardzība vairs nav pieminēta vispār: ”Cilvēkdrošības mācību materiālu izstrāde, veicinot integrētu veselības, sporta, dzimumu līdztiesības, gatavošanos ģimenes dzīvei un morāles jautājumu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā), kā arī atkarību, prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību risku apzināšanās un to novēršanas apguvi pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk.  profesionālajā izglītībā)”.

Pašlaik Cilvēkdrošības mācību kursa izstrādei un ieviešanai Valsts kancelejā tiek virzīti divi politikas dokumenti: „Informatīvais ziņojums “Par civilās aizsardzības kursa izmaksām, ieviešanas grafiku vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs”  un „Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas plāns 2015.-2017.gadam”, pierasot 540 550 EUR valsts budžeta finansējuma mācību kursa ieviešanai. Tēma ‘gatavošanās ģimenes dzīvei‘ šajā savādajā priekšmetā tika iekļauta pēc vairāku tradicionālās vērtības pārstāvošo nevalstisko organizāciju vēršamās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā 2014.gada pavasarī, lai jaunajās Izglītības attīstības pamatnostādnēs rastu vismaz kādu vietu ģimenes vērtībām.

Mācību kursa tēmu formulējums uzkrītoši sakrīt ar tēmām, ko Ministru kabinets uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai iestrādāt jaunā integrētā mācību kursā, pēc tam, kad 2013.gada 5.martā bija iepazinies ar Tieslietu ministrijas sadarbībā ar organizācijām „Papardes Zieds” un RCS „Marta” sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par ārvalstu pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā un priekšlikumiem prostitūcijas mazināšanai Latvijā” . Tieši uz šī ziņojuma pamata Ministru kabinets uzdeva  Izglītības un zinātnes ministrijai „integrētā mācību kursa ietvaros iekļaut jautājumus, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību, veselību un morāli, kā arī cilvēku ekspluatācijas formām, – par prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības, fiktīvo laulību būtību un sekām” (MK 2013.gada 5.marta sēdes protokols nr.13, 30.§), kas šobrīd veido Civilās aizsardzības jeb Cilvēkdrošības mācību kursa un  materiālu saturisko pamatbāzi, kas formulēta Izglītības attīstības pamatnostādnēs un tās īstenošanas plānā.

To, ka biedrībai „Papardes Zieds” nav vienaldzīga šī mācību kursa izstrāde, apliecina biedrības pārstāvju Ivetas Ķelles un Solvitas Olsenas ierašanās Valsts sekretāru sanāksmē 2014.gada 6.novembrī, kad tika izskatīts „Informatīvais ziņojums “Par civilās aizsardzības kursa izmaksām, ieviešanas grafiku vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs”. Kā lasāms ziņojumā par priekšlikumiem prostitūcijas ierobežošanai Latvijā, tad „pašlaik integrētā cilvēkdrošības kursa programmu paraugi vēl nav izstrādāti. Līdz ar to ir ļoti būtiski, lai tajos tiktu iekļauti visi iepriekš minētie jautājumi.

Nepieciešams noteikt konkrētus jautājumus, kas šo programmu ietvaros ir apgūstami, tā, piemēram, personas tiesības un pienākumi seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, dzimumu līdztiesība u.c. Turklāt būtiski vērst uzmanību arī uz informācijas pasniegšanas veidu.

Informācija, kas pasniegta interaktīvā veidā, varētu izraisīt bērnos lielāku interesi un sapratni. Tāpat, piemēram, informāciju par prostitūcijas radītajām sociālajām sekām un ietekmi uz veselību būtu jāsniedz pēc iespējas uzskatāmākā veidā, ar reāliem piemēriem, kas nenoliedzami atstās lielāku iespaidu uz jauniešiem kā teorētiskas zināšanas. Šajā nolūkā būtiski būtu izglītošanas un prevencijas darbā iesaistīt nevalstiskās organizācijas”.

Jaunie grozījumi Izglītības likumā varētu apgrūtināt „Papardes Zieda” un domubiedru līdzdalību Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē, no kuriem  18 miljoni EUR paredzēti    „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācijai un ieviešanai” (ESI fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība”’8.3.1.specifiskā atbalsta mērķis). Finansējuma saņēmējs pasākuma īstenošanai ir VISC.  Pasākuma īstenošana paredzēta kā ierobežota projektu iesniegumu atlase, jo, kā pamatojis VISC, tad atklāta projektu iesniegumu atlase nespētu nodrošināt vienota izglītības satura aprobāciju un ieviešanu, mazinot ESF ieguldījumu efektivitāti.

Nav gan saprotams, kādēļ Cilvēkdrošības mācību kursa izstrāde, kas ir daļa no kopējā kompetenču pieejā balstītā vispārējā izglītības satura, šobrīd izņēmuma kārtā tiek virzīta atsevišķi un par valsts budžeta līdzekļiem 0,5 miljonu EUR apmērā? Kā šādā veidā tiks nodrošināta vienota izglītības satura aprobācija un ieviešana, kas pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācijai un ieviešanai” sākotnējā novērtējuma ziņojumā uzsvērta kā sasniedzamais mērķis šajā pasākumā?

DOMUBIEDRU GRUPAS

Grozījumu pretinieku iecienīts arguments ir „Kremļa roka”. To savā retorika izmantojis teju katrs oponents, tomēr „Kremļa roka”  savulaik nav traucējusi biedrībai „Papardes Zieds” (Iveta Ķelle), RCS „Marta” (Iluta Lāce”), „Veselības projekti Latvijai” (Signe Mežinska) un Fondam atvērtai sabiedrībai DOTS /PROVIDUS (Ieva Morica) 2014.gada septembrī parakstīt Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai adresētu vēstuli par tradicionālo vērtību aizstāvību kopā ar „Nepilsoņu kongresu”, kuru Solvita Āboltiņa jau kā Saeimas nacionālās drošības komisijas vadītāja pēc Drošības policija vērtējuma atzinusi par nelegālu veidojumu Latvijas Republikā.

Nemācoties no šīs pieredzes, „Izglītības projekti Latvijai” pārstāve ārste Ilze Aizsilniece portālā delfi.lv 2015.gada 15.aprīlī pirms Saeimā paredzētā balsojuma par grozījumiem Izglītības likumā publicē viedokli „Tikumība Krievijas gaumē lētticīgajiem Latvijas iedzīvotājiem”.

Minētās domubiedru grupas sadarbība izpaudusies arī citā aktivitātē. Kad Valsts izglītības satura centrs, pārkāpjot „Likumu par  valsts budžetu 2014.gadam.”, izsludināja iepirkumu mācību kursa Dzīvesziņa izstrādei par 11 000 EUR (kaut „Likumā par valsts budžetu”  fondam „Ābeļzieds” jau bija piešķirti 27  053 EUR).

Iepirkumu, kuru VISC tāpat nācās atsaukt, apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā ar iesniegumiem bija steigusies apstrīdēt domubiedru grupa – „Papardes Zieds”, RCS „Marta” un „Veselības projekti Latvijai”. Jautājums, kur un kādēļ iepirkuma sludinājumā pazuda 16 000 EUR, tā arī ir palika neatbildēts arī pēc tam, kad tas oficiālā vēstulē tika jautāts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei.

Valsts izglītības satura centrs pēcāk izmantoja savas tiesības un līgumu par Dzīvesziņas izstrādi lauza, tai skaitā pamatojoties uz  domubiedru grupas eksperta filozofijas profesora Igora Šuvajeva  kurš ir arī  „Papardes Zieda” Padomes loceklis, atzinuma,  un kurš vēl pirms darba uzsākšanas pie Dzīvesziņas izstrādes Latvijas radio bija paudis savu viedokli gana intelektuāli: „Tā situācija ir, maigi izsakoties, mulsinoša, skaidrāk izsakoties – tā ir vienkārši pretīga… Ja novirza līdzekļus kaut kādam sabiedriskam nodibinājumam, kaut kur ellē ratā, kas veidos izglītības standartu,  tas nav pieņemami. Tas nav caurspīdīgi, tas nav uzskatāmi. Šeit ir tā, ka kāds ir nolēmis kaut kam nosūtīt, pārvirzīt naudu, to latviski varētu nosaukt par naudas atripināšanu, krieviski par “otkatu” vai savējo pabarošanai.”

Tādējādi tikumiska dzimumaudzināšana un ģimenes mācība joprojām ir palikusi neiespējamā misija Latvijas izglītības saturā. Šīm kompetencēm jaunajā kompetenču pieejā balstītajā vispārējās izglītības saturā vieta nav ieraugāma, tāpat tā nav ieraugāma kultūridentitātes un valstiskās piederības stiprināšanai. Primāri jauno cilvēku Latvijā paredzēts gatavot mainīgajam globālajam darba tirgum. Atšķirībā no Igaunijas, kur bērnu un jauniešu sagatavošana ģimenes dzīvei jeb ģimenes mācība ir obligāta pamata un vidējās izglītības mācību satura sastāvdaļa (Family studies), un Lietuvas, kur ir izstrādāta un Izglītības un zinātnes ministrijā apstiprināta programma bērnu un jauniešu dzimumaudzināšanai un sagatavošanai ģimenes dzīvei.

PĀRLIECĪBA

Valsts izglītības satura centru ar grozījumu oponentiem vieno ne tikai ģimeniskas vai  finansiālas intereses, bet arī viena pārliecība.

Lai arī pēc skandāla ar Dānijas metodisko materiālu “Pirmsskolas, kurās ir vieta  Pepijprinčiem un Pirātprincesēm” un bērnu grāmatām „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un “Diena, kad Rūta bija Rihards” (2012)  sabiedrība tika nomierināta, ka metodiskais materiāls ir radoša neveiksme, un pašiem jārada savi materiāli, Valsts izglītības satura centrs tomēr ir palicis pie citas pārliecības. Centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Ineta Upeniece konferencē “Combating Gender Stereotypes in and through Education” (Cīņa pret dzimumstereotipiem izglītības saturā un procesā”), kas notika Helsinkos, Somijās  2014.gada 9.-10.oktobrī savā prezentācijā Dānijas metodisko materiālu un bērnu grāmatas par Kārli un Karlīnu minēja kā labās prakses piemēru, ko Latvijai bijusi drosme pārņemt.

Šāda VISC nostāja pausta, neskatoties uz to, ka Dānijas metodikā un bērnu grāmatās izmantotos paņēmienus par nepiemērotiem atzinusi arī Latvijas Dzimumu līdztiesības komitejas locekle, psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Inta Poudžiunas savā zinātniskajā publikācijā „Dzimtes vienlīdzības konstruēšanas psiholoģiskie aspekti grāmatā „Diena, kad Rūta bija Rihards un Kārlis bija Karlīna”” .

To, ka metodē un grāmatās izmantotās teorētiskās nostādnes nav piemērotas izmantošanai praksē, norādījuši arī  speciālisti Lietuvā un Dānijā.

Dānijas transpersonu asociācijas 2010.gada 22.aprīļa ziņojumā par transseksuāliem bērniem, kuri atrodas dienas aprūpes iestādēs   (Landsforeningen for Transvestitter og Transseksuelle,  „Vedrørende: Transkønnede børn i daginstitutioner”) pausts šāds viedoklis par šo Dānijā radīto mācību un metodisko materiālu pirmskolām:

•     metodikas autori uzskata dzimumu par tādu faktoru, kas var tikt konstruēts, kad bērns vēl ir mazs, un, ka pedagogiem ir noteikta loma šajā procesā;

•     metodikas teksts, šķiet, seko kļūdainajām teorijām, kuras izstrādāja amerikāņu psihiatrs Džons Monijs (John Money), t.i, ka dzimums nevis iedzimst, bet ir ieaudzināms.

Lietuvas psiholoģijas un bērnu psihoterapijas speciālisti arī norādījuši, ka metodika vērsta uz seksuālo orientāciju dažādības popularizēšanu un bērnu seksuālās uzvedības noviržu normalizēšanu pirmskolas iestādēs (ģimenes psihoterapeits G.Vaitoška, psiholoģe  V. Kuļaviene  u.c.)  .

Cits piemērs: 2011.gadā Valsts izglītības un satura centrs, kurš valstī ir atbildīgs gan par vispārējās izglītības satura izstrādi  piedalījās Eiropas Komisijas finansētā Leonardo-da-Vinci programmas inovāciju pārneses projektā “EURIALO”, kura ietvarā iznāca Rokasgrāmata „Crowsing  diversity – teorētiski un praktiski ieteikumi, lai mazinātu diskrimināciju seksuālās orientācijas un etniskās piederības dēļ”  un citi atbalsta materiāli.

Rokasgrāmata paredzēta skolotājiem, sociālajiem un veselības darbiniekiem darbam vidusskolās ar jauniešiem vecumā no 14-20 gadiem, lai mazinātu diskrimināciju seksuālās orientācijas un etniskās piederības dēļ. Arī šajā materiālā paustās nostādnes attiecībā uz ģimeni, seksualitāti, dzimumidentitāti u.c. būtiskiem cilvēka personības aspektiem grūti savietojamas gan ar sabiedrības vairākuma akceptētām tikumiskām vērtībām, gan personības veselīgu garīgo, fizisko un emocionālo attīstību.

Piemēram:

•     attiecībā uz geju un lesbiešu dzīvesveidu rokasgrāmatā teikts, ka „Jācer, ka šos „alternatīvos” modeļus būs iespējams uztvert kā kopējus un pieņemtus kultūras modeļus, jo tie jau ir realitātes daļa”;

•     skolotājiem tiek ieteikts, ka „seksualitāti vajadzētu pasniegt kā dažādu seksuālās orientācijas un identitātes veidu apkopojumu, kurā heteroseksualitāte un homoseksualitāte ir tikai divi no daudziem”, lai nepamudinātu „jauniešus uzskatīt, ka ir kāda „normāla” seksuālā orientācija un pārējās ir „nepareizas”.

Šādā redzējumā rokasgrāmatā skola tiek saskatīta kā piemērota vieta „dažādības integrācijai un cildināšanai un dažādības kā iespējas un potenciāla personības izaugsmei atpazīšanai”:

•     skolotājiem tiek ieteikts likt skolēniem apzināties, ka seksualitātes uztvere viņiem ir ieaudzināta, ka, homoseksualitāte, biseksualitāte u.c. veida seksualitātes ir „viens no iespējamiem rezultātiem personas normālā emocionālā attīstībā”; skolotājam vajadzētu „demonstrēt homoseksuālu seksualitāti kā dabīgu un pareizu veidu, izpaužot jūtas un dzīvojot kopā ar citiem”;

•     lai runātu ar skolēniem par seksualitāti, un atbrīvotos no heteroseksuālās kultūras ietekmes, skolotājiem tiek piedāvāta šāda izpratne par seksu: ”Šis uzskats var mainīties, ja mēs uzlūkojam seksu kā vienu no pamata veidiem, ar kuru personas var izteikt sevi pasaulei un ar prieku izveidot intīmu un pilnvērtīgu sarunu ar sevi un citiem. Šajā sakarā seksuālā uzvedība ir personas identitātes veidošanas procesa sastāvdaļa. Patiešām, tas ir personisks ceļojums sevis meklēšanai, kas turpinās un mainās līdzi laikam; tā ir zināšanu uzkrāšanas pieredze atsevišķi no reproduktīvās funkcijas un no jebkuras kategorizācijas, ieskaitot dalījumu sievietēs-vīriešos, aktīvajos-pasīvajos, valdošajos-padotajos un heteroseksuālajos-homoseksuālajos.”

•     rokasgrāmatas autori atzīst, ka „mūsdienās, šķiet, vairs nav tik svarīga nepieciešamība iegrožot savu identitāti noteiktos rāmjos” – līdz ar to dzimumidentitātes traucējumi, seksuālās izvēles, seksuālās uzvedības vai orientācijas traucējumi, kam būtu pievēršama uzmanība no terapeitiskā  viedokļa, tiek atzīti vien par „stereotipiem”: „Psiholoģiskās palīdzības sniedzējs rīkotos labāk, pievēršoties indivīda emocijām un veidam, kādā viņš/viņa izdzīvo savas attiecības, nevis koncentrējoties uz stereotipu nosaukumiem. Ir svarīgi atcerēties, ka līdztekus homo-biseksualitātes jēdzienam pastāv arī biemocionalitātes jēdziens. Piemēram, tas var nozīmēt, ka cilvēks sevi uztver kā homoemocionālu indivīdu (t.i., viņš/viņa iemīlas tikai sava dzimuma pārstāvjos), bet uzskata, ka ir biseksuāls (t.i., iesaistās seksuālās attiecībās ar abiem dzimumiem)”.   

Viens no aktīvajiem protestētājiem pret ierosinātajiem likuma grozījumiem ir  Resursu centrs sievietēm „Marta”, kareivīgi aicinot: „Paraksti petīciju – neļauj deputātiem ieviest cenzūru skolās un liegt profesionālu izglītību par seksualitāti!”

Par RCS „Marta” izpratni, kādā sniedzama „profesionāla izglītība par seksualitāti” liecina „Martas” kopš 2009.gada Latvijā īstenotās zēnu un meiteņu diskusiju grupas un šo grupu vadītāju apmācība. Grupu dalībnieki ir pusaudži vecumā no 13-16 gadiem, bet par vadītāju pēc apmācības var kļūt no 18 gadu vecuma.  Sadarbībā ar Ālandu salu Miera institūtu RCS „Marta”  izdevis arī „Metodikas rokasgrāmatu meiteņu un zēnu grupu vadītājiem, izvērtējot uz stereotipiem balstītu dzimumu uztveri” (Mia Hanstrēma, 2011), kurā aprakstītās darba metodes un teorētiskās nostādnes ne tikai grūti, bet pat neiespējami sasaistīt ar bērnu un jauniešu veselīgu tikumisko attīstību.

Piemēram,  uzdevumā, kura mērķis ir veicināt diskusiju par tēmu “sekss”, norādījumā grupas vadītājam teikts: „Neaizmirsti uzsvērt, ka viedokļi var būt dažādi par to, kad sākt nodarboties ar seksu; ka sekss var būt arī tikai iekāres dēļ, tāpēc, ka gribas; norādi, lai nodarbotos ar seksu, diviem cilvēkiem nav jābūt pārim, viņi pat var nepazīt viens otru, bet galvenais — viņiem abiem ir jāgrib nodarboties ar seksu.”  (69.lpp.). Citā uzdevumā grupas dalībniekiem ieteikts sabiedriskā vietā (uz ielas) izspēlēt geju subkultūrai raksturīgos lomu modeļus ‘drug king’ un ‘drug queen’  (31.lpp.) u.tmldz.

Metodika balstīta zilo (queer) teorijā, ka  dzimums ir vien sociāls konstrukts, loma, ko nosaka kultūrsociālā vide, nevis bioloģiski noteikta iedzimta un nemaināma cilvēka īpašība:

Zēnu un meiteņu grupās tiek uzskatīts, ka veids, kādā sabiedrība iedala dzimumus  un izturas pret tiem, nav iedzimts vai neizmaināms. Dzimumus galvenokārt veido sabiedrības normas un uzskati… Mūsdienās izpratne par dzimumiem ir spēcīgi balstīta idejā par to, ka abi dzimumi ir viens otra pretstati. Trūkst neitrāla iedalījuma.” (22.lpp.)

„Teorētiski tā ir izpratne par to, ka dzimums ir sociāla konstrukcija kulturālā sabiedrībā. Sievišķo un vīrišķo nosaka kultūra. Dzimums ir konstrukcija, kas veidojas sabiedrībā, kas visu laiku mainās” (27.lpp.).

Savukārt, lai pēc darbošanās grupā novērtētu pusaudžu attieksmes maiņu, projekta sākumā un nobeigumā grupu dalībniekiem tiek lūgts piecu ballu sistēmā novērtēt savu attieksmi pret dzimumjutīgām profesijām (policistiem/policistēm, bērnudārzu audzinātājiem/-ājām, modeļiem/modelēm, prostitūtām vīriešiem/prostitūtām sievietēm), tai skaitā atbildot uz tādiem jautājumiem, kā: Cik lielā mērā puišiem, kuri ir prostitūtas, ir raksturīga profesionalitāte?, Cik lielā mērā puišiem, kuri ir prostitūtas, ir nodrošināta ekonomiskā labklājība? Tās iespējas, kas tiek dotas puišiem, kuri ir prostitūtas, samazina tādu cilvēku kā es iespējas? u.tml.

Svarīgi, ka Latvijas Dzimumu līdztiesības komiteja (Labklājības ministrija kā koordinējošā ministrija) atzinusi zēnu un meiteņu diskusiju grupu metodi par labas prakses piemēru pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī rekomendējusi zēnu un meiteņu diskusiju grupu metodi turpmākai visaptverošai ieviešanai interešu izglītībā par valsts finansējumu, kas varētu būt pat ļoti iespējami, ņemot vērā, ka šogad Labklājības ministrija paredzējusi  izstrādāt Pamatnostādnes dzimumu līdztiesības nodrošināšanai 2015.-2020.gadam.

Pēdējos gados, sekojot līdzi tendencēm dzimumu līdztiesības un seksuālās izglītošanas aspektu iekļaušanai formālajā un neformālajā izglītībā Latvijā, esam pārliecinājušies, ka izglītības saturā un procesā bez jebkādiem šķēršļiem var nonākt arī materiāli, kuri patiešām var negatīvi ietekmēt ne tikai bērnu un jauniešu tikumisko attīstību, bet veselīgu attīstību vispār, un kritēriji materiālu atsijāšanai ir bijuši nepieciešami jau agrāk.

* Latviešu identitātes atbalsta biedrība

Ieva Bērziņa, Raimonds Bukbards

Avots: www.pietiek.com