Viktorija Slavinska-Kostigova
Dabiskās ģimenes tiesību aizstāvošās nevalstiskās organiziācijas (NVO) un Latvijas vadošo kristīgo konfesiju pārstāvji, piedaloties š.g. 1.marta Saeimas Juridiskās komisijas sanāksmē, pauda savus iebildumus un skaidrojumus, kādēļ Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotais Civilās savienības likumprojekts (CSL) nav atbalstāms. Juridiskā komisija vēl nenolēma par CSL tālāku virzību Saeimā. Diskusijas par šo likumprojektu, kas paredz regulēt arī viendzimuma pāru tiesības, turpināsies komisijas sēdē, kas notiks jau nākamajā nedēļā. Piedāvājam jums iepazīties ar vairākiem konservatīvās sabiedrības daļas pārstāvju argumentiem, kas izskanēja Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.
Bērna labākās intereses ir primāras
Tiešu uzmanību nepieciešamībai ievērot bērna labākās intereses vērsa Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča pārstāve, filoloģijas zinātņu doktore Agnese Irbe. Viņa uzsvēra, ka laulības institūts Latvijas likumdošanā nepastāv tikai tāpēc, ka tas vēsturiski tur ierakstīts un tiek turpināts tikai kā tradīcija.
“Galvenais iemesls šim institūtam ir bērna dabīgo tiesību aizstāvība. Tās ir bērna tiesības augt ar viņu īstajiem vecākiem un vecāku pienākumu stiprināšanu. Kā rīkoties gadījumā, kad viens no vecākiem nav pieejams un nevar būt atvaļinājumā un palīdzēt aprūpēt bērnu? Saprotams, ka bērns nav vainīgs pie apstākļiem, kādos viņš ir radies, bet viņa labākās intereses ir saņemt pēc iespējas pilnīgāku aprūpi. CSL nekādā mērā šiem bērniem nepalīdz, kuriem nav viena vecāka, jo šo civilo savienību līgumu nenoslēgs māte ar savu māsu vai māte ar savu brāli, vecmammu vai kādu citu. Tātad šie jautājumi, kuri visā darba grupas darbā tika minēti kā svarīgākie un kā tie, par kuriem mēs varētu vienoties, proti, bērna labākās intereses, līdz ar šo likumu pilnībā tiek nostumti malā. Vienlaikus tiek apgalvots, ka šis jaunais likumprojekts, ja tas tiks pieņemts, neko nemainīs attiecībā uz ģimenes un laulības jēdzienu un ka visa mūsu tiesību sistēmas daļa paliks nemainīga. Tomēr, kā tad jāsaprot CSL anotācijas daļa, kur jau burtiski pirmajos teikumos ir runāts par ģimenes jēdziena maiņu un par jaunu veidu ģimenēm? Kādā veidā šīs jauna veida ģimenes ietekmēs bērna labākās intereses, drošību un apstākļus Latvijā?” deputātiem jautāja A. Irbe.
Bijuši vēl citi priekšlikumi
Juriste, bijusī Saeimas deputāte Inga Bite norādīja, ka šobrīd tiek apspriests tikai viens Tieslietu ministrijas virzītais piedāvājums, lai arī šī gada laikā bija izstrādāti vairāki citi piedāvājumi Satversmes tiesas (ST) 2020.gada 12. novembra sprieduma izpildei.
“2020. gada novembrī bija ST spriedums, pēc kura 2021. gada februārī ar Tieslietu ministra rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurai bija uzdevums līdz šī gada 1. martam izstrādāt vairākus sprieduma izpildes modeļus un piedāvāt normatīvo aktu projektus. Kopā darba grupā bija 37 cilvēki, un pilnā sastāvā tā sanāca kopā četras reizes. Piektā reize bija tikko pēc CSL nonākšanas Saeimā. Par darba rezultātiem izveidotajās apakšgrupās kopējā darba grupa netika informēta. 1. februārī, kad TM pirmo reizi Saeimā prezentēja šo likumprojektu, tika norādīts, ka tas izstrādāts juridiski tehniskajā apakšgrupā, par kuras izveidošanu kopējā TM darba grupa nekad nebija lēmusi. Bija izveidota juridiskā apakšgrupa, kuras dalībniece biju arī es, taču netiku uzaicināta ne uz vienu sanāksmi, kurā tiktu apspriests šis CSL projekts,” plašāk skaidro I. Bite.
Viņa arī ieteica ņemt vērā, ka ST norādītais izpildes termiņš ir attiecināms vienīgi uz grozījumu Darba likuma 155.pantā. Konkrētus priekšlikumus šiem grozījumiem iesniedza arī Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība, tomēr piedāvājums tālāk netika virzīts. “Nav zināms, kur tas ir palicis. Līdzīgi tika piedāvāti risinājumi vairāku civiltiesisku līgumu komplektu izveidei, lai brīvi, pieauguši cilvēki, kuri vēlas reģistrēt savas attiecības, varētu izvēlēties, cik dziļā līmenī to darīt. Šobrīd Juridiskajā komisijā skatāmais likumprojekts piedāvā tikai vienu versiju, kurā ir ļoti daudz līdzību ar laulību – kopīga manta, savstarpējas personiskas attiecības u.c.. Darba grupā arī apspriedām iespēju cilvēkiem piedāvāt izvēlēties – dzīvot kopīgā mājsaimniecībā, bet ne ar kopīgu mantu, kā arī varbūt kopīgu mantu, bet bez personiskām attiecībām. Tā būtu viņu brīva izvēle, kādā veidā savas attiecības reģistrēt, bet arī šis izskatāmais priekšlikums nekur tālāk nav virzīts, un šobrīd mēs šeit apspriežam tikai vienu piedāvājumu,” savu galveno kritiku pamato I. Bite.
I.Bite aicināja komisiju nevirzīt CSL tālākam darbam Saeimā, bet atdot to atpakaļ TM, pagarinot darba grupas darba termiņu, kura laikā tiktu apspriesti arī citi jau sagatavotie priekšlikumi, tostarp – “par saderināšanās institūta stiprināšanu, par dažādu iespējamu līmeņu aizsardzības noteikšanu tiem cilvēkiem, kuri vēlās jebkādā veidā savas attiecības reģistrēt.”
Iebildumus izsaka gan juristi, gan deputāti
Komisijas vadītājs Juris Jurašs (JKP), steidza komentēt, ka “pieņemt lēmumu, kas apmierinātu pilnīgi visas puses ir nereāli un šo procesu nevar vilcināt un bezgalīgi dot uzdevumus. Viņš bilda, ka tieši likumdevējam šobrīd ir “uzdevums radīt tādu ietvaru problēmsituācijas risināšanai, kas ir visas sabiedrības interesēs, respektējot tiesiskumu.”
To, ka ST nav noteikusi nekādu termiņu, diskusijā skaidroja arī juridisko zinātņu doktore Baiba Rudevska. “Tas ir tikai jūsu kā deputātu ziņā, cik ilgs laiks ir vajadzīgs, tāpēc šī steiga ir nepamatota. Latvijas tiesību sistēmas pārkārtošanai jeb izlemšanai par šo jautājumu nav noteikts termiņš. Ir nepieciešama padziļināta izpēte.” Viņasprāt, šā brīža diskusija par CSL liecina, ka deputāti “cenšas līdz 1. jūnijam paspēt mainīt Latvijas tiesību sistēmu, lai arī ST to nevienam neprasa.”
Arī B.Rudevska aicināja pievērst uzmanību vēl citiem darba grupā izveidotajiem, bet līdz šim neapspriestajiem priekšlikumiem. “Viens no tiem bija par civiltiesisko līgumu komplektiem. Ja šādi civiltiesiskie līgumu komplekti būtu laicīgi izveidoti, piemēram, darba grupas darbības sākumā pirms gada, mēs šobrīd jau varētu redzēt, ko cilvēki vairāk izvēlējušies, ko viņiem vajag. Diemžēl šis laiks ir notērēts un nevaram redzēt, kas tad sociālajā realitātē cilvēkiem šobrīd ir vajadzīgs. Pāri ir dažādi, tāpēc vajadzības un vēlmes arī ir dažādas,” skaidro B. Rudevska.
Viņa vērsa uzmanību, ka šajā likumprojektā daudzas normas ir pārņemtas no Civillikuma Ģimenes tiesību nodaļas tieši par laulību, kā arī no diviem iepriekšējiem likumprojektiem, kurus Saeima jau noraidīja. Viens bija Kopdzīves likumprojekts (2015. gadā) un otrs – Dzīvesbiedru likumprojekts (2019. gadā). “Ja šos trīs likumprojektus saliek kopā, tie ir diezgan līdzīgi. Tāpēc sanāk, ka jūs šobrīd runājat par to, par ko faktiski esat sprieduši jau iepriekšējos gados. Izmainījies ir tikai tas, ka pa vidu bija ST spriedums,” tā B. udevska.
Par likumprojektu iebildumus izteica arī vairāki Saeimas deputāti. Jānis Iesalnieks (NA) atsaucās uz Valsts prezidenta Egila Levita (toreiz ES Tiesas tiesneša) pirms vairākiem gadiem izteikto apgalvojumu, ka regulējuma ieviešana attiecībā uz viendzimuma partnerattiecībām varot novest pie nepieciešamības vēlāk atzīt viendzimuma laulības.
Savukārt deputāts Edgars Tavars (ZZS) akcentēja, ka darba grupā nav bijis dialogs ar NVO pārstāvjiem un ne par velti tās, tostarp Asociācija “Ģimene” pauž satraukumu un “zvana trauksmes zvanus”.
“Mēs šādu likumprojektu nekādā gadījumā nevaram virzīt. Mēs ar to sašķeļam sabiedrību vēl vairāk. Ingas Bites minētie priekšlikumi man bija jaunums un tas nozīmē, ka tie nav tikuši izskatīti. Tie ir vienkārši nolikti atvilknē vai, es atvainojos, noskaloti kanalizācijā. Man tas absolūti nav pieņemami, kā arī nav pieņemami, ka mēs interpretējam ST lēmumu tik plaši, kā mēs gribam. Mēs nevis panākam pretī visām pusēm, bet šajā gadījumā nākam pretī tikai vienai pusei. Šis likumprojekts, kā norāda vairāki neatkarīgie juridisko zinātņu eksperti, tai skaitā doktori, kopumā ir kā “Trojas zirgs”, kam sekos pavadošie likumprojekti ar visiem no tiem izrietošiem riskiem,” uzsver E.Tavars.
Ko paredz Civilās savienības likumprojekts
Civilās savienības definējums ietvertu divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgtu vienošanos, un tā nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus.
CSL pēc pieņemšanas atļautu reģistrēt divu pilngadīgu personu kopdzīvi, nodrošinot šo personu personisko un mantisko tiesību aizsardzību. Likumā ir paredzēts noteikt gan pušu personiskās un mantiskās attiecības, gan kārtību, kādā noslēgt vai izbeigt civilo savienību.
Plānots paredzēt, ka abām personām, kas noslēgušas šādu civilo savienību, būs savstarpējs pienākums gādāt un atbalstīt vienam otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Tāpat iecerēta atbildība par saistībām, ko civilās savienības puses kopīgi noslēgušas kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek.
Civilo savienību nevarēs noslēgt personas, kuras būs laulātas, noslēgušas spēkā esošu civilo savienību ar citu personu vai kuras ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām, pusbrāļiem un pusmāsām vai adoptētājiem ar adoptētajiem.
CSL arī paredz kārtību, ka civilā savienība tiktu izbeigta pie notāra vai tiesā.
Biedrība Asociācija “Ģimene” aicina rakstīt Saeimas Saeimas Juridiskās komisijas deputātiem un partiju vadītājiem, aicinot balsot pret Civilās savienības likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā!
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
[email protected]
Paraksties par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē! Ienāc – PARAKSTIES ŠEIT
Ja atradi vērtīgu saturu, atbalsti mūs, lai varam turpināt rakstīt: ZIEDOT
