Laulība vai partnerība?

Laulība vai partnerība?

Pēc vairākkārtīgām publikācijām portālā Delfi par 12.Saeimas deputāta Veiko Spolīša ierosinātajiem grozījumiem Civillikumā, kas „paredz ieviest jaunu civiltiesisku institūtu – “partnerību” -, kas tiesību un pienākumu ziņā būtu pielīdzināms Civillikumā minētajai tiesību institūcijai jeb laulībai”, biedrība „Asociācija Ģimene” saredz vairākus pārkāpumus un sistemātiskas nepilnības deputātu un valsts iestāžu darbībā. Deputāts Veiko Spolītis tāpat kā citi deputāti, stājoties Saeimas deputāta amatā, atbilstoši likuma „Saeimas kārtības rullis” 3.punktam ir devis svinīgu solījumu un parakstījies par tā ievērošanu: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”

Līdz ar to, likumdošanas, kas neatbilst un ir pretrunā ar Latvijas Satversmi un likumiem, iniciatīvas iesniegšana un izskatīšana ir vērtējama kā deputāta svinīgā solījuma pārkāpšana. Latvijas Satversmes 110.pants nosaka: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Dotajā gadījumā ir nepieļaujami uzskatīt, ka laulības vērtība ir tikai mantisko attiecību nokārtošana, tādējādi, pēc deputāta Veiko Spolīša uzskatiem, tā būtu reducējama līdz partnerattiecību reģistrēšanas līmenim. Pašreizējā situācija, kad teju puse bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās, ir uzskatāma par ilglaicīgu paviršu attieksmi pret valsts pienākumu pildīšanu. Kā piemērs tam ir mināma: Labklājības ministrijas 2014.gada nogalē veiktā aptauja „Par kopdzīvi”. Turklāt šādas anketas rezultātus „LM izmantos arī politikas veidošanai, rakstot Rīcības plānu 2015. – 2017.gadam, lai īstenotu Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam.”

Valsts izglītības satura centra klaja nevēlēšanās bērniem mācīt ģimenes vērtības un sagatavot bērnus un jauniešus ģimenes dzīvei, tai vietā diskriditējot organizācijas, kuras iestājas par ģimenes kā vērtības saglabāšanu valstī, un dezinformējot sabiedrību. Pēdējo 25 gadus laikā no valsts puses ir veikti ļoti nenozīmīgi un selektīvi pasākumi bērnu un jauniešu izpratnes veidošanai par laulības nozīmi sievietes un vīrieša attiecībās, līdz ar to šobrīd ir izaugusi paaudze, kuras vērtību sistēmā laulība joprojām ieņem nozīmīgu lomu, bet tai trūkst motivācijas un atbildības izjūtas spert šo nozīmīgo soli. Biedrība „Asociācija Ģimene” aicina Saeimas deputātus izturēties atbildīgi pret Latvijas Satversmes normām un paredzēt stratēģiskus un mērķtiecīgus pasākumus, kas stiprinātu sabiedrības izpratni par laulības un ģimenes nozīmību Latvijā:

1. Atvieglot laulības noslēgšanu procedūru, paredzot iespēju to noslēgt pie LR notāriem, kā arī pieteikt laulības reģistrāciju elektroniski.
2. Veikt izmaiņas valsts pasūtījumā Latvijas sabiedriskajiem mēdijiem un paredzēt vairāk informācijas un raidījumu par laulības nozīmību un ģimenes un bērnu vērtības nostiprināšanu sabiedrībā.
3. Veikt grozījumus Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam V.sadaļas 1.mērķa, 1.1.rīcības virziena, 5.uzdevumā, kurā šobrīd ir paredzēts veidot jaunu mācību kursu „Cilvēkdrošības”, kura ietvaros paredzēts bērniem un jauniešiem mācīt atkarību, prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību risku apzināšanās un to novēršanas apguvi pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā). Bailes no nonākšanas fiktīvās laulībās, kļūšanas par cilvēku tirdzniecības upuri vai iesaistīšanās prostitūcijā utt. ir novēršamas nevis mācību kursa ietvaros, bet tās jau tagad ir iekļautas valsts nodrošinātajā „drošības pakalpojumā” un gadījumā, ja problēma nemazinās, ir jādomā par tiesiskajiem instrumentiem šo problēmu novēršanai, nevis pamatskolā jāskaidro šādu jēdzienu saturs un ar pamatojumu „tāpat beigās viss būs labi” jārada predisponēta attieksme pret dažāda veida deviācijām.

Acinām Saeimas deputātus veikt izmaiņas Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam V.sadaļas 1.mērķa, 1.1.rīcības virziena, 5.uzdevumā un izteikt to šādā redakcijā: „5. Cilvēkdrošības mācību materiālu izstrāde: cilvēkdrošības mācību kursa materiālu sagatavošana, veicinot bērnu un jauniešu gatavošanos ģimenes un laulības dzīvei, veselīga dzīvesveida, saskarsmes kultūras iemaņu veidošanu un pielietošanu, dzimumidentitātes nostiprināšanu, savas personības unikalitātes un profesionālās ievirzes apzināšanu, izpratni par izglītību un iespējām darba tirgū atbilstoši personas spējām, prasmēm un mērķiem, morāles jautājumu un civilās aizsardzības jautājumu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā). ”

Laulības noslēpums un būtība slēpjas sievietes un vīrieša laulību solījumā, kas izteikts liecinieku klātbūtnē, tā ir fiziska, emocionāla un garīga savstarpējā nodošanās priekos un bēdās, tā ir divu dzimtu saplūšana un jaunu radniecisko saišu nodibināšana, tas ir nākamais solis, kļūstot par sievu un vīru. Tā nekādā mērā nav vienkārša draudzība vai partnerība, kā to vēlas pasniegt atsevišķas personas. Katras sievietes sirds vēlas atsaukties patiesai vīrieša mīlestībai un ļauties būt lutinātai un pasargātai. Tāpat katra vīrieša sirds ilgojas piepildīt savas sievietes sapni, pasargāt un mīlēt viņu un bērnus. Kaut kādā brīdī šīs sirdis tika ievainotas un noslēdzās tās patiesajam aicinājumam, pakļaujoties mainīgajām pasaules tendencēm. Tāpēc šobrīd ir laiks, kad mēs katrs varam paskatīties uz savu mīļoto cilvēku un izteikt tieši tos vārdus, kas mūs vedīs vēl ciešākā divu pretpolu savienībā – LAULĪBĀ.