Attiecības visos laikos bijis un būs sarežģīts jautājums. Šobrīd tik pat kā katra otrā laulība tiek šķirta. Ir cilvēki, kuri saka: “Esmu svēts līdz brīdim, kad mājās atnāk pārējie ģimenes locekļi”.
Esot laulībā, vīrieša un sievietes attiecības pārveidojas. Līdz laulībai viņi bija divi indivīdi, kuriem ir jūtas vienam pret otru. Taču stājoties laulībā, viņi kļust par radiniekiem, dodot solījumu likuma un dažkārt Dieva priekšā, kā arī vienojoties par turpmāko kopējo uzvārdu un dzīvesvietu.
Laulāto attiecības var būt gan dziedinošas, gan postošas. Reti kurš cilvēks nodzīvo dzīvi bez jebkādiem emocionālajiem ievainojumiem vai traumām. Dzīvojot tik tuvu viens otram, atsedzas esošās dvēseles rētas vai veidojas jaunas. Bieži cilvēkiem trūkst attiecību pieredzes, jo daudzi ir uzauguši tikai ar vienu no vecākiem vai vispār bez vecākiem. Ļoti daudz mītus par attiecībām laulībā veido filmas un seriāli, kuri bieži vien ir attālināti no realitātes vai sniedz nepatiesu priekšstatu par laulības dzīvi.
Uzdodot jautājumu – “kādi, pēc jūsu domām, ir biežākie laulības šķiršanas iemesli?”, saņēmām daudzveidīgas un atklātas atbildes, kuras ir labi zināt un pārdomāt, lai izvairītos no sarežģījumiem laulībā.
Atbildes:
- Egoisms un nespēja atšķirt pienākumus no tiesībām.
- Cilvēka ticība ilūzijām un tam, ka spēs otru izmainīt pa savam.. Nepreci to, ko velies izmainīt un nespēj iemīlēt tādu, kāds ir.
-
Viss iepriekš kungu minētais ir iznākums tam, kas jau redzams un novēršams pašā sākumā. P.S. Vajag jau sākumā padraudzēties un tikai tad mīt gredzenus!
-
Ka aizmirstam, ka otrs ir svešs cilvēks ar viņam pienākošos cieņu un godu, tad kad lietas vai sajūtas sākam uztvert pašsaprotami sākas jezga…
-
Ego & Tirdziņš – es dodu 50% un gribu pretī 50%. Ja spētu vairāk dot, nekā pieprasīt (piem.60/40), nebūtu problēmu…
-
Tāpēc kad nav “mūsu mīlestība”, bet tā vietā ir “re kādu es beibi/džeku apprecēju ” kad cilvēks tiek vērtēts pēc tā ar kādu auto viņš brauc, vai kādās modīgus brendus lieto, tā visa būtība ir dzīšanās pēc statusiem, kuri nekur tā arī nenoved. savu glauno mašīnu tāpat apēd rūsa , savas smalkās šmotkas arī novalkājas, un tad saproti, kad beigu beigās, tā arī nav vairs pa ko parunāt.
-
Tā vietā lai fokusētos uz to, ko pats(i) vari dot, nemitīgi kaut ko sagaidi no otra.. tam seko vilšanās, un jo lielākas gaidas, jo lielāka vilšanās.
-
Atkarības.
-
Grēks, nepiedošana, Dieva Vārda nerespektēšana…
-
Nespej pateikt, kā jūtas, nespej pienemt kā otrs jūtas! Nav kontakta, nav izaugsmes attiecības…
-
Nemāk turēt doto vārdu, ja solīja: “līdz nāve mūs šķirs” , tad atradīs arī kā piekāpties viens otrā priekšā un dzīvot, domājot par otru
un bērniem, nevis, kā man labāk. -
Tas, ka cilvēki ir apsēsti ar “mīlestību” nevis pienākumiem. Sanācis dzīvē iepazīties ar daudziem indiešiem, izrādās viņiem ārkārtīgi reti notiek “love marriage” kā viņi saka. Pārsvarā visas laulības sarunā vecāki kā kaut kādu parastu darījumu, bet neko nepateiksi no malas. Cik esmu iepazinis, visi ir ļoti apmierināti un no stāstītā izriet, ka Indijā viņiem šķiršanās ir reta parādība. Man stāstīja viena indiete – apprecējos, domāju, ka vīrs galīgi garām, bet izradijās patiesībā baigi sakarīgs. Tur viņiem ir izskaidrots, ka laulībai mērķis dibināt ģimeni un laulība ir balstīta savstarpējos pienākumos. Savukārt tā saucamās “love marriage”, kas ir balstītas uz īslaicīgām pieķeršanās sajūtām tik ilgi arī ilgst, kamēr rodas sajūtas citā virzienā, bet pieākumu uzturēt laulību nav nekādi. Protams, man par Indiju nekādas reālās statistikas nav un netaisos arī meklēt, bet balstos tikai uz cilvēku stāstīto, varbūt man visi ir melojuši, nezinu.
-
Visiem lieli ego. Sievietes mūsdienās arī pašas var iztikt un nav atkarīgas no vīrieša. Izvēlas būt neatkarīgas nevis pakļauties un dzīvot ar vīrieti.
-
Nejēdzīga VĒRTĪBU SISTĒMA, neizpratne par to, ka LAULĪBA nav tikai PRIEKA un LAIMES zeme, ka laulība nav jautājums par to KURŠ KURU PĀR VALDĪS, bet gan kurš kuru stiprāks un vairāk MĪLĒS, konkurence, bet otrādi, kurš kuram vairāk spēs iedot, ka krīzes attiecībās ir IESPĒJA tās stiprināt, nevis sākt funktierēt par attiecību izbeigšanu.
-
Sabiedriskā līguma laušana starp dzimumiem. Lomu sajaukšana. Sievietei vairs nevajag vīrieti, lai savilktu galus kopā, jo viņš ir aizvietots ar valsti un karjeras iespējām. Vīrietim, savukārt, nav motivācijas precēties, jo risks maksāt alimentus ir diezgan augsts. Saskaņā ar EUROSTAT datiem, Latvijā šķiršanās iespējamība ir 47%. Nospiedošais vairums ir tieši sievas iniciatīva, un kam bāriņtiesa piešķir bērnus, manuprāt, nav jāmin. Cita starpā, būtu interesanti noskaidrot paternitātes testu statistiku.
-
Ir elementārs pamatvērtību zudums sabiedrībā. Nav pat runa par laulibam vai to škirsanam. Vnk attiecības cienas zudums, paslabuma meklejumi, izdevigums, pozicionēsanas. …bet izsenis …visa pamata butu jabut milestibai.
-
Egoisms, lepnība un feminisms ! Trīs vaļi! Bet pats galvenais ir LAULĪBA, t. i. dzīve ar Dievu.
-
Var atbildēt arī vienkārši – visas tās “vērtības”, ko tā sauktie liberasti aktīvi virza arī mūsu valstī pēdējo 25 gadu laikā, grauj ģimeni, jo tās ir vērstas uz tradicionālās ģimenes iznīcināšanu! Visas tās perversijas un kroplības (kļūdaini dēvē par “orientācijām”), uzdzīvošanas dzīvesveids, šķiršanās kā ikdiena, karjerisms, feminisms, pārprastā “ekoloģija”, globālisms un bezjēdzīga ceļošana visapkārt. Tas viss ir vērsts uz to, ka “ģimene nav vajadzīga” vai “ģimene ir traucēklis”. Tam visam klāt tiek psiholoģiski terorizēti un šķelti gan dzimumi, gan vecumu paaudzes. Piemēram, vecie cilvēki atšķelti kā “seniori”, sievietēm tiek propagandēti “vardarbīgie vīrieši”, savukārt vīriešiem “pašpietiekamās sievietes”, šādi varētu turpināt bezgalīgi…
-
Vēlas vieglāku dzīvi.
-
Lepnība, nepiedošana, rūgtums.
-
Naivums.
-
Tapēc ka ğimene ir bez Dieva.
-
Sagaidīt no otra par daudz – to, ko viņš/viņa nespēj dot.
-
Nespēja domāt kategorijā “mēs”.
-
Man zināmais laulību sabrukums bija no tā, ka nemēģināja audzināt savas attiecības un abi laulātie pārāk piesējās savam ego.
-
Egoisms.
-
Naivums un nabadzība.
