Kāpēc atbalstīt referendumu par ģimeni?

Kāpēc atbalstīt referendumu par ģimeni?

Dr. theol. Voldemārs Lauciņš

Foto: Billijs Locs, Ozoliņu ģimene

Vārdu «interesants» pēdējā laikā bieži lieto «interesantā» nozīmē, proti, atzīmējot kaut ko tādu, ko nesaproti vai pat noraidi, tikai politkorekti nevēlies teikt patiesību. Citiem vārdiem sakot, cilvēki melo.

Pirms gada 12. novembrī Latvijas Satversmes tiesa nāca klajā ar nolēmumu, kas ir rezonējis mūsu sabiedrībā. Spriedums pieprasa mainīt to, kā līdz šim domājām par ģimeni – vienu sievu un vienu vīru. Tas tik tiešām ir «interesants» spriedums. Interesants tāpēc, ka Satversmes tiesai nav jārada jauni likumi, tai ir jāaizstāv esošie, bet šāds lēmums ir diezgan tieši vērsts pret Satversmi. Vērsts pret to, kas Satversmē ir ierakstīts – ka laulība ir vīra un sievas vienība. Un katrs daudzmaz uz priekšu domājošs cilvēks saprot, ka tieši viena vīra un vienas sievas veidota laulība ir ģimenes vienīgais patiesais pamats. Viss cits ir māžošanās un kļūdīšanās, kas rada problēmas, it īpaši – ilgtermiņā.

Lai arī esmu kristietis, šinī sarunā neiesaistos kā kristietis. Man kā kristietim galvenā interese ir par paradīzi, un šīs zemes dzīves nepilnības es varu komentēt, bet nevēlos citiem uzspiest savu viedokli. Un tomēr – Dievs mīl sevis radīto, kaut grēkā kritušo pasauli. Tāpēc man ir iemesli un tāpēc es gribu piedalīties ģimenes aizsardzībā un par laulību iestāties kā savas valsts pilsonis un patriots. Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai es saprastu, kas ir tās laicīgās lietas, kāpēc es gribu iestāties par ģimeni un pret Satversmes tiesas lēmuma radīto apdraudējumu ģimenei.

Visticamākā notikumu attīstība

Viens no ievērojamākajiem vēstures filozofiem Hēgelis reiz ir teicis, ka «vēsture māca to, ka cilvēki neko no vēstures nemācās». Tāpēc ir gudri paskatīties apkārt, kas un kā notiek ar sabiedrībām līdzīgā situācijā, kāda ir viņu pieredze, vai ir kas labs atrasts.

Viselementārākais ir piemērs par uguns nodarīto skādi. Proti, kaut kādā brīdī absolūti lielākā daļa cilvēku iemācās, ka uguns ir dedzinoša un var nodarīt nopietnu ļaunumu, tāpēc roku ugunī bāzt nav prātīgi. Vēl vairāk – mēs varam pietiekami daudz informācijas par to atrast internetā vai konsultēties pie ekspertiem par riskiem saistībā ar uguni. Tāpēc ir gudri mācīties un sargāties no uguns.

Tāpat arī citās lietās – piemēram, jautājumā par laulību. Kas notiek tad, kad sabiedrība normalizē viendzimuma attiecības? Kad legalizē viendzimuma attiecības? Tādi piemēri nav tālu jāmeklē. Tepat Eiropā ir gana daudz valstu, kurās pirms kādiem gadiem desmit sabiedrību nodarbināja stipri līdzīgi jautājumi tiem, kurus tagad mēģina aktualizēt Latvijā, kurus aizsāka līdzīgas aktivitātes, kādas aizsāka Satversmes tiesa pirms gada.

Patiesība ir diezgan vienkārša, un situācijas attīstība ir diezgan standarta, kaut arī viena otra detaļa var atšķirties. Viss sākas ar prasību atzīt kopdzīvi, reģistrējot arī viendzimuma attiecības, kā tagad tas notiek ar kopdzīves regulējuma argumentiem. Viens no daudzus cilvēkus pārliecinošiem viedokļiem ir tāds, ka šāda kopdzīves regulācija palīdzēs tiem nelaulātiem pāriem vīrietis un sieviete, kas nevēlas stāties laulībā. Šāds apgalvojums gan nespēj paskaidrot, kāpēc reģistrēt kopdzīvi dosies cilvēki, kam reģistrēt laulību ir tikpat vienkārši. Tomēr visi jau par to neaizdomājas, un žēl, ka tā. Tam nereti līdzi iet solījumi, ka nu nekas vairāk netiks prasīts. Tikko pirmais solis ir veikts un ir iespējama kopdzīves reģistrācija, viendzimuma attiecību atbalstītāji sāk meklēt šo attiecību pielīdzinājumu Dieva dotajai laulībai – viens vīrs un viena sieva. Šādi centieni balstās dažādās prasībās pret diskrimināciju, un nereti tam līdzi seko solījumi, ka adopciju gan šādi lēmumi pat eventuāli neskars. Tomēr nē, reiz pielīdzināti laulībai un pat tā saukti, viendzimuma pāri sāk pieprasīt arī tiesības adoptēt bērnus, mākslīgi apaugļoties vai izmantot surogātmātes. Nu jau gan liekas, kur tad vēl, vai ne?

Un tomēr – vēl ir, kurp iet! Tur, kur it kā viss ir sasniegts, viendzimuma attiecību atbalstītāji sāk pieprasīt, lai viņu dzīves stila nosodījums tiek kriminalizēts. Proti, katrs, kas izsaka atšķirīgu viedokli, var tikt tiesību sargājošo iestāžu vajāts, tiesāts un krimināli sodīts (tas ir, saņemt cietumsodu). Sākotnēji vēršas pret asākiem izteikumiem, kā nesen bija Vācijā. Bet arī tas vēl nav viss! Pēc tam sāk vērsties pret cilvēkiem, kas savu viedokli izsaka, pamatojoties uz ticības pārliecību, kā tagad notiek Somijā, kur mācītāja sievu un parlamenta deputāti grib notiesāt par bukletu, kurā viendzimuma attiecības atbilstoši Bībelē rakstītajam ir sauktas par grēku. Turklāt viņu grib notiesāt par bukletiem, kas izdoti pirms desmit un vairāk gadiem! Tātad ne tikai grib nepieļaut turpmāku izteikšanos, bet arī sodīt atpakaļejoši!

Tā no vienkāršas prasības pēc elementāras atziņas ne vienā vietā vien sabiedrība jau ir nonākusi līdz tam, ka sāk vajāt tos, kuri nevēlas pieņemt šādas lietas par normu. Vai tu gribi, lai tā notiek Latvijā?

Var jau mēģināt sevi mānīt un teikt, ka pie mums gan tā nenotiks. Bet, spriežot pēc tā, ka mēs agrāk vai vēlāk pārņemam ne šādus vien Rietumu «sasniegumus», viss ir laika jautājums. Un šobrīd laiks skrien ātri. Mūsu pašu paaudze varēs pārbaudīt, vai Hēgelim bija taisnība, ka nemācamies no vēstures, un vai mūsu nemācīšanās nāks mums par labu.

Divas lietas, kas mani uztrauc kā pilsoni

No nupat izklāstītās paredzamo notikumu gaitas izkristalizējas divas ļoti iespējamas lietas. Pirmkārt, mazinoties laulības nozīmei, kā rāda vēsture, mazinās tautas atražošanās. Proti, mūsu kļūst arvien mazāk. Katrs, kuram nav bijis slinkums pasekot līdzi notikumu gaitai, būs pamanījis, ka jau šobrīd mums tautas pieaugums ir krietni mīnusos, tas ir, mūsu strauji kļūst arvien mazāk. Viendzimuma attiecībām piešķirot vienādu statusu ar Dieva doto laulību, situācija neuzlabosies. Tieši pretēji – problēma tikai pieaugs, un tas notiks strauji. Pieļauju, ka lielās nācijas šo krīzi pārdzīvos, kā Vācija pagājušajā gadu simtā pārdzīvoja divus postošu karu zaudējumus. Vai mūsu zemei tas izdosies? Lai Dievs dod, ka jā, bet iepriecinājumam šobrīd nav daudz iemeslu.

Otrkārt, arvien vairāk paplašinot viendzimuma attiecību piekritēju tiesības, viņi sāk ierobežot runas brīvību, tos, kas viņiem nepiekrīt. Tas ir ļoti bīstami, jo mūsu demokrātija balstās uz runas brīvību, bet tieši tas notiek nosacītās problēmas attīstības noslēgumā.

Ak jā, vēl viena lieta! Vai viendzimuma attiecību legalizācija ir «gala stacija»? Nav gan, jo zem šiem pašiem lozungiem pulcējas cilvēku grupas, kuras citādi vēlas pārdefinēt ģimeni, piemēram, divu cilvēku vietā dažādu dzimumu cilvēku grupas kopdzīvi.

Ko daru es, un kur aicinu sev palīgos?

Uzskatu, ka šobrīd Latvijā vēl ir pietiekami daudz savas zemes patriotu, ar kuru palīdzību šinī brīdī var apturēt ideoloģiju, kas apdraud mūsu zemes nākotni. Es noraidu jebkuru darbību ārpus likumīgas un demokrātiskas, oponentu cienošas rīcības un meklēju stiprinājumu vēl mūsu valstī spēkā esošās laulības sardzei.

Tāpēc ļoti priecājos, ka šovasar Centrālajā vēlēšanu komisijā tika iesniegta iniciatīva referendumam, lai nosargātu Dieva doto ģimeni. Tā nav vērsta ne pret vienu, pat ne pret viendzimuma attiecībām, bet tikai nostiprina ilgtermiņā mūsu tautai pašu nepieciešamāko – laulību un ģimeni.

Visādu iemeslu dēļ cilvēki vēl ir gana pasīvi un no aptuveni 155 tūkstošiem nepieciešamo balsu ir savākta knapi desmitā daļa. Bet esmu pārliecināts, ka Latvijā vēl ir pietiekami daudz mūsu zemi mīlošu un vārda un apziņas brīvību aizstāvēt gribošu līdzpilsoņu.

Neesi pasīvs, cits tavā vietā to var neizdarīt! Ja neizdarīsi, vēlāk nožēlosi. Es iestājos par ģimeni – šodienai, rītdienai un nākotnei. Nāc pulkā! PARAKSTIES ŠEIT

Avots: APRINKIS.LV