Kā un kāpēc mūsdienās senāk lietotus jēdzienus, kas saistīti ar cilvēku attiecībām, nomaina citi?

Kā un kāpēc mūsdienās senāk lietotus jēdzienus, kas saistīti ar cilvēku attiecībām, nomaina citi?

Kāds vecs sakāmvārds saka: „Iesēj domu – novāksi rīcību, iesēj rīcību – novāksi ieradumu, iesēj ieradumu – novāksi raksturu, iesēj raksturu novāksi dzīvi”.

Tātad svarīgi kādas ir mūsu domas, priekšstati, vērtības. Tās ietekmē rīcību un veido ieradumus. Ieradumi veido dzīvi. No sliktiem ieradumiem ir grūti tikt vaļā. Labus, veselīgus ieradumus jākopj visu mūžu. Taču domas parasti tiek izteiktas noteiktos vārdos. Dažādās kultūrās, kā jau iepriekš noskaidrojām, nozīmīgi jēdzieni var nebūt, bet to vietā tikt lietoti citi, vai otrādi. Piemēram, vairākus sengrieķu valodas vārdus (eros, agapē, filia) latviešu valodā tulko ar vienu vārdu ‘mīlestība’. Taču minēto vārdu nozīme bijusi atšķirīga.

Arī mūsdienās laikraksti, televīzija, grāmatas un internets piedāvā mums dažādus jēdzienus ar kuriem operēt, lai izteiktu svarīgas mūsdienu dzīves norises, izjūtas, vērtības. Daži senāki vārdi un jēdzieni devalvējas, it kā „nolietojas”. Šķiet, ka ar tiem vairs nevar precīzi izteikt notiekošo. Tos vairās izmantot un aizmirst. Taču līdz ar vārdiem var aiziet nebūtībā arī pašas vērtības, ko vārdi savulaik apzīmējuši. Izmaiņas domāšanā sākas valodā – ar vārdiem, kurus lietojam.

Andrejs Mūrnieks, pedagogs, vadībzinātņu doktors: „Vērtību maiņa notiek valodā. Pakāpeniski dažus līdz šim nozīmīgus vārdus aizstāj citi.

Laulības vietā pamazām tiek lietots nenoteiktais jēdziens “partnerattiecības”, turklāt nešķirojot, vai runa ir par nereģistrētu laulību, nejaušiem gadījuma sakariem vai homoseksuālām attiecībām. Jebkuru citu attiecību pielīdzināšana laulības institūcijai būtībā padara to lieku, nenozīmīgu.  Lai gan daudzi nereģistrē savas attiecības laulībā, taču – vai tāpēc vien, ka daudzi ne vienmēr ievēro satiksmes noteikumus, tos vajadzētu atcelt pavisam? [..]

Mīlestības vietā mūsdienās vairāk runā par „seksu”. Pēc iespējas agrāk! Nav svarīgi, ar ko, ka tik būtu droša kontracepcija. Medijos un izklaides žurnālos jaunieši tiek netieši un tieši mudināti uz agrīnākiem dzimumsakariem. Protams, nevaram izlikties, ka seksa vispār nav (kā Padomju Savienībā). Bet tas vēl nenozīmē pretējo galējību, ka ārpus seksa nav nekā cita.

Dažkārt izmaiņas attieksmē pret mīlestību un laulību tiek izskaidrotas ar pārmaiņām sabiedrībā.

Attīstības jeb progresa jēdzienu aizstājušas “pārmaiņas”, jo sabiedrība pazaudējusi kopējās vērtības un mērķi. Pārmaiņas patiešām notiek un arvien straujāk. Tomēr, visām pārmaiņām summējoties, mēs vai nu attīstāmies, vai degradējamies kā sabiedrība. Un tas parādās statistikā. Demogrāfijā statistika pārmaiņu virzienu parāda viennozīmīgi:  izmirstam. [..]

Radošumu un radīšanu aizstājusi „patērēšana”. Cilvēki vairs neprot dzīvot bez lietām, ļoti pārdzīvo to pirkšanu un pārdošanu, daudz mazāku nozīmi pievēršot garīgajai dzīvei, savstarpējām attiecībām. Tiek uzskatīts, ka es esmu tas, kas man pieder. Taču tas nesniedz gaidīto apmierinājumu – seko vilšanās, depresija, pašnāvības. [..]

Ģimeņu vietā politikā mēdz vairāk runāt par „mājsaimniecībām”. Protams, tas ir lietojams termins ekonomikā. Taču tas nevar aizstāt ģimeni. Ģimeni raksturo radniecība un attiecības. Mājsaimniecību – tikai kopīgs īpašums un budžets.

Pienākumus gandrīz pilnībā aizēnojušas „tiesības”. Laulība un ģimenes dzīvē līdztekus tiesībām vienmēr ir arī pienākumi. Varbūt tādēļ daļa cilvēku uzskata laulību par apgrūtinošu?

Daži iepriekšminētie jēdzieni var papildināt senākos, bet ne aizstāt (piemēram, tiesības papildina pienākumus). Taču citi minētie jēdzieni – kā vērtību nozīmes nesēji – ir nesavietojami. Jāizvēlas vai nu viens, vai otrs (piemēram, vai nu jālaulājas, vai jāpaliek valstiski neaizsargātās „partnerattiecībās”).

Ģimenes vērtība un ģimenes pastāvēšana nav atraujama no plašāka vērtību kompleksa – mīlestība, laulība, pienākumi, saticība, radošums, piedošana, uzticība, ko, neapdomīgi spēlējoties, varam pazaudēt.” 13

Avots: www.celauzgimeni.lv