+37120034429 [email protected]

Gender ideoloģijas būtība

Gender ideoloģijas būtība
Gender ideoloģija patiešām ir ideoloģija, kuras mērķis ir pārveidot sabiedrisko attiecību formas, par pamatu ņemot to pašu, mums labi zināmo, tikai mazliet piemirsto marksismu. Mērķis ir graut un iznīcināt dabisko ģimenes modeli, un to paveikt, izjaucot robežas starp dzimumiem.

Marksisma pamatlicējs Fridrihs Engels, vienā no savām vissvarīgākajām grāmatām rakstīja: “Vēsturē par vienu no pirmajiem antagonismiem ir jāatzīst antagonisms starp vīrieti un sievieti monogāmiskā laulībā un par pirmo uzspiešanu – vīrieša pārākumu pār sievieti.” (“Ģimenes izcelšanās, valsts un privātais īpašums”)

Šo domu tālāk attīstīja amerikāņu feministe Shulamith Firestone (1945-2012), kuru atzīst par gender ideoloģijas pamatlicēju. Savā grāmatā “Dzimumu dialektika” viņa sintezē Zigmunda Freida, Kārla Marksa, Fridriha Engelsa un Simone de Beauvoir idejas. Šajā grāmatā viņa uzsver: “Lai likvidētu un ierobežotu ekonomiskās klases ir nepieciešama proletariāta revolūcija, tāpat lai likvidētu dzimumu klases, jeb kārtas ir nepieciešama apspiesto (sieviešu) klases revolūcija, un šai klasei pilnībā ir jāpārņem vara pār reprodukcijas līdzekļiem. Tas nozīmē, ka sievietēm ir ne tikai pilnībā jārīkojas ar savu ķermeni kā īpašumu, bet arī pilnībā jāpārņem kontrole pār visu cilvēka vairošanās un auglīguma sfēru. Viņai ir jākontrolē demogrāfiskā bioloģija un visas sabiedriskās institūcijas, kas ir saistītas ar bērnu radīšanu un audzināšanu.” (S. Firestone, M.A. Peters, “Gender, pasaules politiskā un kultūras norma”).

Šis fragments skaidri norāda, ka gender ideoloģijas pamatā ir marksisms, sabiedriskās klases cīņas vietā tiek novietota dzimuma cīņa, kurā sieviete ir apspiestā klase, un tās mērķis ir iegūt kontroli pār auglīguma sfēru.

Cīņu par reproduktīvām tiesībām aizsāk Margaret Sanger (1879-1966), kura ir Starptautiskās Ģimenes Plānošanas Federācijas (IPPF) dibinātāja. Sanger uzskata, ka “mātišķība – tā ir reproduktīvā verdzība,” no kuras vajag atbrīvot sievietes. “Sieviete ir novājināta ar to, ka tā ir sieva un māte. Vajag atbrīvot sievieti no šīm šausmām, no tās verdzības, kāda ir grūtniecība, dzemdēšana un bērnu audzināšana.”

Gender ideoloģijas pamatā ir tēze, ka, pat ja mēs nevaram izslēgt bioloģisko dzimumu, tomēr mūsu uzskats par dzimumu ir sabiedrības un kultūras uzspiests mūsu dzīves laikā. S. Firestone savos radikālajos uzskatos postulē un unificē dzimumu un panseksuālismu (tieksme izmēģināt visas iespējamās seksuālās uzvedības formas). Viņas uzskats ir tāds, ka “sociālistiskās revolūcijas mērķis bija ne tikai likvidēt ekonomisko klašu, jeb šķiru privilēģijas, bet pat vispār likvidēt šīs klases kā tādas. Līdzīgi arī feministiskās revolūcijas mērķis ir ne tikai likvidēt vīriešu dzimuma privilēģijas, bet likvidēt pavisam jebkādu dzimumu izpratni. Jebkāda dzimumu izpratne vairs nebūtu kultūras un sabiedriskajā ziņā nepieciešama. Tieši homo, hetero, bi – seksuālisms ir šīs ideoloģijas augļi un sekas un veicinātāji. Reprodukcija vairs netiek saistīta ar dzimumu vai ģimeni. Šajā modelī viss ir iespējams. Arī ‘In Vitro’ apaugļošanas veicināšana ietilpst šajā pat ideoloģiskajā plāksnē.

Dzimumu kulturālo teoriju aizsācējs ir amerikāņu psihologs un seksologs John Money (1921-2006). Tieši viņš pirmais sāka lietot vārdu gender , kā apzīmējumu dzimumam, kurš nav saistīts ar bioloģisko dzimumu. Viņš gender definēja kā sabiedrisko lomu, mūsu pašu subjektīvo viedokli par savu vīrišķību un sievišķību. Kaut arī viņš neizslēdza bioloģisko dzimumu, tomēr runāja par “gender role” (loma, kādu uzņemamies).Gender definīciju, kā sabiedrisko lomu attīstīja britu socioloģe un feministe Ann Oakley (1944). Pēc viņas uzskatiem, dzimums nav dabiska, bet ir atkarīga no kultūras, kurā notiek socializācija. “Vīrišķība un sievišķība nav “dabiskas substances”, bet gan psiholoģiskas un kulturālas sekas, sabiedrisko procesu rezultāts, kurā indivīds iegūst vai nu vīrieša vai sievietes iezīmes”.

Arī pazīstamā amerikāņu feministe Judith Butler (1956) cieši saista šo ideoloģiju gender  ar homo un trans – seksualitāti. Viņa uzskata, ka eksistē gan bioloģiskais, gan kulturālais dzimums, tomēr kulturālais dzimums neizriet no bioloģiskā, bet rodas no kulturālajiem procesiem. Viņa uzskata, ka nav tikai viens kulturālais dzimums, bet tas var būt ļoti daudzveidīgs un ļoti atkarīgs no audzināšanas bērnībā. Ja mēs bērnībā bērnam “iestāstīsim”, ka viņš ir pretējais dzimums, vai homoseksuālis, tad viņš arī šādu lomu dzīves laikā spēlēs, neatkarīgi no sava bioloģiskā dzimuma. Tādējādi veidojās t.s. “performatīvisma” teorija un šo teoriju atzīst un tā iznīcina jebkādas robežas ne tikai starp vīrieša un sievietes bioloģisko dzimumu, bet vienādo lezbiešu, transseksuāļu, biseksuāļu un homoseksuāļu dzimuma izpratni.

Kristiešu lielākais satraukums ir šīs ideoloģijas mēģinājums graut un iznīcināt ģimeni un mēģinājums audzināt bērnus, atrauti no bioloģiskajiem procesiem.

Pāvests Jānis Pāvils II šādus mēģinājumus nosauca par antropoloģisko kļūdu. Visi šie grupējumi vēlas iznīcināt “tradicionālās ģimenes tirāniju”. Mūsdienu amerikāņu feministe un filozofe Alison Jagger atklāti norāda, ka dzimumu klašu, jeb šķiru revolūcijas mērķis ir iznīcināt ģimeni: “Lai iznīcinātu bioloģisko ģimeni, ir nepieciešams masīvi aktivizēt dažādu seksuālo prasību un vajadzību līmeni. Vīriešu un sieviešu homoseksuālisms, ārlaulības sakari – tas viss liberālajā domāšanas veidā tikai palīdzēs šiem procesiem. Cilvēce beidzot varēs atgriezties pie savas dabiskās, polimorfiskās un perversās seksualitātes.”